Nozīmīgākie darbi, autori un izpildītāji Pirmo čellam rakstīto skaņdarbu autors ir itālietis Domeniko Gabrieli (Domenico Gabrielli), kurš pats bijis teicams čellists un pārvaldījis instrumenta tehniskās un izteiksmes iespējas. 18. gs. čella māksla iezīmējās ar uzplaukumu – parādījās vairāki ievērojami čellisti: Antonio Vandīni (Antonio Vandini), Salvatore Lanceti (Salvatore Lanzetti) un citi, kuri bija arī skaņdarbu autori. Itālijā čella māksla kulmināciju sasniedza 18. gs. beigās Luidži Bokerīni (Ridolfo Luigi Boccherini) personā. Viņš bija ne tikai izcils čellists, bet arī teicams komponists. L. Bokerīni darbi ietekmēja čella spēles kultūru arī citās zemēs, piemēram, Žanu Pjēru Diporu (Jean-Pierre Duport) Francijā, Antonu Kraftu (Anton Kraft) Čehijā, Bernhardu Heinrihu Rombergu (Bernhard Heinrich Romberg) un Frīdrihu Docaueru (Friedrich Dotzauer) Vācijā un citus.
Sešas svītas čellam solo komponējis J. S. Bahs, koncertus – Jozefs Haidns (Franz Joseph Haydn) –, Piecas sonātes klavierēm un čellam – Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven).
19. gs. komponisti čellā sakatīja iespējas izteikt savus subjektīvos pārdzīvojumus un noskaņu maiņas. Čellam rakstījuši Johanness Brāmss (Johannes Brahms), Roberts Šūmanis (Robert Alexander Schumann), Frideriks Šopēns (poļu Fryderyk Franciszek Chopin, franču Frédéric François Chopin), Kamils Sensānss (Charles Camille Saint-Saëns), Antonīns Dvoržāks (Antonín Leopold Dvořák), Eduārs Lalo (Édouard-Victoire-Antoine Lalo) un citi. Šajā laikā bija arī izcili čella virtuozi: Sebastians Lī (Sebastian Lee), Ogists Žozefs Fronšoms (Auguste-Joseph Franchomme), Karlo Alfredo Piati (Carlo Alfredo Piatti), Frīdrihs Gricmahers (Friedrich Wilhelm Ludwig Grützmacher), Dāvids Popers (David Popper), Jūliuss Klengels (Julius Klengel), Hugo Bekers (Hugo Becker) un citi, kā arī Kuldīgā dzimušais Karls Davidovs (Карл Юльевич Давидов), kura vārdā nosaukts starptautisks čellistu konkurss, kas viņa dzimtajā pilsētā notiek kopš 2000. gada.
Čella literatūru ievērojami bagātinājuši arī 20. gs. komponisti Sergejs Prokofjevs (Сергей Сергеевич Прокофьев), Dmitrijs Šostakovičs (Дмитрий Дмитриевич Шостакович), Bendžamins Britens (Benjamin Britten), Vitolds Ļutoslavskis (Witold Roman Lutosławski) un citi. Daudzu jaundarbu rašanās saistīta ar virtuozo čellistu Mstislavu Rostropoviču (Мстислав Леопольдович Ростропович), kas iedvesmoja komponistus viņam radīt čella skaņdarbus. Viņu vidū ir arī Pauls Hindemits (Paul Hindemith), Artūrs Onegers (Oscar–Arthur Honegger), Eitors Villa Loboss (Heitor Villa-Lobos), Kšištofs Pendereckis (Krzysztof Eugeniusz Penderecki), Lučāno Berio (Luciano Berio), Ģerģs Ligeti (György Sándor Ligeti), Anrī Ditijē (Henri Dutilleux), Filips Glāss (Philipp Glass), Gražina Baceviča (Grażyna Bacewicz) un citi.
Izcili 20. gs. čellisti bija arī Pavlo Kasāls (Pablo Casals), Grigorijs Pjatigorskis (krievu Григорий Павлович Пятигорский, angļu Gregor Piatigorsky), Emanuels Feiermanns (Emanuel Feuermann), Pols Torteljē (Paul Tortelie), Žaklīna di Prē (Jacqueline du Pré), kā arī 20. gs. beigu un 21. gs. mūziķi – Daniils Šafrāns (Даниил Борисович Шафран), Tomass Bekmans (Thomas Beckmann), Heinrihs Šifs (Heinrich Schiff), Jānošs Starkers (János Starker), Džulians Loids Vēbers (Julian Lloyd Webber), Jo Jo Mā (Yo-Yo Ma), Sola Gabeta (Sol Gabetta), Julians Štekels (Julian Steckel) un citi, kā arī Rīgā dzimušie Dons Jefe (Don Jaffe) un Miša Maiskis (Миша Леопольдович Майский).
Arī Latvijā ir spēcīga čella skolu, kuru pārstāv Oto Fogelmanis, Atis Teihmanis, Ēvalds Berzinskis, Pēteris Komisārs, Alfrēds Ozoliņš, Ernests Bertovskis, Māris Villerušs, Eleonora Testeļeca, Marta Sudraba, Kristīne Blaumane un citi. Daudzi latviešu komponisti veltījuši skaņdarbus čellam: Jurjānu Andrejs, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jāzeps, Jēkabs un Jānis Mediņi, Jānis Ivanovs, Romualds Kalsons, Imants Kalniņš un citi.