Trompete sastāv no divkārši saliektas cilindriski koniskas caurules, kas pakāpeniski pāriet piltuvē. Trompete ir transponējošs instruments. Visizplatītākais ir skaņojums in B. Tai ir spilgta, spoža skaņa.

Trompetei ir ļoti sena izcelsme. Senajās ēģiptiešu kapenēs, kurās pirms 3000 gadiem apbedīts faraons Tutanhamons (twt-ˤnḫ-ı͗mn), līdzās citām lietām novietota arī trompete. Ar trompešu fanfarām atklāja Olimpiskās spēles. Viduslaikos dabisko bezventiļu trompeti gani, mednieki un kareivji izmantoja par signālinstrumentu. To spēlēja arī svinībās, reliģisku ceremoniju laikā un svētku gājienos. 18. gs. beigās tika izgudrota trompete ar kulisi. 1801. gadā Vīnē trompetists Antons Veidingers (Anton Weidinger) konstruēja vārstu trompeti. Pirmās hromatiskās trompetes ar cilindriskajiem ventiļiem parādījās 1816. gadā, aizstājot visas citu veidu trompetes.

Trompetes skaņu rada ar kausveida piemutni. Gaisa vibrēšanu instrumentā izraisa spēlētāja lūpu darbība, bet skaņas augstumu regulē ar ventiļu palīdzību, mainot gaisa staba garumu. Trompeti izmanto simfoniskajos orķestros, pūtēju orķestros, džeza un estrādes orķestros, arī par soloinstrumentu. Orķestrī ir 2–3, dažkārt pat piecas trompetes.

Skaņdarbus trompetei rakstījuši vācu komponisti Georgs Filips Tēlemans (Georg Philipp Telemann), Pauls Hindemits (Paul Hindemith), Georgs Frīdrihs Hendelis (Georg Friedrich Händel) –  oratorija “Samsons” (Samson, 1741), Johans Sebastians Bahs (Johann Sebastian Bach) – kantāte “Tu patiesais Dievs un Dāvida dēls” (Du wahrer Gott und Davids Sohn, BWV 23, 1722), austriešu komponisti Jozefs Haidns (Franz Joseph Haydn) – “Koncerts trompetei Mi bemol mažorā” (Trompetenkozert Es Dur, 1796), Johans Hummels (Johann Nepomuk Hummel), un citi. Izcilākie trompetisti – Moriss Andrē (Maurice André, Francija), Vintons Marsaliss (Wynton Learson Marsalis, Amerikas Savienotās Valstis, ASV), Mailzs Deiviss (Miles Dewey Davis III, ASV), Lūiss Ārmstrongs (Louis Armstrong, ASV). Pazīstamākie latviešu trompetisti – Aivars Krūmiņš, Gunārs Rozenbergs un Andris Ābelīte.

Trompetei ir vairāki paveidi – pikolo trompete, kornete un flīgelhorns:

1. pikolo trompete (itāļu tromba piccola; angļu piccolo trumpet, vācu Piccolo–Trompete, franču trompette piccolo, krievu пикколо труба) sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļmehānisma un kausveida piemutņa. Visizplatītākie skaņojumi in B un in C. Pikolo trompetes skaņa ir šaura un asa. Radusies 20. gs. pirmajā ceturksnī. Pikolo trompeti parasti izmanto baroka mūzikā.

2. kornete (itāļu cornetto; angļu cornet, vācu Kornett, franču cornet, krievu корнет) sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļmehānisma un kausveida piemutņa. Visizplatītākais ir skaņojums in B. Kornete ir īsāka par trompeti, tās tembrs ir mīkstāks un dziedošāks – pa vidu trompetei un flīgelhornam.  Radusies 19. gs. sākumā. Kornetei uztic vadošās melodijas pūtēju orķestros, to izmanto arī simfoniskajā orķestrī.

3. flīgelhorns (itāļu flicorno; angļu flugelhorn, vācu Flügelhorn, franču bugle, krievu флюгельгорн) sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļmehānisma un dziļāka kausveida piemutņa. Visizplatītākais ir skaņojums in B. Flīgelhorna tembrs ir tumšāks par trompetes tembru – pa vidu trompetei un mežragam. Flīgelhornu galvenokārt lieto pūtēju orķestros un džeza mūzikā.