AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 28. decembrī
Raimonds Cerūzis

Kurts fon Šleihers

(Kurt Ferdinand Friedrich Hermann von Schleicher; 07.04.1882. Brandenburgā pie Havelas, Prūsijā, Vācu Impērijā–30.06.1934. Neibābelsbergā, Prūsijā, Vācu Impērijā)
vācu ģenerālis, politiķis un valstsvīrs

Saistītie šķirkļi

  • Ādolfs Hitlers
  • Francis fon Pāpens
  • Heinrihs Brīnings
  • Hermanis Millers
  • Pauls fon Hindenburgs
  • Pirmais pasaules karš
  • Vācu Impērija
  • Veimāras republika
Kurts fon Šleihers. 1934. gads.

Kurts fon Šleihers. 1934. gads.

Avots: Hulton-Deutsch Collection/CORBIS/Corbis via Getty Images, 613511664.

Kurts fon Šleihers

Vārds, uzvārds Kurts fon Šleihers (Kurt von Schleicher)

Profesija Politiķis

Augstākais ieņemtais amats

  • Kanclers

Laiks, kurā ieņemts augstākais amats 03.12.1932.– 28.01.1933.

Dzimšanas datums 07.04.1882.

Dzimšanas vieta Brandenburgā pie Havelas, Vācija

Miršanas datums 30.06.1934.

Miršanas vieta Neibābelsbergā, Vācijā

Apbedījuma vieta Lihterfeldes kapi Berlīnē

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelšanās un izglītība
  • 3.
    Militārā un politiskā darbība
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelšanās un izglītība
  • 3.
    Militārā un politiskā darbība

Vācu Impērijas (Veimāras republikas) kanclers (03.12.1932.–28.01.1933.)

Izcelšanās un izglītība

Dzimis prūšu virsnieka ģimenē. Jau kopš bērnības tika izglītots militārā garā. Mācījās Prūsijas galvenajā kadetu skolā Berlīnē (Königlich Preußische Hauptkadettenanstalt). 1900. gadā leitnanta pakāpē uzsāka militārā dienesta gaitas armijā. 1909. gadā turpināja militāro izglītību Prūsijas kara akadēmijā (Preußische Kriegsakademie). Pēc tās beigšanas 1913. gadā uzsāka dienestu Armijas ģenerālštābā un turpināja tajā darboties arī Pirmā pasaules kara laikā; majors (no 1918. gada).

Militārā un politiskā darbība

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs (no 1929. gada) – Vācijas vēsturē pirmais virsnieks, kurš ieņēma augstu valsts amatu, ne reizes nekomandējot militāru vienību. Vadot ministriju, tika paaugstināts ģenerāļa pakāpē. Bija veikls intrigants un Vācu Impērijas prezidenta Paula fon Hindenburga (Paul Ludwig Hans Anton von Beneckendorff und von Hindenburg) uzticamības persona. 1930.–1932. gadā bija liela nozīme Hermana Millera (Hermann Müller), Heinriha Brīninga (Heinrich Brüning) un Franča fon Pāpena (Franz von Papen) valdību gāšanā. Tā kā F. fon Pāpena valdībai neizdevās panākt vērā ņemamu atbalstu Vācijas Reihstāgā, pārliecināja P. fon Hidenburgu iecelt F. fon Šleiheru par kancleru. Šā amata pienākumus F. fon Šleihers pildīja mazāk par diviem mēnešiem, kuru laikā plānoja atjaunot obligāto iesaukumu armijā un izvērst sabiedrisko darbu programmu. Viņa politiskais ideāls bija atjaunota monarhija. Turpretim ekonomiskie uzskati bija izteikti kreisi, tāpēc pret F. fon Šleihera kabinetu nostājās liela daļa Vācijas saimnieciskās elites, ietekmīgi virsnieki armijā, kā arī no amata atstādinātais F. fon Pāpens. Šie apstākļi 30.01.1933. mudināja P. fon Hindenburgu atcelt K. fon Šleiheru no kanclera amata un viņa vietā iecelt Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei) vadītāju Ādolfu Hitleru (Adolf Hitler), kura kandidatūru kanclera amatam rekomendēja pats K. fon Šleihers, jo nevēlējās, lai pie varas atgrieztos viņa kādreizējais draugs, bet tobrīd jau politiskais pretinieks F. von Pāpens.

Pēc atstādināšanas no kanclera amata politikā vairs nedarbojās, bet bija zināms, ka viņš nesimpatizēja nacistu varas uzurpācijai, kas sākās 30.01.1933. K. fon Šleiheru kopā ar viņa sievu nošāva t. s. garo nažu nakts (Nacht der langen Messer) laikā (30.06.–01.07.1934.), kad nacistu partija atbrīvojās no iekšējiem opozicionāriem un Ā. Hitlera konkurentiem. K. fon Šleihers uzskatāms par pēdējo Veimāras republikas perioda valdības vadītāju.

Multivide

Kurts fon Šleihers. 1934. gads.

Kurts fon Šleihers. 1934. gads.

Avots: Hulton-Deutsch Collection/CORBIS/Corbis via Getty Images, 613511664.

Kurts fon Šleihers. 1934. gads.

Avots: Hulton-Deutsch Collection/CORBIS/Corbis via Getty Images, 613511664.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Ādolfs Hitlers
  • Francis fon Pāpens
  • Heinrihs Brīnings
  • Hermanis Millers
  • Pauls fon Hindenburgs
  • Pirmais pasaules karš
  • Vācu Impērija
  • Veimāras republika

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Braun, B., Die Reichskanzler der Weimarer Republik. Zwölf Lebensläufe in Bildern, Düsseldorf, Droste, 2011.
  • Graml, H., Zwischen Stresemann und Hitler. Die Außenpolitik der Präsidialkabinette Brüning, Papen und Schleicher, München, Oldenbourg Verlag, 2001.
  • Kolbs, E., Veimāras republika, Rīga, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Plehwe, F.-K., Reichskanzler Kurt von Schleicher. Weimars letzte Chance gegen Hitler, Berlin, Taschenbuch Ullstein, 1990.
  • Strenge, I., Kurt von Schleicher. Politik im Reichswehrministerium am Ende der Weimarer Republik, Berlin, Duncker und Humblot, 2006.
  • Vogelsang, T., Kurt von Schleicher. Ein General als Politiker, Göttingen, Musterschmidt, 1965.
  • Wheeler-Bennett, J., The Nemesis of Power: German Army in Politics, 1918–1945, New York, Palgrave Macmillan Publishing Company, 2005.
  • Winkler, H.A., Weimar 1918–1933: Die Geschichte der ersten deutschen Demokratie, 4. durchgesehene Aufl., München, C. H. Beck, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Raimonds Cerūzis "Kurts fon Šleihers". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 26.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4044 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana