Dejotājas karjeras sākumā I. Strodei tika uzticētas lomas, kurās bija vajadzīga spoža tehnika un pārliecinošas aktieriskās dotības. Klasiskajās lomās dejotājas individualitāte spilgtāk izpaudās atjautīgajos un dzīves priecīgajos raksturtēlos, tādos kā jautrā un pārdrošā Paskvali Aleksandra Kreina (Александр Абрамович Крейн) “Laurensija” (Лауренсия, 1949), dzirkstoši straujā Kitrija un Kitrijas draudzene Cikālija Ludviga Minkusa (Ludwig Minkus) “Dons Kihots” (Don Quixote, 1945; 1946), draiskulīgā One Juļusa Juzeļūna (Julius Juzeliūnas) “Jūras krastā” (Ant marių kranto, 1954), drosmīgā Daša un Olga Mihaila Čulaki (Михаил Михайлович Чулаки) “Jaunība” (Юность, 1951). Mākslinieces tēlojumos ieskanējās arī humors un groteska rakstura iezīmes. Tādas bija aušīgā Fekļuša Klimentija Korčmarjova (Климентий Аркадьевич Корчмарёв) “Sārtais ziediņš” (Аленький цветочек, 1951) un kaprīzā pusmāsā Sergeja Prokofjeva (Сергей Сергеевич Прокофьев) “Pelnrušķīte” (Золушка, 1953), niknā Varvara un Bezdelīga Igora Morozova (Игорь Владимирович Морозов) “Doktors Aikāsāp” (Доктор Айболит, 1948). I. Strodes spilgtākās lomas ir arī pas de trois, Mazais gulbītis, Odīlija Pētera Čaikovska (Пётр Ильич Чайкoвский) “Gulbju ezers” (Лебединое озеро, 1944; 1951), Afrodīte, Esmeralda Čezāres Punji (Cesare Pugni) un Rikardo Drigo (Riccardo Eugenio Drigo) “Esmeraldā” (Esmeralda, 1945; 1948), Taurenītis Roberta Šūmaņa (Robert Alexander Schumann) “Karnevālā” (Carnaval, 1946), Marijas draudzene Borisa Asafjeva (Борис Владимирович Асафьев) baletā “Bahčisaraja strūklaka” (Бахчисарайский фонтан, 1946), Aina Anatola Liepiņa “Laimā” (1947), Florīna, feja Briljants, feja Kanārijputniņš P. Čaikovska “Apburtā princese” (Спящая красавица, 1948), Tao Hoa Reinholda Gliēra (Рейнгольд Морицевич Глиэр) “Sarkanā magone” (Красный мак, 1949), Fekluša Uguns ragana Farida Jaruļļina (Fərit Zahidulla uğlı Yarullin) “Šuralē” (Шурале, 1952), Polovciešu meitene no Aleksandra Borodina (Александр Порфирьевич Бородин) operas “Kņazs Igors” (Князь Игорь, 1952), Džuljetas draudzene S. Prokofjeva “Romeo un Džuljeta” (Ромео и Джульетта, 1952), Pusmāsa, Raimondas draudzene Aleksandra Glazunova (Александр Константинович Глазунов) “Raimonda” (Раймонда, 1954), Madara, Ragana, Zelta ragana Ādolfa Skultes “Brīvības sakta” (1955), Odaliska Adolfa Šarla Adāna (Adolphe-Charles Adam) “Korsārs” (Le Corsaire, 1956), pas de deux A. Š. Adāna “Žizele” (Giselle, 1956).