Alts no vijoles atšķiras ar lielāku izmēru – tā korpusa garums ir apmēram 41 cm. Alta skanējums ir zemāks, sulīgāks un nedaudz matēts. Ne pēc uzbūves, ne spēles paņēmieniem tas neatšķiras no vijoles. Altam raksta alta un vijoles atslēgā. Tas tiek skaņots kvintu zemāk nekā vijole: a¹ – d¹ – g – c. Alta lociņš ir apmēram 10 cm īsāks par vijoles lociņu un mazliet masīvāku kātu. Alta spēlē reizēm tiek pielietota skordatūra (itāļu scordatura) – instrumenta parastā skaņojuma izmainīšana (Volfganga Amadeja Mocarta, Wolfgang Amadeus Mozart, vijolei un altam ar orķestri, Sinfonia concertante für Violine und Viola Es-Dur, 1779).

Vijoļu saimes lociņinstrumentu priekšteču fideles un lociņliras korpusa izmērs bija tuvs alta izmēriem. Alts arī bija pirmais vijoļu saimes instruments, kas ieviesās muzikāli akadēmiskajā praksē. Jau 16. gs. otrajā pusē tas tika iesaistīts orķestra sastāvā, par ko liecina tā laika orķestra partijas, kas bieži rakstītas alta atslēgā un aptver reģistru līdz mazās oktāvas ‘d’. Līdz 17. gs. alts pārsvarā tika izmantots kā harmonijas aizpildītājs, bet pakāpeniski sāka veidoties arī tā solo repertuārs.

Altus būvējuši daudzi pazīstami instrumentu meistari, to vidū Brešas meistars Gasparo Bertoloti (Gasparo Bertolotti), Amati dzimtas lociņinstrumentu būvētāji, Antonio Stradivāri (Antonio Stradivari, Stradivarius) un citi. Latvijā altus būvējis Mārtiņš Zemītis, Reinis Māsēns un vēl daži meistari.

Sākotnēji alts ansambļos un orķestros parasti aprobežojās ar harmoniju aizpildīšanu vai dublēja cita instrumenta partiju. Jau kopš 18. gs. plašākā sabiedrībā bija izplatījies uzskats, ka alts nav solo instruments un tā spēlētāji ir tehniski vājāki. To atspēko dažādu laiku izcilie altisti un instrumentam rakstītie skaņdarbi.

Mūzikas instrumentu vēsturē sastopami vairāki mēģinājumi pārveidot alta klasisko izmēru un formu, bet šie meklējumi nav devuši paliekošus rezultātus. Tā Hermans Riters (Hermann Ritter) konstruēja 48 cm garu altu, kas bija paredzēts Riharda Vāgnera (Wilhelm Richard Wagner) opermūzikas atskaņošanai. Arī angļu altists Laionels Tertiss (Lionel Tertis) spēlēja izmēros lielu altu, kam bija kupla, čella skanējumam tuva skaņa.

Altam ir nozīmīga loma stīgu kvarteta un stīgu orķestra sastāvā. Tam rakstīti arī nopietni koncertžanra darbi, sonātes, variācijas un citi. Pirmos koncertus altam rakstījis Georgs Filips Telemans (Georg Philipp Telemann), Alesandro Rolla (Alessandro Rolla), Francs Antons Hofmeisters (Franz Anton Hoffmeister) un citi. Alta izteiksmes iespējas plaši izmantotas Hektora (Ektora) Berlioza (Hector Berlioz) simfonijā ar alta solo “Harolds Itālijā” (Harold en Italie, 1834) un Riharda Štrausa (Richard Georg Strauss) simfoniskajā dzejolī “Dons Kihots” (Don Quixote, 1897) čellam un altam ar orķestri. 20. gs. arvien vairāk komponisti radīja jaunus skaņdarbus alta tembrāli bagātajam skanējumam: Viljams Voltons (William Walton), Bohuslavs Martinū (Bohuslav Martinů), Tibors Serlijs (Tibor Serly), Alfrēds Šnitke (krievu Альфрeд Гaрриевич Шнuтке, vācu Alfred Schnittke) un Bēla Bartoks (Béla Viktor János Bartók). Arī altists un komponists Pauls Hindemits (Paul Hindemith) radījis šim instrumentam ievērojamu skaitu skaņdarbu, kuru vidū ir arī Der Schwanendreher (1935) – koncerts par seno tautas dziesmu tēmām altam un orķestrim.

Jau no 18. gs. zināmi daudzi ievērojami mūziķi, kuri bijuši izcili altisti: Karls Štamics (vācu Carl Philipp Stamitz, čehu Karel Stamic), Alesandro Rolla (Alessandro Rolla), Hieronims Veikmans (krievu Иероним Андреевич Вейкман, vācu Hieronymus Weickmann), Viljams Primrouzs (William Primrose), Pāls Lukāčs (Pál Lukács), Pjērs Paskjērs (Pierre Pasquier), Rudolfs Baršajs (Рудольф Борисович Баршай), Jozefs Babers (Joseph Baber), Oskars Nedbals (Oskar Nedbal), Tabea Cimmermane (Tabea Zimmermann) un citi. Altu teicami spēlējuši arī vijolnieki Nikolo Paganīni (Niccolo Paganini), Ežēns Izaī (Eugène Ysaÿe), Pinhass Cukermans (Pinchas Zukerman), Naidžels Kenedijs (Nigel Kennedy) un citi, kā arī komponisti Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven), V. A. Mocarts, P. Hindemits un citi.

Izcili Latvijas altisti ir Bernhards Tiltiņš, Arigo Štrāls, Ināra Brīnuma, Ilze Kļava, Andra Dārziņa un citi.