AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 10. janvārī
Rolands Sēlis

metāla pūšaminstrumenti

(angļu Brass instruments, vācu Blechblasinstrumente, franču cuivres, krievu медные духовые инструменты)
mūzikas instrumenti

Saistītie šķirkļi

  • koka pūšaminstrumenti
  • mūzika
  • pūtēju orķestris
  • simfoniskais orķestris
Metāla pūšaminstrumenti.

Metāla pūšaminstrumenti.

Avots: Shutterstock.com.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Vēsture
  • 3.
    Galvenās un atšķirīgās iezīmes no citiem mūzikas instrumentiem
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi, autori un izpildītāji
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Vēsture
  • 3.
    Galvenās un atšķirīgās iezīmes no citiem mūzikas instrumentiem
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi, autori un izpildītāji

Metāla pūšaminstrumenti sastāv no garām caurulēm, ko parasti darina no misiņa, dažreiz arī no kāda cita metāla. Мetāla pūšaminstrumenti skaņu rada ar kausveida piemutni. Gaisa vibrēšanu instrumentā izraisa spēlētāja lūpu darbība, bet skaņas augstumu regulē ar ventiļu palīdzību, mainot gaisa staba garumu.

Vēsture

Pūšaminstrumentu izcelsme ir ļoti senа. 1923. gadā tika atraktas vairāk nekā pirms 3000 gadiem mirušā ēģiptiešu faraona Tutanhamona (twt-ˤnḫ-ı͗mn) kapenes. Tajās tika atrasti daudzi dārgumi, starp tiem arī divas taures. Tās bija apmēram 50 cm garas; viena bija izgatavota no sudraba, otra no vara. Domājams, ka taures lietotas fanfaru spēlei sevišķos gadījumos. Taures spēlēja arī senie grieķi un romieši. Romiešu armijā taure bija ļoti svarīgs signālinstruments. Gara un taisna taure, ko sauca par tubu, tika spēlēta, pavadot soļošanu, kā arī vēstot uzbrukumu un atkāpšanos. Tās tika spēlētas arī kauju spraigākajos brīžos, lai ar kliedzošo un šņācošo skaņu iebiedētu ienaidnieka karavīrus. Romiešu militāro tauru vidū bija arī lituss ar J formā izliektu galu un garš, G formā izlocīts instruments – bukcīna. Visi šie instrumenti radīja skaļu, spilgtu skaņu, ko viegli varēja dzirdēt no liela attāluma.

Galvenās un atšķirīgās iezīmes no citiem mūzikas instrumentiem

Pazīstamākie metāla pūšaminstrumenti ir mežrags, trompete, trombons un tuba. Metāla pūšaminstrumentu grupa pūtēju orķestrī un simfoniskajā orķestrī atrodas aiz koka pūšaminstrumentiem. Ir metāla pūšaminstrumenti, kuri sastopami lielākoties tikai pūtēju orķestros – alts, tenors, baritons, helikons un eifonijs.

Lielbritānijā ir ļoti populāri metāla pūšaminstrumentu ansambļi (British brass band), kuros spēlē 27–29 mūziķi. Šie ansambļi radās 19. gs. vidū un eksistē līdz pat mūsdienām. Ansambļu sastāvā ietilpst kornetes, flīgelhorni, tenori, baritoni, tromboni, eifoniji un tubas. Metāla pūšaminstrumentu ansambļiem Lielbritānijā notiek konkursi vairākās grupās visās Apvienotās karalistes zemēs.

Nozīmīgākie darbi, autori un izpildītāji

Skaņdarbus metāla pūšaminstrumentu ansambļiem rakstījuši angļu komponists Filips Sparks (Philip Allen Sparke) – “Londona”, uvertīra metāla pūšaminstrumentu ansamblim (A London Overture for Brass-Band, 1984), norvēģu komponists Torsteins Ogords-Nīlsens (Torstein Aagaard-Nilsen) – “Abstrakcijas” (Abstractions, 1989), austrāliešu komponists Brentons Broudstoks (Brenton Broadstock) – “Krusts uz kalna”, skaņdarbs trombonam un metāla pūšaminstrumentu ansamblim (The Cross on the Hill, for trombone and Brass-Band, 1998).

Multivide

Metāla pūšaminstrumenti.

Metāla pūšaminstrumenti.

Avots: Shutterstock.com.

Metāla pūšaminstrumenti.

Avots: Shutterstock.com.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • koka pūšaminstrumenti
  • mūzika
  • pūtēju orķestris
  • simfoniskais orķestris

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Bahnert, H., Metallblasinstrumente, Wilhelmshaven, Noetzel, 1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Baines, A., Brass instruments: their history and development, Dover Publications, 1993.
  • Kārkliņš, L., Mūzikas leksikons, Rīga, Zvaigzne, 1990.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Monk, Ch.W., 'The Older Brass Instruments: Cornet, Trombone, Trumpet', in Musical Instruments Through the Ages, revised edition, ed. Baines, A., London, Faber and Faber, 1966.
  • Sachs, K., Handbuch der Musikinstrumente, Breitkopf & Härtel, Leipzig 1930/Reprint 1980.
  • Schneider, W., Handbuch der Blasmusik, Mainz; New York, Schott, 1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Rolands Sēlis "Metāla pūšaminstrumenti". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 01.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4169 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana