Līdz Otrajam pasaules karam Latvijā tika lietots instrumenta nosaukums "bazūne" (no vācu die Posaune). Pēc Otrā pasaules kara Latvijā šo instrumentu arvien biežāk sāka saukt par trombonu. Instruments sastāv no divkārši izliektas cilindriskas caurules, kas vidusdaļā izbīdāma un nobeidzas ar platu zvanveida piltuvi. Caurules kopējais garums ir apmēram 3 m. Ir vairāku veidu tromboni, t. sk. ventiļu un kulišu tromboni. Trombona skaņa ir samērā zema.

Trombons radās basa trompetes konstrukcijas ilgstošas evolūcijas rezultātā 15. gs., kad trombonu izmantoja t. s. torņu mūzikas ansambļos. 17. gs. jau bija pazīstami septiņi trombonu paveidi – no diskanta līdz kontrabasam. 18. gs. trombonu izmantoja baznīcas mūzikā (vācu komponists Johans Sebastians Bahs, Johann Sebastian Bach; austriešu komponists Volfgangs Amadejs Mocarts, Wolfgang Amadeus Mozart) kora balsu dublēšanai. Simfoniskajā orķestrī trombonu pirmais iekļāva vācu komponists Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven; 5. simfonijas, “Likteņsimfonijas”, 5. Sinfonie, Schiksalssinfonie, finālā, 1800–1808). 1839. gadā vācu arhivārs un vēsturnieks Kristians Frīdrihs Zatlers (Christian Friedrich Sattler) Leipcigā izgudroja kombinēto trombonu ar kvartas ventili, kas ļāva pazemināt skaņojumu par kvartu. 19. gs. 1. pusē Austrijā, pēc tam arī Itālijā un Francijā tika izgudrots ventiļu trombons. Šādus trombonus izmantoja itāļu komponists Džuzepe Verdi (Giuseppe Fortunino Francesco Verdi) operā “Otello” (Otello, 1884–1886) un “Rekviēmā”  (Messa da Requiem, 1874). Izplatītāks tomēr ir kulišu trombons.

Trombona skaņu rada ar kausveida piemutni. Gaisa vibrēšanu instrumentā izraisa spēlētāja lūpu darbība, bet skanējuma augstumu maina, izbīdot kulisi. Mūsdienu simfoniskajā orķestrī parasti ir trīs tromboni. To partijas raksta tenora un basa atslēgas reālajā skanējumā. Trombonu plaši izmanto pūtēju orķestros, estrādes un džeza orķestros, kameransambļos un par soloinstrumentu.

Trombonam rakstījuši vācu vijolnieks un komponists Ferdinands Dāvids (Ferdinand Ernst Victor Carl David; “Op. 4  Koncertino trombonam un orķestrim”, Op. 4 Concertino für Posaune und Orchester, Posaunenkonzert, 1837), krievu trombonists un komponists Vladislavs Blažēvičs (Владислaв Михaйлович Блажeвич), mūsdienās – amerikāņu komponists un mūzikas pedagogs Ēriks Iveizens (Eric Ewazen), un citi.

Izcilākie trombonisti – vācu mūziķis Frīdrihs Augusts Belke (Friedrich August Belcke), amerikāņu trombonists, aranžētājs Glens Millers (Alton Glenn Miller), zviedru komponists Kristiāns Lindbergs (Christian Lindberg), amerikāņu mūzikas pedagogs Džozefs Alasi (Joseph Alessi), amerikāņu komponists Tomijs Dorsijs (Tommy Dorsey). Slavenākais latviešu trombonists  ir Boļeslavs Voļaks.