Vijoles korpusa garums ir apmÄram 33ā36 cm. Vijole sastÄv no 57 daļÄm un katrai no tÄm ir sava noteikta funkcija. Instrumenta galvenÄ sastÄvdaļa ir rezonanses kÄrba jeb korpuss ar tukÅ”u vidu. StÄ«ga vibrÄjot rada gaisa svÄrstÄ«bas rezonanses kÄrbas iekÅ”pusÄ, kas ievÄrojami pastiprina stÄ«gas skanÄjumu. TÄ sastÄv no augÅ”ÄjÄs dekas jeb vÄka un apakÅ”ÄjÄs dekas jeb dibena. AugÅ”Äjai dekai izmanto egles koku, bet apakÅ”Äjai ā kļavas koku. SÄnu apmales sastÄv no seÅ”Äm daļÄm un arÄ« tÄs darina no kļavas koka. Malu atbalstam iekÅ”pusÄ ielÄ«mÄti 12 klucÄ«Å”i no egles vai liepas. AugÅ”ÄjÄs dekas vidusdaÄ¼Ä izgrieztas divas ā« veida rezonanses spraugas. Abu deku malas rotÄ inkrustÄcija ā viena vai divas Å”auras svÄ«triÅas jeb Å«siÅas, kas kalpo ne tikai vijoles formu elegantai izcelÅ”anai un skaistumam, bet pasargÄ dekas no plaisÄÅ”anas. Vijoles kakls ir darinÄts no kļavas koka un iestiprinÄts vijoles korpusÄ ar klucÄ«ti, lai bÅ«tu stingrÄks atbalsts.
Instrumenta visvairÄk lietojamÄs un dilstoÅ”Äs vietas darinÄtas no melna, tÄraudcieta ebena koka. TÄs ir abi segli (pirkstu laipas sÄkumÄ un vietÄ, kur stÄ«gtura zarna vai drÄts, nÄkdama no pogas, saskaras ar vijoles vÄka augÅ”Äjo daļu), poga, tapas, pirkstu laipa vai grifs un stÄ«gturis. Vijoles iekÅ”pusÄ atrodas divas svarÄ«gas detaļas: basbaļķis un dvÄselÄ«te. Abus darina no egles koka.
Basbaļķis ir Å”aurs, apmÄram 20 cm garÅ” dÄlÄ«tis, kas piestiprinÄts pie augÅ”ÄjÄs dekas iekÅ”pusÄ zem āgā stÄ«gas un sadala vibrÄciju pa visu dekas virsmu. TÄ uzdevums ir atbalstÄ«t un uzturÄt vijoles vÄka izliekuma izturÄ«bu, jo vijoles korpusam jÄiztur milzÄ«gs stÄ«gu spriegums, kas horizontÄlÄ virzienÄ ir apmÄram 35 kg, bet vertikÄlÄ ā 10 kg. Basbaļķis palÄ«dz arÄ« noturÄt vÄka koka elastÄ«bu un darbojas kÄ vijoles vÄka vibrÄciju ierobežotÄjs, spÄlÄjot uz zemÄkÄs stÄ«gas.
DvÄselÄ«te atrodas apmÄram 4 mm aiz balstiÅa labÄs kÄjas un tÄs uzdevums ir saskaÅot abu deku (vÄka un dibena) vibrÄcijas. VizuÄli tas ir vertikÄli novietots tievs aptuveni 6 cm garÅ” kociÅÅ”. Francūži to zÄ«mÄ«gi nosaukuÅ”i par Lāame ādvÄseleā, jo pÄrraidot augÅ”ÄjÄs dekas vibrÄcijas uz apakÅ”Äjo deku, tÄ spÄj pieŔķirt vijolei tik raksturÄ«go spožo skanÄjumu. DvÄselÄ«te ir viena no visjutÄ«gÄkajÄm instrumenta detaļÄm. TÄs parvietoÅ”ana pat par nedaudz milimetriem var radikÄli izmainÄ«t vijoles skanÄjumu.
BalstiÅÅ” jeb steÄ·Ä«tis, kas paceļ un atbalsta stÄ«gas vijoles vÄka vidusdaļÄ, ir darinÄts no kļavas koka un arÄ« var iespaidot vijoles skanÄjumu. Tas ir arÄ« skaÅas klusinÄtÄja ā surdÄ«nes nesÄjs. SurdÄ«ne ir kÄ sava veida knaibles, kas apslÄpÄ steÄ·Ä«Å”a un lÄ«dz ar to visas vijoles korpusa vibrÄciju amplitÅ«du.
Vijolei ir Äetras, pa kvintÄm skaÅotas stÄ«gas: eĀ² ā aĀ¹ ā dĀ¹ ā g . Katrai no tÄm ir savs Ä«patnÄjs tembrs. LÄ«dz pat 20. gs. lietoja zarnu stÄ«gas, pÄc tam tÄs tika apvÄ«tas ar alumÄ«nija stieplÄ«ti vai gatavotas no metÄla. Vijole ir pÄrklÄta ar eļļas vai spirta laku. Ir dažÄdas teorijas par lakas ietekmi uz vijoles skanÄjumu, reizÄm tai pieŔķirot pat izŔķiroÅ”u nozÄ«mi.
No 17. gs. klasiskÄ vijoles forma nav mainÄ«jusies, dažas detaļas tikai ieguvuÅ”as citus izmÄrus. 19. gs. vijoles diapazona paplaÅ”inÄÅ”anai tika pagarinÄts kakliÅÅ” un pirkstu laipa jeb grifs, bet skaÅas pastiprinÄÅ”anai tika pagarinÄts basbaļķis.
MÄcÄ«bu procesÄ lieto arÄ« mazÄkas ā bÄrnu ā , Ā¼ , Ā½, Ā¾ vijoles, kurÄm ir sliktÄka skaÅa, bet kuras veidojumÄ neatŔķiras no pilna izmÄra (4/4) instrumenta.
KopÅ” 1920. gada muzikÄlajÄ praksÄ izmanto vijoles ar elektriski pastiprinÄtu skaÅu ā elektroakustiskÄs vijoles, bet 1930. gadÄ parÄdÄ«jÄs elektriskÄs vijoles ar elektriskÄ signÄla izeju. TÄm ir elektromagnÄtiski skaÅas noÅÄmÄji, kas pÄrraida no stÄ«gu vibrÄcijas raduÅ”os elektrisko signÄlu pastiprinÄtÄjÄ. Elektrisko vijoļu ražoÅ”ana un tirdzniecÄ«ba uzplauka 1990. gadÄ, kad pÄc tÄm radÄs liels pieprasÄ«jums.
