V. Bļinovs daudzveidīgi, pārliecinoši, neatkārtojami un spilgti sevi apliecinājis gan dramatiska žanra lomās, gan humoristiskās dejās. Ikviena loma atklāja viņa dejotāja un aktiera dotības. Spilgtākās V. Bļinova lomas ir Karabosa, Runcis zābakos Pētera Čaikovska (Петр Ильич Чайковский) “Apburtā princese” (Спящая красавица, 1948; 1962), Vaņečka Igora Morozova (Игорь Владимирович Морозов) “Doktors Aikāsāp” (Доктор Айболит, 1948), Krievu matrozis un solists dejā “Jabločko” Reingolda Gliēra (Рейнгольд Морицевич Глиэр) “Sarkanā magone” (Красный мак, 1949), Petja Mihaila Čulaki (Михаил Михайлович Чулаки) “Jaunība” (Юность, 1950), Spiridons, Agafons, Klimentija Korčmarjova (Климентий Аркадьевич Корчмарёв) “Sārtais ziediņš” (Аленький цветочек, 1951), Kvazimodo, Nerrs Čezāres Punji (Cesare Pugni) un Rikardo Drigo (Riccardo Eugenio Drigo) “Esmeralda” (Esmeralda, 1951), solists Neapoliešu, Ungāru un Spāņu dejās P. Čaikovska “Gulbju ezers” (Лебединое озеро, 1951), Šaitans, Farida Jaruļļina (Fərit Zahidulla uğlı Yarullin) “Šuralē” (Шурале, 1952), Tibalds, Kapuleti kalps Sergeja Prokofjeva (Сергей Сергеевич Прокофьев) “Romeo un Džuljeta” (Ромео и Джульетта, 1953), Nerrs un solists Mazurkā “Pelnrušķīte” (Золушка, 1953), Mikus Juļusa Juzeļūna (Julius Juzeliūnas) “Jūras krastā” (Ant marių kranto, 1954), Ahmeds Ādolfa Šarla Adāna (Adolphe-Charles Adam) “Korsārs” (Le Corsaire, 1956), Precinieks Alfrēda Kalniņa “Staburadze” (1957), Tiroliešu deja Johana Štrausa, dēla (Johann Strauss, Sohn) “Pie zilās Donavas” (An der schönen blauen Donau, 1957), solists Morisa Ravela (Maurice Ravel) “Bolero” (Boléro, 1958), Peļu ķēniņš, Trepaks, Spāņu deja P. Čaikovska “Riekstkodis” (Щелкунчик, 1959), Sems Romualda Grīnblata “Rigonda” (1959), Mirstošais gladiators Arama Hačaturjana (Արամ Խաչատրյան) “Spartaks” (Спартак, 1960), Sančo Pansa Ludviga Minkusa (Ludwig Minkus) “Dons Kihots” (Don Quixote, 1960), Mecenāts Sergeja Rahmaņinova (Сергей Васильевич Рахманинов) “Simfoniskās dejas” (Симфонические танцы, 1961), Pops M. Čulaki “Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu” (Сказка о попе и его работнике Балде, 1962), Muzikants Mihaila Skoruļska (Михайло Адамович Скорульский) “Meža dziesma” (Лесная песня, 1963), Kopeliuss Leo Delība (Clément Philibert Léo Delibes) “Kopēlija” (Coppélia, 1966), Dr. Begrifenfelds Edvarda Grīga (Edvard Hagerup Grieg) “Pērs Gints” (Peer Gynt, 1966) u. c.