Svarīgākais juridiskais ietvars ordeņa funkcionēšanai ir ordeņa statūti. Vēsturiski tie veidojušies kā ordeņa dibinātāja rīkojums par ordeņa kā organizācijas mērķi un darbības principiem, šīs organizācijas simbolikas nēsāšanas kārtību, ordeņa svētku dienu, ceremonijām, atsevišķos gadījumos – arī par ordeņa locekļu skaitu un sastāvu. Mūsdienās ar ordeņa statūtiem saprot apbalvojuma statūtus, kas nosaka ordeņa dibināšanas mērķi, ordeņa vizuālo aprakstu, reglamentē ordeņa piešķiršanas un nēsāšanas kārtību, kā arī apbalvotās personas tiesības, pienākumus un privilēģijas, ja tādas paredzētas. Mūsdienās ordeņa statūtus apstiprina parlaments ar likumu vai valsts vadītājs, publicējot normatīvu aktu.
Ordeņu funkcijas nosaka statūti, bet to kā apbalvojumu sistēmas sastāvdaļas funkcionēšanu reglamentē valstu apbalvojumu likumi. Ar ordeņa pastāvēšanu un apbalvošanu saistītos jautājumus pārzina ordeņa dome vai ordeņu kapituls, kuros locekļu skaitu, pārstāvniecības principus un sastāvu arī nosaka ordeņa statūti un valstu apbalvojumu likumi. Nopelnu ordeņiem domes vai ordeņu kapitula vadīšana parasti ir valsts galvenās amatpersonas pienākums.
Izvirzīt kandidātus apbalvošanai ar nopelnu un demokrātiskajiem ordeņiem parasti var gan indivīdi, gan organizācijas un iestādes. Galma jeb bruņinieku ordenī uzņemamo locekļu kandidatūras parasti iesaka un akceptē tā augstākā amatpersona – lielkrusta komandieris. Apbalvojumu likumdošanā tiek paredzēti gadījumi, kad nopelnu ordeņi apbalvotajām personām var tikt atņemti, ja tās izdara dažāda smaguma krimināli vai administratīvi sodāmus pārkāpumus vai neievēro ordeņa statūtu prasības. Tiek paredzēta iespēja arī apbalvotajai personai atteikties no ordeņa saņemšanas.
Dažādu valstu apbalvojumu likumos ir noteikta atšķirīga attieksme pret iespējām ar ordeņiem apbalvot citu valstu pilsoņus un atļaujām savas valsts pilsoņiem pieņemt ārvalstu apbalvojumus. Šis jautājums bieži tiek aktualizēts, pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām. Daudzās valstīs pilsoņi drīkst pieņemt citu valstu apbalvojumus bez jebkādiem ierobežojumiem, un par šo apbalvojumu personai pēc tā saņemšanas vai nu ir jāinformē likumā noteiktās institūcijas, vai tas nav jādara. Citās valstīs pilsoņi drīkst pieņemt citu valstu apbalvojumus ar dažiem ierobežojumiem – piemēram, tos nedrīkst pieņemt ierēdņi, diplomāti, militārpersonas, valsts amatpersonas, vai arī ārvalstu apbalvojumu saņemšanai nepieciešama iepriekšēja atļauja. Šī prasība tiek saistīta ar lojalitāti valstij. Iepriekšējo saskaņošanu apbalvošanai veic konkrētie ārlietu ministriju departamenti. Tādas valstis, piemēram, ir Japāna, Indija, ASV, Austrālija, Beļģija, Francija, Dānija. To likumdošana atļauj saņemt tikai protokolāros jeb diplomātiskos apbalvojumus valstu un valdību vadītājiem valsts un oficiālo vizīšu laikā. Šveicē ordeņu nav, bet Kanāda, Lielbritānija un Izraēla ordeņus ārvalstniekiem nepiešķir (pastāv izņēmums – par nopelniem ebreju glābšanā), un to pilsoņi nevar saņemt ārvalstu ordeņus.
Pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām, ir svarīgi ievērot reciprocitātes (savstarpējas atbilstības) principu saņēmēju starpā. Apbalvojumu nēsāšanas kārtība personām, kuras apbalvotas gan ar savas valsts un ārvalstu, gan tikai savas valsts ordeņiem, tiek reglamentēta likumdošanā. Likumos un ordeņu statūtos var tikt atrunāta rīcība saistībā ar ordeni pēc apbalvotā nāves. Tajos var tikt izvirzīta prasība apbalvojumu atdot ordeņa domei, vai arī ir iespēja turpināt to glabāt pie apbalvotā piederīgajiem.