H. Hoenloe-Šilingsfirsts cēlies no senas priviliģētas un dižciltīgas franku dzimtas, kuras vēsture iesniedzas 12. gs. Viņš bija otrais dēls firsta Franča Jozefa cu Hoenloe-Šilingsfirsta (Franz-Joseph zu Hohenlohe-Schillingsfürst) un viņa sievas princeses Konstances cu Hoenloe-Langenburdas (Konstanze zu Hohenlohe-Langenburg) piecu dēlu ģimenē. Bērnību H. Hoenloe-Šilingsfirsts pavadīja dzimtas īpašumos Rotenburgā pie Fuldas un Šilingsfirstes pilī Bavārijas Frankonijā.
No 1832. gada mācījās ģimnāzijā Ansbahā un Erfurtes karaliskajā ģimnāzijā (Das Königliche Gymnasium). Pēc skolas pabeigšanas juceklīgi apmeklēja studiju kursus Bonnā, Heidelbergā, Getingenē un Lozannā. Viņa studijas nesekmējās ar pārliecinošiem rezultātiem. 1841. gadā Koblencā H. Hoenloe-Šilingsfirsts nokārtoja īpašu eksāmenu, kas ļāva strādāt juridiskajā jomā un gadu vēlāk pārcēlās uz Prūsijas karalisti. Viņš cerēja, ka, pateicoties dzimtas sakariem, te varēs sākt strādāt diplomātijas dienestā bez pilnvērtīgas jurista izglītības, tomēr Prūsijas karalistes Ārlietu ministrija viņa pieteikumu noraidīja.
16.02.1847. H. Hoenloe-Šilingsfirsts apprecējās ar dižciltīgas un bagātas krievu-vācu aristokrātu dzimtas pārstāvi Mariju cu Sainu-Vitgenšteinu-Berleburgu (Marie Antoinette Caroline zu Sayn-Wittgenstein-Berleburg). Laulībā dzimuši vismaz seši bērni.