Faleristikas aizsākumi Latvijā saistās ar Kurzemes hercogisti. 1698. gadā Elizabete Sofija mirušā vīra, hercoga Frīdriha Kazimira Ketlera (Friedrich II. Kasimir Kettler) piemiņai nodibināja ordeni ar devīzi 'Uzticams, pastāvīgs un atklāts' (no latīņu Fidele, constat et sincere), un hercogiene to izdalīja saviem tuvākajiem. Tā gan ir tikai rakstiska vēsts par šo seno apbalvojumu, jo nav saglabājies ne ordeņa dizaina apraksts, ne pats priekšmets. Nedaudz vēlāk, 1710. gadā, Kurzemes hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers (Friedrich Wilhelm Kettler) nodibināja Atzinības ordeni (L’Ordre de la Reconnaissance), kas pastāvēja nedaudz vairāk nekā gadu (oriģināls nav saglabājies, bet tas kļuva par pamatu 1938. gadā dibinātajam Latvijas Republikas ordenim – Atzinības krustam). Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā starpkaru periodā (1918–1940) tika izstrādāta valsts apbalvojuma sistēma, kuru pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atjaunoja 24.03.2004.
Pirmās Latvijas teritorijā darinātās un lietotās nozīmes datējamas ar 18. gs. vidu, bet šī perioda materiāls maz pētīts. 19. gs. sākumu var uzskatīt par nozīmju izplatības uzplaukuma laiku. Tās tika lietotas dažādās vācbaltiešu dziedāšanas, mūzikas, labdarības u. c. biedrībās. Pēterburgas monētu kaltuvē centralizēti tika gatavotas pagastu vecāko, tiesas priekšsēdētāju un piesēdētāju amata zīmes Baltijas guberņām. Vēl lielāku faleristikas materiāla grupu 19. gs. otrajā pusē veidoja sporta nozīmes. Tās gan kā apbalvojumu par sasniegumiem, gan kā atpazīšanas zīmes saviem biedriem gatavoja daudzas sporta biedrības, kas veidojās šajā laikā. Arī Latvijas Republikas starpkaru periodā veidojas bagāts faleristikas materiāls. Tas saistīts gan ar valsts pārvaldes iestāžu nozīmēm, kuras gatavoja centralizēti, gan ar aktuāliem notikumiem kultūras (Dziesmu svētki), sporta (sporta svētki) un saimnieciskajā (lauksaimniecības izstādes) jomā. Uz padomju okupācijas periodu Latvijā attiecas arī lielais PSRS nozīmīšu klāsts, kurā to masveida izgatavošana sākās 1957. gadā.
21. gs. Latvijā veidojas plašs, jauna veidola faleristikas materiāls. Līdzās jau atjaunotajiem valsts apbalvojumiem (Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Atzinības krusts, 1991. gada barikāžu piemiņas zīme (apbalvošana līdz 2011. gadam) savus apbalvojumus veido gandrīz visas ministrijas, sabiedriskās organizācijas, pilsētas un novadi, tāpat uz visiem liela un maza mēroga kultūras, sporta un sadzīves notikumiem tiek gatavotas piemiņas un suvenīrnozīmes. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vērojama tendence izdienas zīmēm piešķirt apbalvojuma zīmes funkcijas.