Ceturtais periods Svētki notika un joprojām turpinās neatkarību atjaunojušajā Latvijā. Izņēmums ir XX svētki, kas formāli notika vēl padomju okupācijas apstākļos, tomēr attiecībā uz repertuāra veidošanu tie vairs nebija pakļauti totalitārai cenzūrai. Šajos svētkos pirmo reizi pēckara gados piedalījās pasaules latviešu kori un diriģenti, tie iezīmēja arī būtiski jaunu – no iepriekšējiem atšķirīgu – norises modeli, kas tika lietots un attīstīts turpmākajos svētkos. Tomēr vairāki elementi, piemēram, svētku organizēšanas vairākpakāpju modelis, deju kopu un pūtējorķestru sacensības, deju iekļaušana kopkoru koncertos, deju lieluzvedumi sporta stadionā, tika pārņemti no 3. perioda un lietoti 4. periodā. No 3. perioda nekritiski pārņemti arī vairāki termini – deju kolektīvs, vieskolektīvs, tautas kolektīvs, ierindas koris, zonālā skate, republikāniskā skate, koru salidojums un citi.
XX Vispārējie latviešu dziesmu un X Deju svētki notika Rīgā no 1990. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Kopkorī 20 399 dziedātāji, deju priekšnesumos 10 116 dejotāji, apvienotajā pūtējorķestrī 2062 mūziķi, apvienotajā simfoniskajā orķestrī 300 mūziķu. Ārzemju latviešu koros un deju kopās 841 dalībnieks. Virsdiriģenti: Ivars Bērziņš, Terēzija Broka, A. Derkēvica, J. Dūmiņš, Jānis Ērenštreits, D. Gailis, Sigvards Kļava, J. Kļaviņš, G. Kokars, I. Kokars, P. Kvelde, H. Mednis, E. Račevskis, L. Vīgners, Jānis Zirnis, no ārzemēm: V. Bendrups, Daira Cilne, A. Jansons, V. Maksiņa, M. Opeskins, A. Purvs, L. Zobens, R. Zuika. Deju virsvadītāji: Ieva Adāviča, M. Apsīte, Taisa Aruma, A. Baumane, Donāts Doniks, Modris Gipmanis, Ojārs Grasis, A. Lembergs, Zigurds Miezītis, Uldis Ozols, V. Ozols, Uldis Rikmanis, I. Saulīte, Rita Spalva, H. Sūna, U. Šteins, O. Štrauss, U. Žagata.
XX Vispārējo latviešu dziesmu un X Deju svētku noslēguma koncerts Mežaparka estrādē. Rīga, 1990. gads.
Fotogrāfs Leons Balodis.
XXI Vispārējie latviešu dziesmu un XI Deju svētki notika Rīgā no 1993. gada 27. jūnija līdz 4. jūlijam. Kopkorī 13 000 dziedātāju, deju koncertos 10 746 dejotāji, apvienotajā pūtējorķestrī ap 1600 mūziķu. Uzstājās folkloras un tautas mūzikas ansambļu 700 dalībnieku, ārzemju latviešu koru un deju kopu 700 dalībnieku. Virsdiriģenti: I. Bērziņš, T. Broka, A. Derkēvica, J. Dūmiņš, J. Ērenštreits, Viesturs Gailis, Eduards Grāvītis, S. Kļava, J. Kļaviņš, G. Kokars, I. Kokars, P. Kvelde, J. Ozoliņš, E. Račevskis, Romāns Vanags, J. Zirnis, no ārzemēm: E. Brusubārda II, A. Kronīte, V. Maksiņa, L. Zobens. Goda virsdiriģenti: H. Mednis, L. Vīgners, R. Zuika. Deju virsvadītāji: M. Apsīte, T. Aruma, A. Baumane, Andris Ezeriņš, Jānis Ērglis, A. Lembergs, Ilze Mažāne, U. Ozols, V. Ozols, I. Saulīte, H. Sūna, U. Šteins, O. Štrauss, U. Žagata.
XXII Vispārējie latviešu dziesmu un XII Deju svētki notika Rīgā no 1998. gada 29. jūnija līdz 5. jūlijam. Kopkorī 13 402 dziedātāji, deju koncertos 10 659 dejotāji, apvienotajā pūtējorķestrī 1691 mūziķis. Uzstājās 813 folkloras kopu un 118 tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, apvienotā simfoniskā orķestra 300 mūziķu. Virsdiriģenti: T. Broka, A. Derkēvica, J. Dūmiņš, J. Ērenštreits, E. Grāvītis, S. Kļava, J. Kļaviņš, G. Kokars, I. Kokars, P. Kvelde, J. Ozoliņš, Arvīds Platpers, E. Račevskis, Māris Sirmais, R. Vanags, J. Zirnis, no ārzemēm: V. Maksiņa, L. Zobens. Goda virsdiriģenti: H. Mednis, L. Vīgners, R. Zuika. Deju virsvadītāji: A. Baumane, Elmārs Belinskis, Vilnis Birnbaums, Jānis Butkevičs, Agris Daņiļēvičs, Ilmārs Dreļs, A. Ezeriņš, O. Grasis, Rolands Juraševskis, I. Magone, I. Mažāne, Zanda Mūrniece, V. Ozols, Jānis Purviņš, I. Saulīte, Gunta Skuja, O. Štrauss. Goda virsvadītāji: A. Spura, H. Sūna, U. Žagata.
XXIII Vispārējie latviešu dziesmu un XIII Deju svētki notika Rīgā no 2003. gada 27. jūnija līdz 6. jūlijam. Piedalījās 319 koru 12 380 dziedātāji, 538 deju kopu 13 400 dejotāji, 51 amatieru pūtējorķestra un sešu profesionālo pūtējorķestru 1600 mūziķi. Uzstājās 30 folkloras kopu 450 dalībnieki, 37 koklētāju ansambļu 324 dalībnieki, simfoniskie orķestri, solisti, viesansambļi, vokālās, instrumentālās grupas un kapelas. Virsdiriģenti: Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, S. Kļava, Guntars Ķirsis, Anda Lipska, Jēkabs Ozoliņš, Gunta Paškovska, A. Platpers, E. Račevskis, R. Vanags, J. Zirnis. Goda virsdiriģenti: T. Broka, A. Derkēvica, J. Dūmiņš, G. Kokars, I. Kokars, P. Kvelde, R. Zuika. Deju virsvadītāji: I. Dreļs, J. Ērglis, Arta Melnalksne, J. Purviņš, G. Skuja. Goda virsvadītāji: M. Apsīte, A. Baumane, O. Grasis, I. Magone, Z. Miezītis, V. Ozols, I. Saulīte, U. Šteins, O. Štrauss, U. Žagata.
XXIV Vispārējie latviešu dziesmu un XIV Deju svētki notika Rīgā 2008. gada 5.–12. jūlijā. Kopkorī 12 000 dziedātāju, deju koncertos 13 500 dejotāji. Piedalījās apvienotais pūtējorķestris, simfoniskie orķestri, vokālie ansambļi, koklētāju ansambļu 280 dalībnieki, folkloras kopu 1700 dalībnieki, tautas mūzikas ansambļu 250 dalībnieki, vokālās un instrumentālās grupas, džeza mūziķi, amatieru teātri, viesansambļi. Virsdiriģenti: A. Birziņa, I. Cinkuss, J. Ērenštreits, A. Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, S. Kļava, J. Ozoliņš, A. Platpers, E. Račevskis, M. Sirmais, Ints Teterovskis, R. Vanags un J. Zirnis. Goda virsdiriģenti: T. Broka, A. Derkēvica, J. Dūmiņš, G. Kokars, I. Kokars, P. Kvelde, R. Zuika. Viesdiriģenti: Alo Ritsings (Igaunija), Vītauts Miškinis (Lietuva). Deju virsvadītāji: J. Ērglis, R. Juraševskis, Taiga Ludborža, Jānis Marcinkevičs, Iluta Mistre, I. Mažāne, A. Melnalksne, Z. Mūrniece, J. Purviņš, G. Skuja. Goda virsvadītāji: M. Apsīte, A. Baumane, O. Grasis, I. Magone, Z. Miezītis, V. Ozols, I. Saulīte, U. Šteins, O. Štrauss, U. Žagata.
XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki notika Rīgā no 2013. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Piedalījās 388 koru 15 400 dziedātāju, 603 deju kopu 14 764 dejotāji, apvienotā pūtējorķestra 1200 mūziķi. Virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, A. Birziņa, Gints Ceplenieks, I. Cinkuss, A. Ikauniece, A. Jansons, M. Klišāns, S. Kļava, Roberts Liepiņš, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Mārtiņš Ozoliņš, A. Platpers, M. Sirmais, Ārijs Šķepasts, I. Teterovskis, Jevgeņijs Ustinskovs, Ilze Valce, R. Vanags, J. Zirnis. Goda virsdiriģenti: T. Broka, J. Ērenštreits, J. Kļaviņš, G. Kokars, P. Kvelde, J. Ozoliņš, E. Račevskis, R. Zuika. Deju virsvadītāji: Gints Baumanis, A. Daņiļevičs, I. Dreļs, J. Ērglis, R. Juraševskis, T. Ludborža, I. Mažāne, A. Melnalksne, I. Mistre, Z. Mūrniece, Iveta Pētersone-Lazdāne, J. Purviņš, Gunta Raipala, Māra Simsone, G. Skuja. Goda virsvadītāji: I. Adāviča, M. Apsīte, T. Aruma, E. Drulle, Vaira Dundure, A. Ezeriņš, O. Grasis, I. Saulīte, R. Spalva, U. Šteins, O. Štrauss, U. Žagata.
XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki notika Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Piedalījās 429 koru 16 500 dziedātāji, 739 deju kopu 18 150 dejotāji, 50 pūtēju orķestru 1500 dalībnieki. Kopā svētkos piedalījās 43 290 dalībnieki no 118 Latvijas pašvaldībām un no 21 valsts. Virsdiriģenti: K. Ādamsons, A. Birziņa, G. Ceplenieks, I. Cinkuss, A. Ikauniece-Rimšēviča, M. Klišāns, S. Kļava, M. Marnauza, A. Mūrnieks, M. Sirmais, I. Teterovskis, I. Valce, R. Vanags. Goda virsdiriģenti: T. Broka (koncertā nediriģēja), J. Erenštreits, A. Jansons (koncertā nediriģēja), J. Kļaviņš, J. Ozoliņš, A. Platpers, E. Račevskis, J. Zirnis. Deju virsvadītāji: Selga Apse, G. Baumanis, V. Birnbaums, Dagmāra Bārbale, A. Daņiļevičs, Skaidrīte Darius, I. Dreļs, J. Ērglis, R. Juraševskis, T. Ludborža, J. Marcinkevičs, I. Mažāne, Zanda Mūrniece, I. Pētersone-Lazdāne, J. Purviņš, G. Skuja. Goda virsvadītāji: I. Adāviča, M. Apsīte, T. Aruma, E. Drulle, I. Saulīte, R. Spalva, U. Šteins.
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzveduma “Māras zeme” ģenerālmēģinājums.
Fotogrāfs Ģirts Ozoliņš. Avots: F/64 Photo Agency.
2001. gada 27.–29. jūlijā notika Dziesmu un deju svētki “Rīgai – 800”. Svētkos piedalījās 634 mākslinieciskās kopas ar 20 410 dalībniekiem, t. sk. 286 kori ar 11 371 dziedātāju un 188 deju kopas ar 5780 dejotājiem. Kaut gan svētku daļas (dziesmu karš, gājiens, deju lieluzvedums, kopkoru koncerts u. c.) un lielais visu Latviju pārstāvošo dalībnieku skaits atbilst vispārējo svētku statusam, tomēr daži aspekti – piecgadu cikla pārrāvums, tematiskā saistība ar Rīgas jubileju, kopkora dziedājuma instrumentālais pavadījums – liek šos Rīgas astoņsimtgadei veltītos svētkus uzskatīt par atsevišķu pasākumu un neiekļaut kopējā svētku numerācijā.