Viens no latvieÅ”u nacionÄlÄs mÅ«zikas pamatlicÄjiem, komponÄjis pirmos paliekoÅ”os skaÅdarbus simfoniskajÄ, vokÄlsimfoniskajÄ, instrumentÄlÄ koncerta žanrÄ. UzkrÄjis tuvu pieciem tÅ«kstoÅ”iem folkloras vienÄ«bu un sastÄdÄ«jis pirmo komentÄto un klasificÄto latvieÅ”u tautas melodiju korpusu (ap 2700 melodiju). OrganizÄjis, iedvesmojis un vadÄ«jis mÅ«zikas dzÄ«vi.
Andrejs JurjÄns
latvieÅ”u komponists, mÅ«zikas folklorists, ÄrÄ£elnieks, mÅ«zikas pedagogs, mežradznieks
Saistītie Ŕķirkļi
JurjÄnu Andrejs. 1910. gads.
Satura rÄdÄ«tÄjs
SociÄlÄ izcelÅ”anÄs
TÄvs Andrievs JurjÄns bija zemkopis, audÄjs, paÅ”darinÄtas vijoles spÄlmanis, mÄte Annuža ā tautasdziesmu zinÄtÄja. TÄva brÄlis Anžs, apkÄrtnÄ populÄrais ādakteris JurjÄnsā, studÄdams medicÄ«nu TÄrbatas UniversitÄtÄ (tagad Tartu UniversitÄte, Tartu Ćlikool), tur kļuva par KriÅ”jÄÅa ValdemÄra nacionÄlo centienu adeptu, un āPÄterburgas AvÄ«zesā tika abonÄtas arÄ« MeÅÄ£eļos. DeviÅu bÄrnu Ä£imenÄ arÄ« trÄ«s A. JurjÄna brÄļi vÄlÄk darbojÄs profesionÄlajÄ mÅ«zikÄ, bija 1880. gadu āBrÄļu JurjÄnu mežragu kvartetaā dalÄ«bnieki ā mÅ«zikas instrumentu dÄ«leris PÄteris, mežradznieks Juris, vokÄlÄs mÄkslas pedagogs PÄvuls.
Izglītība
Dažus gadus mÄcÄ«jÄs Ärgļu (no 1865. gada), tad Vecpiebalgas draudzesskolÄ, kur apguva klavierspÄli pie amatierkomponista PÄtera Å ancberÄ£a. PiedalÄ«jÄs Pirmo vispÄrÄ«go latvieÅ”u dziedÄÅ”anas svÄtku kopkorÄ« (1873), tÄ iespaidÄ izlÄma studÄt mÅ«ziku. VispÄrÄjo izglÄ«tÄ«bu pabeidza KatrÄ«nas apriÅÄ·a skolÄ RÄ«gÄ, kur pie Alberta Bernta (Albert Berndt) mÄcÄ«jÄs mÅ«ziku. Ar drauga, nÄkamÄ advokÄta Andreja StÄrstes, un Vecpiebalgas kultÅ«ras entuziastu palÄ«dzÄ«bu sagÄdÄjis lÄ«dzekļus, A. JurjÄns iestÄjÄs PÄterburgas konservatorijÄ (1875), kur absolvÄja Luija Homiliusa (Louis Homilius) ÄrÄ£eļspÄles klasi (1880), Nikolaja Rimska-Korsakova (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ ŠŠ½Š“ŃŠµŠµŠ²ŠøŃ Š ŠøŠ¼ŃŠŗŠøŠ¹-ŠŠ¾ŃŃŠ°ŠŗŠ¾Š²) kompozÄ«cijas klasi (1881) un FrÄ«driha Homiliusa (Friedrich Homilius) mežraga spÄles klasi cum laude (1882), saÅemot treÅ”o brÄ«vmÄkslinieka diplomu. Studiju laikÄ biedrojÄs ar PÄterburgas radikÄlo latvieÅ”u inteliÄ£enci ā BaumaÅu KÄrli, PÄteri GÅ«tmani, Kažoku DÄvi, apguva darbÄ«gu sabiedrisko stÄju. KomponÄja pirmÄs solo un kora dziesmas (1877), kÄ arÄ« simfonijas pirmo daļu un āLatvju vispÄrÄjo dziesmu svÄtku marÅ”uā (1880), kas iezÄ«mÄja latvieÅ”u nacionÄlÄs simfoniskÄs mÅ«zikas sÄkumu.
ProfesionÄlÄ darbÄ«ba
Neatradis darbu galvenokÄrt vÄcbaltieÅ”u pÄrvaldÄ«tajÄ RÄ«gas mÅ«zikas dzÄ«vÄ, A. JurjÄns no 1882. gada lÄ«dz Latvijas valsts dibinÄÅ”anai strÄdÄja HarkivÄ ā mÄcÄ«ja mÅ«zikas teoriju, mežraga spÄli, koru diriÄ£ÄÅ”anu turienes ĶeizariskÄs mÅ«zikas biedrÄ«bas mÅ«zikas skolÄ (vÄlÄk ā konservatorija), sniedza ÄrÄ£eļu un citus koncertus, publicÄjÄs periodikÄ, kļuva par vietÄjÄs mÅ«zikas dzÄ«ves autoritÄti un virzÄ«tÄjspÄku, kÄ arÄ« dibinÄja un vadÄ«ja Harkivas LatvieÅ”u palÄ«dzÄ«bas biedrÄ«bas (1899) kori.
Vasaras pavadÄ«ja LatvijÄ, izvÄrsa mÅ«zikas folkloras vÄkÅ”anu ar korespondentu palÄ«dzÄ«bu un RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas (RLB) starpniecÄ«bu, arÄ« pats devÄs ekspedÄ«cijÄs. RÄ«koja simfoniskus koncertus RÄ«gÄ, ÄrÄ£eļu un mežraga koncertus lauku baznÄ«cÄs. AktÄ«vi darbojÄs RLB MÅ«zikas komisijÄ (dibinÄta 1889. gadÄ), sastÄdÄ«ja un rediÄ£Äja tÄs izdotos desmit latvieÅ”u kordziesmu krÄjumus, kuros redzama Ŕī žanra attÄ«stÄ«ba LatvijÄ 25 gados, organizÄja ikgadÄjos reprezentatÄ«vos latvieÅ”u t. s. rudens koncertus RÄ«gÄ, publicÄjÄs presÄ, bija III, IV un V VispÄrÄjo latvieÅ”u dziesmu svÄtku virsdiriÄ£ents. Dzirdes pasliktinÄÅ”anÄs dÄļ pedagoga darbs bija jÄatstÄj. Tas ļÄva atgriezties dzimtenÄ (1920).
PamazÄm A. JurjÄna rÄ«cÄ«bÄ bija nonÄkuÅ”as ap 2700 tautas mÅ«zikas vienÄ«bu ā skaits, kas ļÄva izdarÄ«t vispÄrinÄjumus par mÅ«zikas žanriem, veidiem, stilu. Tas tika paveikts zinÄtniskajÄ publikÄcijÄ seÅ”Äs burtnÄ«cÄs ā āLatvju tautas mÅ«zikas materiÄliā (6. burtnÄ«cu pabeidza lÄ«dzstrÄdnieki pÄc A. JurjÄna nÄves), kas sÄka iznÄkt reizÄ ar āLatvju dainuā 1. sÄjumu (1894). Å Ä« krÄjuma komentÄri un apceres ir pirmais latvieÅ”u mÅ«zikas folkloras pÄtÄ«jums un veikts sava laika Eiropas folkloristikas kontekstÄ un lÄ«menÄ«. TajÄ izteikta atziÅa, kas uz visiem laikiem ietekmÄjusi tautas melodiju apdaru metodiku latvieÅ”u mÅ«zikÄ, ā senÄs tautas mÅ«zikas skaÅu struktÅ«ra liek apdaru skaÅu audumÄ vairÄ«ties no Rietumeiropas profesionÄlajai mÅ«zikai raksturÄ«gÄs toÅu hromatizÄcijas.
Darbi
Savas tautasdziesmu apdares, seviŔķi koriem (kopumÄ ap 100) A. JurjÄns veidojis kÄ individualizÄtus, poÄtiskus mÄkslas darbus un tajÄs attÄ«stÄ«jis nacionÄlo stilu. To vidÅ« āPÅ«t, vÄjiÅiā (1882), āKur tu skriesi, vanadziÅiā (1884), āAiz upÄ«tes es uzauguā (1889), āAiz azara augsti kolniā (1921) un citi pÄrdzÄ«vojuÅ”as gadu simtu nemainÄ«tÄ oriÄ£inÄlajÄ redakcijÄ.
19. gs. divos pÄdÄjos gadu desmitos raduÅ”Äs ievÄrojamÄkÄs kompozÄ«cijas. TrÄ«spadsmit simfonisko darbu vidÅ« izcilÄkie ir svÄ«ta āLatvju dejasā (JandÄls, TÅ«daliÅ tagadiÅ, Nabagu deja, AÄikops), kurÄ sasniegta spilgta tautas mÅ«zikas simfonizÄcija, kÄ arÄ« pirmais instrumentÄlÄ koncerta paraugs latvieÅ”u mÅ«zikÄ Concerto elegiaco Äellam un orÄ·estrim. Piecu vokÄlsimfonisko darbu vidÅ« koru repertuÄrÄ joprojÄm ir kantÄtes āTÄvijaiā (komponista vÄrdi) un āLÄ«gojat, lÄ«ksmojatā (JÄkabs JanÄevskis). No pÄri par 30 kora oriÄ£inÄldziesmÄm populÄrÄkÄs ā āNevis slinkojot un pÅ«stotā (1886, Äehu dzejnieks FrantiÅ”eks Ladislavs Äelakovskis, FrantiÅ”ek Ladislav ÄelakovskĆ½, Jura AlunÄna lokalizÄjumÄ), āUz augÅ”uā (1913, JÄnis Poruks), vÄ«ru korim āLÅ«k, roze ziedā (1888, Ansis LÄ«ventÄls). Solodziesmas komponÄtas galvenokÄrt jaunÄ«bÄ, tajÄs dominÄ laikmetam raksturÄ«gais sentimentÄlisms.
Andrejs JurjÄns (pirmajÄ rindÄ otrais no kreisÄs) krievu mÅ«ziÄ·u vidÅ«. OtrajÄ rindÄ piektais no kreisÄs: Juris JurjÄns. 20. gs. sÄkums.
Nozīme
TautiskÄ romantisma ietvaros, it Ä«paÅ”i ar folkloras mantojuma poetizÄciju, A. JurjÄns aizsÄka latvieÅ”u profesionÄlÄs mÅ«zikas nacionÄlo stilu. Ar radoÅ”o, organizatorisko, idejiski virzoÅ”o, kÄ arÄ« ar folkloras pÄtnieka un atskaÅotÄjmÄkslinieka darbÄ«bu virzÄ«ja un piepildÄ«ja 40 gadus ilgo agrÄ«no latvieÅ”u mÅ«zikas kultÅ«ras tapÅ”anu, bija darbÄ«guma paraugs vairÄkÄm mÅ«ziÄ·u paaudzÄm.
Valsts un sabiedrÄ«bas novÄrtÄjums
Latvijas Konservatorija ievÄlÄja A. JurjÄnu par savu pirmo goda profesoru (1928); tÄs vestibilÄ tika novietots tÄlnieka KonstantÄ«na RonÄevska veidots skulpturÄlais portrets (1925). RÄ«gas 2. Meža kapos uzstÄdÄ«ts kapa piemineklis (1931, tÄlnieks K. RonÄevskis), JurjÄnu dzimtas mÄjÄs Ärgļu pagastÄ atklÄts BrÄļu JurjÄnu memoriÄlais muzejs āMeÅÄ£eļiā (1990), ViesturdÄrzÄ RÄ«gÄ Dziesmu svÄtku memoriÄlajÄ sienÄ izveidots skulpturÄls portretcilnis (1973).
BrÄļu JurjÄnu memoriÄlais muzejs "MeÅÄ£eļi" JurjÄnu dzimtas mÄjÄs Ärgļu pagastÄ. 08.2008.
DiskogrÄfija (izlase)
LP*, JurjÄnu Andrejs. Dziesmu svÄtku marÅ”s, Latvju dejas, Äellokoncerts, SÄru marÅ”s (MÄris VilleruÅ”s, Äells, Latvijas Radio un televÄ«zijas simfoniskais orÄ·estris, diriÄ£ents LeonÄ«ds VÄ«gners). 33SM 03819-20**, āMelodijaā, RÄ«ga, 1973.
LP, Andrejs JurjÄns (kantÄtes, simfoniskie darbi; solisti, Latvijas Radio Teodora KalniÅa koris, Latvijas NacionÄlÄs operas orÄ·estris LeonÄ«da VÄ«gnera vadÄ«bÄ), S10 26679-80, āMelodijaā, RÄ«ga, 1980.
LP, Andrejs JurjÄns. LatvieÅ”u tautasdziesmu apdares (Latvijas Radio Teodora KalniÅa koris LeonÄ«da VÄ«gnera vadÄ«bÄ). S30 16391-2, āMelodijaā, RÄ«ga, 1981.
CD***, LatvieÅ”u patriotiskÄs kantÄtes. Andrejs JurjÄns. āTÄvijai, LÄ«gojat, lÄ«ksmojatā (Lilija GreidÄne, soprÄns, Laima Andersone-SilÄre, mecosoprÄns, KÄrlis ZariÅÅ”, tenors, Sergejs Martinovs, bass, Latvijas Radio Teodora KalniÅa koris, Latvijas NacionÄlÄs Operas simfoniskais orÄ·estris, diriÄ£ents LeonÄ«ds VÄ«gners). RS020, RÄ«gas SkaÅuplaÅ”u fabrika, 1998.
CD, Music of the Baltic Lands. Andrejs JurjÄns. Vejeli, pÅ«sk = PÅ«t, vÄjiÅi = Pugu tuulo = Blow, wind, University of Washington Chamber Singers, Washington, 2000.
CD, JurjÄnu Andrejs. Simfonisks Allegro, GarÄ«gÄ kantÄte, āJau mÄness starus laistaā, āEj, saulÄ«te, drÄ«z pie Dievaā, āTrimpus marÅ”sā (Inga Šļubovska, soprÄns, KriÅ”jÄnis Norvelis, bass, Valsts AkadÄmiskais koris āLatvijaā, LiepÄjas Simfoniskais orÄ·estris, diriÄ£ents Imants Resnis). CD019, Upe tt, RÄ«ga, 2006.
* vinilplate
** kompaktdiska, vinilplates numurs, ko devis izdevÄjs
*** kompaktdisks
Multivide
JurjÄnu Andrejs. 1910. gads.
Harkivas LatvieÅ”u biedrÄ«ba. Harkiva, 19. gs. beigas/20. gs. sÄkums.
Andrejs JurjÄns (pirmajÄ rindÄ otrais no kreisÄs) krievu mÅ«ziÄ·u vidÅ«. OtrajÄ rindÄ piektais no kreisÄs: Juris JurjÄns. 20. gs. sÄkums.
BrÄļu JurjÄnu memoriÄlais muzejs "MeÅÄ£eļi" JurjÄnu dzimtas mÄjÄs Ärgļu pagastÄ. 08.2008.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Arnolds KlotiÅÅ” "Andrejs JurjÄns ". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Andrejs-Jurj%C4%81ns- (skatÄ«ts 02.03.2026)