Būdams vēl baleta studijas audzēknis, A. Spura 1948. gada vasarā kļuva par Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātra baleta mākslinieku, no 1950. gada – baleta solists. Teātrī aizvadīti 28 darba gadi (1948–1976), nodejotas desmitiem lomu. Par liktenīgu sakritību viņam kļuva krievu komponista Igora Morozova (Игорь Владимирович Морозов) balets “Doktors Aikāsāp” (Доктор Айболит) – 27.12.1948. A. Spura šajā baletā dejoja savu pirmo lomu – Laupītāju ‒, bet atvadu izrādē uz Baltā nama skatuves 26.12.1976. viņš bija pats dakteris Aikāsāp. A. Spura bija spilgts raksturlomu dejotājs, kurš prata radīt sulīgus, daudzšķautņainus skatuves tēlus. Viņa atveidotie varoņi bija vīrišķīgi un valdonīgi, spēcīgi un kaislīgi, viņa žesti un kustības nekad nebija pieticīgas, bet “lidoja” līdz pašai pēdējai skatītāju rindai. Baletā nodejoto lomu klāsts A. Spuram ir ļoti plašs, nozīmīgākās no tām: solists Spāņu dejā un Mazurkā krievu komponista Pētera Čaikovska (Петр Ильич Чайковский) “Gulbju ezers” (Лебединое озеро, 1951; 1964), Pjērs Grenguārs itāļu komponistu Čezare Punji (Cesare Pugni) un Rikardo Drigo (Riccardo Eugenio Drigo) “Esmeralda” (Esmeralda, 1951), Tibalds, Kapuleti, Lorenco krievu komponista Sergeja Prokofjeva (Сергей Сергеевич Прокофьев) “Romeo un Džuljeta” (Ромео и Джульетта, 1953), Barons Ādolfa Skultes “Brīvības sakta” (1955), Birbanto, Ahmeds, Hilarions franču komponista Ādolfa Šarla Adāna (Adolphe-Charles Adam) “Žizele” (Giselle, 1956) un Seids-pašā “Korsārs” (Le Corsaire, 1956), Grāfs austriešu komponista Johana Štrausa, dēla (Johann Strauss, Sohn) “Pie zilās Donavas” (An der schönen blauen Donau, 1957), solists franču komponista Morisa Ravela (Maurice Ravel) “Bolero” (Boléro, 1958), Plantators Romualda Grīnblata “Rigonda” (1959), Harmodijs armēņu komponista Arama Hačaturjana (Արամ Խաչատրյան) “Spartaks” (Спартак, 1960), Mecenāts krievu komponista Sergeja Rahmaņinova (Сергей Васильевич Рахманинов) “Simfoniskās dejas” (Симфонические танцы, 1961), solists “Habanerā” M. Ravela “Spāņu rapsodija” (Rapsodie espagnole, 1961), Katalabits P. Čaikovska “Apburtā princese” (Спящая красавица, 1962), Pops krievu komponista Mihaila Čulaki (Михаил Иванович Чулаки) “Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu” (Сказка о попе и его работнике Балде, 1962), Kopeliuss franču komponista Leo Delība (Clément Philibert Léo Delibes) “Kopēlija” (Coppélia, 1966), Komandors Oļega Barskova “Inku zelts” (1969), Tautvaldis Jāņa Mediņa ”Mīlas uzvara” (1970), Droselmeijers P. Čaikovska “Riekstkodis” (Щелкунчик, 1972).