Gunārs Ordelovskis tiek uzskatīts par latviešu profesionālās pūtēju orķestru mūzikas aizsācēju, gan pateicoties viņa jaunradei pūtēju orķestra žanrā, gan Latvijas pašdarbības pūtēju orķestru kustības vadībai, gan profesionālā pūtēju Orķestra “Rīga” dibināšanai un vadībai. Tāpat ļoti nozīmīgs ir devums latviešu tautas mūzikas popularizēšanā, aranžēšanā un atskaņošanā, vadot Latvijas Radio lauku kapelu, deju ansambļa “Sakta”  – vēlāk “Daile” – mūziķu grupas.

G. Ordelovskis kopā ar vecākiem Emmu (dzimusi Sīle) un Voldemāru Ordelovskiem 1935. gadā pārcēlās no Jelgavas uz Daugavpili, kur mācījās Skolotāju institūta pamatskolā (no 1935) un paralēli ieguva pirmās apmācības mūzikā. No 1940. gada līdz 1941. gadam viņš apguva klavieru spēli Daugavpils Tautas konservatorijā, iesaistījās dažādu amatieru pūtēju orķestru sastāvos gan Daugavpilī, gan vasaras brīvdienās Jelgavā. 1941. gadā Daugavpilī pabeidza pamatskolu un mācības turpināja Jelgavas ģimnāzijā un Jelgavas Tautas konservatorijā  (1941–1945, mūsdienās – Jelgavas mūzikas vidusskola) trombona klasē. G. Ordelovska pirmais algotais darbs bija trombonists Jelgavas drāmas teātrī (01.09.1941.–01.06.1944).

No 1945. gada G. Ordelovska dzīve bija saistīta ar Rīgu. Viņš studēja trombona spēli Latvijas Valsts konservatorijā docenta Kārļa Izarta klasē (1945–1949), paralēli strādāja Radio simfoniskajā orķestrī. Studijas turpinājis profesora Valentīna Utkina kompozīcijas klasē līdz 1951. gadam; profesionāla komponista diplomu ieguva 1968. gadā profesora Ādolfa Skultes vadībā.

G. Ordelovskis bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Filharmonijas Latviešu dziesmu un deju ansambļa “Sakta” mākslinieciskais vadītājs (1950–1952) un arī turpmākos gadus bija saistīts ar šo ansambli kā diriģents koncertos Latvijas PSR, Padomju Savienībā un ārvalstu koncertbraucienos (1969. gadā kolektīva nosaukums tika mainīts uz valsts deju ansamblis “Daile”); šī kolektīva galvenais pamatuzdevums bijis parādīt latviešu skatuvisko deju. “Dailes” mākslinieciskais vadītājs bijis Uldis Žagata, mūziķu grupu vadījis galvenais diriģents G. Ordelovskis un Juris Kļaviņš, kormeistars – Jānis Lindenbergs. 

Ilgus gadus G. Ordelovskis kopa latviešu folkloras atpazīstamību ar Latvijas Radio lauku kapelas ieskaņojumiem, galvenokārt G. Ordelovska aranžējumiem, kas tapa, lai tautas melodijas pasniegtu klausītājiem populārā veidā, izmantojot simfoniskā orķestra stīgu, metāla un koka pūšaminstrumentus. Kapelu G. Ordelovskis dibināja 1959. gadā, un tā veica tautas mūzikas ierakstus līdz 1985. gadam.  

No 1963. līdz 1968. gadam G. Ordelovskis bijis diriģents Valsts Muzikālās komēdijas teātrī; nozīmīgi iestudējumi – Elgas Igenbergas estrādes operetes “Annele” pirmuzvedums (1963) un Arvīda Žilinska operete “Dzintarkrasta puiši” (1964).

1971. gadā viņš uzsāka pamatdarbu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kurā kā mācībspēks ar pārtraukumiem darbojās jau no 1951. gada. No 1963. līdz 1965. gadam bija trombona un kameransambļu klases pedagogs Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā.

Paralēli G. Ordelovska darbība aptvēra Latvijas pūtēju orķestru aktivitātes (bija Rīgas pūtēju orķestru virsdiriģents no 1953. gada septembra un citas), iesaistītajās Dziesmu svētku kustībā – kā komponists ar latviešu tautas deju apdarēm debitēja 1955. gadā, kā pūtēju orķestru virsdiriģents – 1965. gadā. Bija no XIV līdz XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģents, Baltijas studentu dziesmu svētku Gaudeamus, Skolu jaunatnes dziesmu svētku un daudzu rajonu dziesmu svētku virsdiriģents. 

G. Ordelovskis 1972. gadā nodibinājis Latvijas pirmo profesionālo pūtēju Orķestri “Rīga”, kura mākslinieciskais vadītājs bijis līdz 1990. gadam, bet 1978. gadā ierosināja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas pūtēju orķestra dibināšanu un vadīja to līdz 1990. gadam.  

G. Ordelovska ilggadēji domubiedri un kolēģi mūzikā bija Edgars Račevskis (no 1960. gada asistents ansamblī “Sakta”, vēlāk – Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs) un Mendelis Bašs (Rīgas Operetes teātra galvenais diriģents, 1962–1975, pēc tam diriģents pūtēju Orķestrī “Rīga”).

G. Ordelovska skaņdarbu klāstā ir ap 800 kompozīciju. G. Ordelovska daiļrades galvenie virzieni bija mūzika pūtēju orķestrim un latviešu tautas melodiju apdares (vokāli instrumentālas un instrumentālas, tostarp koklēm un kokļu ansambļiem). No oriģināldarbiem pūtēju orķestrim nozīmīgākie ir “Svētku mūzika”, “Svētku sveiciens”, marši “Vieglā solī”, “Valmierieši nāk”, kā arī Simfonija pūtēju orķestrim un jauktajam korim (1986).

Citu žanru darbi: operete “Peldētāja Zuzanna” (1968), mūzika lugām un mūzikli, tostarp “Ceturtais skriemelis” (1971); kamermūzika, tostarp Sonāte trombonam ar klavierēm (izdots 1977), Variācijas pūšamo instrumentu kvintetam; simfoniskie un koncertžanra skaņdarbi, tostarp “Horeogrāfiska miniatūra” simfoniskajam orķestrim, Koncerts fagotam un pūtēju orķestrim, Koncerts trim trompetēm un pūtēju orķestrim.

G. Ordelovska daudzpusība, enerģija un vitalitāte dzīves laikā ļāva viņam kļūt par līderi daudzās jomās: jaunībā viņš sevi apliecināja kā entuziasma pārpilnu latviešu tautas mūzikas atskaņotāju, aranžētāju un popularizētāju, vēlākos gados kā diriģentu gan Rīgas operetes teātrī, gan pūtēju Orķestrī “Rīga”.

Viņa nopelni latviešu folkloras aktualizēšanā ir mērojami kā liela apjoma jaunradīta vērtība (pieejamās notis), arī notikušie atskaņojumi un ieskaņojumi.

G. Ordelovskis bija vairākkārtējs Dziesmu svētku virsdiriģents, diriģents pūtēju orķestru salidojumos un kopis Latvijas pūtēju orķestru spēles tradīcijas kā jaunradē, tā koncertdarbībā.

Padomju okupācijas laikā G. Ordelovskim tika piešķirti goda nosaukumi: LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1970), LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1977); tika piešķirta LPSR Valsts prēmija (1982) un Jāņa Ivanova prēmija (1989).

G. Ordelovska veiktie audio ieraksti ir izdoti skaņuplatēs, daļa no tiem glabājas Latvijas Radio fondos. Nošu materiāli ir pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Rakstniecības un mūzikas muzejā, Latvijas Nacionālā Kultūras centra izdevumos un dažādu pūtēju orķestru bibliotēkās.

Koncertfilma “Rīgas sudrabainās taures” (Rīgas kinostudija, 1976, režisors Andrejs Edvīns Feldmanis, operators Egīls Ermansons).

Dokumentāls (nepublicēts) materiāls “Diriģents Gunārs Ordelovskis” (Rīgas kinostudija, 1987).

LP *, “Latviešu tautas dziesmas un dejas G. Ordelovka apdarē” (Radio Lauku kapela, T. Kalniņa koris, Vera Davidone, Pēteris Grāvelis, Edgars Plūksna, diriģents G. Ordelovskis), Melodija, 1970.

LP, “Fragmenti no E. Igenbergas operetes “Annele”” (V. Davidone, Edgars Zveja, Laima Andersone, Miķelis Fišers, Marina Zirdziņa, Latvijas Radio T. Kalniņa koris un orķestris, diriģents G. Ordelovskis), Melodija, 1970.

LP, “Latviešu tautas dziesmas un dejas G. Ordelovka apdarē” (Radio Lauku kapela, T. Kalniņa koris, V. Davidone, M. Fišers, Imants Krēsliņš, diriģents G. Ordelovskis), Melodija, 1971.

LP, “Lauku kapela. Latviešu tautas dziesmas un dejas G. Ordelovska apdarē” (Radio Lauku kapela, T. Kalniņa koris, V. Davidone, M. Fišers, diriģents G. Ordelovskis), Melodija, 1971.

LP, “Latviešu tautas dziesmas un dejas J. Vītola un G. Ordelovska apdarē” (Radio Lauku kapela, T. Kalniņa koris, Mirdza Kalniņa, Jānis Zābers, M. Fišers, P. Grāvelis, diriģents G. Ordelovskis), Melodija, 1972.

LP, “Latviešu dejas G. Ordelovska apdarē” (Latvijas Televīzijas un radio lauku kapela), diriģents G. Ordelovskis, Melodija, 1974.

LP, “Pūtēju Orķestris “Rīga”” (diriģents G. Ordelovskis), Melodija, 1976.

LP, “Lauku kapela. Latviešu tautas dziesmas Gunāra Ordelovska apdarē” (M. Fišers, P. Grāvelis, Lauku kapela, diriģents G. Ordelovskis), Melodija, 1976.

LP, “Koklētāju ansamblis “Teiksma”: latviešu tautas mūzika G. Ordelovska apdarē” (Tautas koklētāju ansamblis “Teiksma”, vadītāja Anita Vanaga, soliste M. Kalniņa), Melodija, 1979. 

LP, “Pūtēju Orķestris “Rīga”” (diriģents G. Ordelovskis), Melodija, 1980.

LP, “Lauku kapela. Latviešu tautas dziesmas un dejas G. Ordelovska apdarē” (T. Kalniņa koris, P. Grāvelis, Lauku kapela, diriģents G. Ordelovskis), Melodija, 20. gs. 70. gadi.

* vinila skaņuplate