Faleristikas aizsākumi Latvijā saistās ar Kurzemes hercogisti. 1698. gadā Elizabete Sofija mirušā vīra, hercoga Frīdriha Kazimira Ketlera (Friedrich II. Kasimir Kettler) piemiņai nodibināja ordeni ar devīzi 'Uzticams, pastāvīgs un atklāts' (no latīņu Fidele, constat et sincere), un hercogiene to izdalīja saviem tuvākajiem. Tā gan ir tikai rakstiska vēsts par šo seno apbalvojumu, jo nav saglabājies ne ordeņa dizaina apraksts, ne pats priekšmets. Nedaudz vēlāk, 1710. gadā, Kurzemes hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers (Friedrich Wilhelm Kettler) nodibināja Atzinības ordeni (L’Ordre de la Reconnaissance), kas pastāvēja nedaudz vairāk nekā gadu (oriģināls nav saglabājies, bet tas kļuva par pamatu 1938. gadā dibinātajam Latvijas Republikas ordenim – Atzinības krustam). Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā starpkaru periodā (1918–1940) tika izstrādāta valsts apbalvojuma sistēma, kuru pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atjaunoja 24.03.2004.

Pirmās Latvijas teritorijā darinātās un lietotās nozīmes datējamas ar 18. gs. vidu, bet šī perioda materiāls maz pētīts. 19. gs. sākumu var uzskatīt par nozīmju izplatības uzplaukuma laiku. Tās tika lietotas dažādās vācbaltiešu dziedāšanas, mūzikas, labdarības u. c. biedrībās. Pēterburgas monētu kaltuvē centralizēti tika gatavotas pagastu vecāko, tiesas priekšsēdētāju un piesēdētāju amata zīmes Baltijas guberņām. Vēl lielāku faleristikas materiāla grupu 19. gs. otrajā pusē veidoja sporta nozīmes. Tās gan kā apbalvojumu par sasniegumiem, gan kā atpazīšanas zīmes saviem biedriem gatavoja daudzas sporta biedrības, kas veidojās šajā laikā. Arī Latvijas Republikas starpkaru periodā veidojas bagāts faleristikas materiāls. Tas saistīts gan ar valsts pārvaldes iestāžu nozīmēm, kuras gatavoja centralizēti, gan ar aktuāliem notikumiem kultūras (Dziesmu svētki), sporta (sporta svētki) un saimnieciskajā (lauksaimniecības izstādes) jomā. Uz padomju okupācijas periodu Latvijā attiecas arī lielais PSRS nozīmīšu klāsts, kurā to masveida izgatavošana sākās 1957. gadā.

21. gs. Latvijā veidojas plašs, jauna veidola faleristikas materiāls. Līdzās jau atjaunotajiem valsts apbalvojumiem (Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Atzinības krusts, 1991. gada barikāžu piemiņas zīme (apbalvošana līdz 2011. gadam) savus apbalvojumus veido gandrīz visas ministrijas, sabiedriskās organizācijas, pilsētas un novadi, tāpat uz visiem liela un maza mēroga kultūras, sporta un sadzīves notikumiem tiek gatavotas piemiņas un suvenīrnozīmes. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vērojama tendence izdienas zīmēm piešķirt apbalvojuma zīmes funkcijas.

Laika gaitā, pateicoties kolekcionāru un muzeju darbinieku vākumam, ir izveidojušās vairākas lielas, vērtīgas privātkolekcijas un materiāliem bagātas kolekcijas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM). Daudzas kolekcijas muzejos veidojas, ņemot vērā to specifisko darbības virzienu, piemēram, Latvijas Kara muzejā (LKM) glabājas nozīmīga militāro apbalvojumu un nozīmju kolekcija, kura ietver ne tikai ar Latvijas militāro vēsturi saistītos priekšmetus, bet arī ārvalstu apbalvojumus, kurus saņēmuši latviešu karavīri dažādos laika posmos. Lielākas vai mazākas faleristikas kolekcijas tiek veidotas arī lielo pilsētu un novadu muzejos. Tur apkopotais faleristikas materiāls radīts, pētot vietējo vēsturi un ar to saistīto cilvēku biogrāfijas.

Faleristika Latvijā ir salīdzinoši jauna palīgdisciplīna. Trūkstot vienotai metodiskai bāzei, nav izstrādāta metodika dažādu faleristikas jautājumu izpētei. Daļēji šo problēmu risina Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs, kurā informāciju par Latvijas muzejos esošajiem faleristikas priekšmetiem var atrast pētnieki un interesenti.

Pašlaik Latvijā valstiski svarīgu faleristikas priekšmetu dizaina apstiprināšanu veic Heraldikas komisija, kas izveidota 1988. gadā. Balstoties uz “Valsts apbalvojumu likumu” (spēkā no 01.05.2010.), tās kompetencē ir arī valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumu izvērtējums un apstiprināšana.

Pateicoties Latvijas kolekcionāru Jāņa Vigupa, Raimonda Pranka, Vadima Figola, Leonarda Doņika un Jāzepa Buļa savāktajam faleristikas materiālam, ir tapuši vairāki nozīmīgi katalogi un grāmatas par Latvijas apbalvojumiem un krūšu nozīmēm, tā paverot iespēju uzzināt par Latvijas Republikas ordeņiem un nozīmēm (1918–2014). Izmantojot muzejā savākto materiālu, pētījumus faleristikā veikusi RVKM pētniece Māra Eihe un LNVM pētniece Kristīne Ducmane. K. Ducmane arī veikusi pirmo plašāko pētījumu par apbalvojumiem Latvijā (1918–1940). Ieguldījumu Latvijas faleristikas popularizēšanā ir devusi arī Laima Kostrica (Grīnberga; LNVM), Anda Ozoliņa (LNVM), Ilzīte Zeltiņa (LKM) un Inita Dzelme (RVKM).