Orķestris “Rīga” (OR) mūsdienās pozicionējās kā koncertorķestris, kas uzstājas Rīgas pilsētas svētkos un valstiski nozīmīgās dienās, sniedz koncertus Rīgas koncertzālēs un baznīcās, veido izglītojošus muzikālus pasākumus bērniem, atskaņo visdažādāko stilu skaņdarbus, aktīvi iniciē jaunu koncertskaņdarbu sacerēšanu pūtēju koncertorķestrim.

Sākotnējais nosaukums bija pūtēju orķestris “Rīga”, kuram vēlāk tika pievienots vārds “profesionālais”. Ņemot vērā, ka pasaulē šāda sastāva kolektīvus dēvē par symphonic band vai concert band, kam latviski nav atbilstoša tulkojuma, tad 2015. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par nosaukuma maiņu – Orķestris “Rīga”.

Pūtēju orķestris “Rīga” tika dibināts 21.06.1972. gadā ar Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmumu, 6. septembrī par orķestra māksliniecisko vadītāju tika iecelts Gunārs Ordelovskis, kurš komplektēja orķestra mūziķu sastāvu, un oktobrī sākās tā mēģinājumi. Sākotnējais orķestra dibināšanas mērķis bija nodrošināt kvalitatīvus pavadījumus Latvijas labākajiem koriem un aktīvi iesaistīties Vispārējo Dziesmu un deju svētku kustībā. Orķestra darba telpas atradās Vecrīgā, Mazajā Smilšu ielā 8.

Pūtēju orķestra “Rīga” pirmais publiskais koncerts notika 28.03.1973. Lielajā ģildē, un vasarā tas piedalījās Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku simtgades koncertos. 1974. gadā orķestris piedalījās profesionālo pūtēju orķestru konkursā Šauļos, 1975. gadā – Rīgas Kultūras dienās sadraudzības pilsētā Rostokā (Vācijas Demokrātiskajā Republikā), ārpus Latvijas bija koncerti Maskavā (1976 un 1982), Erevānā (1981), Murmanskā (1984), Nīderlandes un Dānijas pilsētās (1990). Ļoti aktīva koncertdarbība notika Latvijas novados. 1975. gadā “Telefilma Rīga” uzņēma muzikāli dokumentālu filmu “Sudraba taures”, kur orķestris atskaņoja G. Ordelovska mūziku.

G. Ordelovskim kā galvenajam diriģentam laikā no 1972. līdz 1989. gadam bija un mainījās vairāki asistenti – Jānis Gercāns, Jānis Kronītis, Aivars Krūmiņš, Jakovs Raskins –, tomēr visnozīmīgākā bija orķestra otrā diriģenta Mendeļa Baša darbība laikā no 1974. līdz 1991. gadam.

Pēc G. Ordelovska nāves no 1991. gada pūtēju orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs bija Jānis Puriņš, kurš iedibināja vairākus koncertciklus, tostarp koncertciklu Musica Sacra (2003–2006), kā arī plaši piesaistīja ārzemju pūtējmūzikas diriģentus un solistus no Beļģijas, Čehijas, Francijas, Itālijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Zviedrijas un vēl citām valstīm, izmantojot iespējas, ko deva orķestra sadarbība ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA). Orķestra darbības ēka Mazajā Smilšu ielā 8 tika privatizēta, un orķestris pārcēlās uz kultūras centru “Imanta”. 01.07.2007. Jānis Puriņš no darba orķestrī atkāpās.

No 2007. līdz 2010. gadam orķestri vadīja diriģents Andris Poga, un tas bija būtisks straujas attīstības laiks – A. Pogas uzstādījums bija augsti profesionāla spēles kvalitāte un interesants koncertu repertuārs, kurā bija gan izcilu klasikas darbu pārlikumi, piemēram, Karla Orfa (Carl Heinrich Maria Orff) Carmina burana, Igora Stravinska (Игорь Фёдорович Стравинский) “Svētpavasaris” (Весна священная/Le Sacre du printemps), Johannesa Brāmsa (Johannes Brahms) “Vācu rekviēms” (Ein deutsches Requiem), gan jaunākās tendences pasaules symphonic band orķestru repertuārā, gan latviešu komponistu jaundarbi. Orķestra vadības tandēms – diriģents A. Poga un direktore Ilona Breģe – 2008. gadā saņēma Rīgas gada balvu kultūrā “Baltais zvirbulis”. 2009. gada rudenī orķestris uzsāka sezonu jaunās mēģinājumu telpās Kronvalda bulvārī 8.

Kopš 2010. gada pūtēju orķestris “Rīga” rīko “Pavasara festivālu Windstream”. Tas tika nominēts Lielajai Mūzikas balvai kā 2010. gada labākā muzikālā vienība Latvijā. Kļūstot par Pirmās prēmijas laureātu Jevgēņija Svetlanova Starptautiskajā simfoniskā orķestra diriģentu konkursā (Concours International de Chefs d’orchestre Evgeny Svetlanov / Evgeny Svetlanov International Conducting Competition) Francijā, 2010. gadā A. Poga darbu orķestrī beidza.

No 2011. līdz 2014. gadam tā mākslinieciskais vadītājs bija Mārtiņš Ozoliņš. Viņa vadībā norisinājās 40 gadu svinības 2012. gadā, un par jubilejas Galā koncertu “Mūzika iedvesmai” orķestris saņēma Latvijas Televīzijas Gada balvu kultūrā “Kilograms kultūras”. Veiksmīgs bija Starptautiskais komponistu konkurss “Windstream 2014”, kas norisinājās Johana Sebastiāna Baha (Johan Sebastian Bach) zīmē, bija viens no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem 2014. gadā un deva iespēju orķestrim sadarboties ar pasaulē atzītiem diriģentiem un komponistiem.

Līdzās mākslinieciskajam vadītājam orķestra diriģents līdz 2015. gada rudenim bija Raitis Ašmanis, kura pārziņā bija džeza, roka un latino koncerti.

2011. gada oktobrī orķestris sniedza divus koncertus N. Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas (Сaнкт-Петербургская государственная консерватория имени Н. А. Римского-Корсакова) Lielajā zālē un Mazajā zālē Rīgas dienu ietvaros. 2014. gadā tas koncertēja Rīgas sadraudzības pilsētā Pori, Somijā. 

Kopš 2015. gada OR mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Valdis Butāns. No 2017. līdz 2019. gadam tika rīkots Latvijas valsts simtgadei veltīts festivāls “Trīs zvaigznes”, kurā notika desmit koncerti ar dažādu stilu un žanru latviešu komponistu mūziku, kas deva nozīmīgu ieguldījumu OR repertuāra bagātināšanā, iesaistot jaunos komponistus un aktualizējot vēsturiski nozīmīgu latviešu mūziku.

Sastāvs (skaitliski – no 47 līdz 55 mūziķiem) dažādās desmitgadēs ir mainījies atkarībā no finansējuma, tomēr OR sastāvā vienmēr bijušas flautu, oboju, klarnešu, fagotu, saksofonu, mežragu, trompešu, trombonu, eifoniju, tubu grupas, kontrabass / basģitāra un perkusiju grupa.

2023. gadā OR sastāvā ir 10 klarnetes, 1 basklarnete, 4 flautas, 2 obojas, 2 fagoti, 5 mežragi, 5 saksofoni, 5 trompetes, 4 tromboni, 2 eifoniji, 2 tubas, 1 kontrabass un 4 perkusionisti, kopā 47 mūziķi.

Nozīmīgākie mūziķi

OR sastāvā ir spēlējuši daudzi izcili Latvijas mūziķi. Daudziem no viņiem OR bijis pirmais (reizēm īslaicīgais) darba orķestris, kā, piemēram, flautistei Agnesei Ārgalei, klarnetistam Sigurdam Circenim, perkusionistam un komponistam Rihardam Zaļupem un citiem.

Ilggadēji orķestra mūziķi: kādreizējā flautu grupas koncertmeistare Dace Bičkovska, trompetisti Aivars Krūmiņš un Gunārs Piesis, bijušais fagotu grupas koncertmeistars un bibliotekārs Arnis Eizenbergs un citi. Pēdējā desmitgadē kā atpazīstamākie minami saksofonisti Oskars Petrauskis un Arvīds Kazlausks (Arvydas Kazlauskas), flautists Andis Klučnieks, obojists Marts Kristiāns Kalniņš, mežradznieks Mārcis Miķelsons, tubists Jānis Retenais.

Par nozīmīgākajiem var uzskatīt latviešu komponistu jaundarbu pasūtījumus, kuri ir bagātinājuši pūtēju koncertorķestra repertuāru (jaundarbu izlase): Ēriks Ešenvalds – kantāte “Latvija. Gadalaiku impresijas” (2008); Vilnis Šmīdbergs – Simfonija (2010, saņēmusi Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada jaundarbs”), Koncerts alta saksofonam (2013); Andris Dzenītis – Drone (2010), Urbānā mesa (2014); Imants Mežaraups – kantāte “Aizvestajiem” (2011); Linda Leimane – Art Deco (2015), Džekins Pousons (Jachin Pousson) – Leaves Upon the Wind (2015), Santa Bušs – “Domas, manas domas” (2015), Jēkabs Nīmanis – “Nākotnes cilvēki” (2015); Jēkabs Jančevskis – “Klusiņām jūra tek ...” (2016), “Un pret savas tautas dziesmu...” (2018); Selga Mence – oratorija “Laika vējos” (2016); Imants Zemzaris – “Arkādija” (2016); Andris Sējāns – “Karavāna” (2016); Līga Celma-Kursiete – “When David Heard” (2017); Artūrs Maskats – “Dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša dzeju baritonam un pūtēju koncertorķestrim” (2018); Juris Kulakovs – kantāte “Tēvzemei un Brīvībai” (2018);  Sanita Ratniece – “Pļavas” (2019); Gundega Šmite – “Trīs gleznojumi mežā” (2019), “Plūdmaiņas” (2021);  Krists Auznieks – “Gaismup” (2019); I. Breģe – Rekviēms (2010), “Saulains stūrītis” (2014), “Mūzika Kārļa Zāles piemiņai” (2018), Simfonija Rīgai (2022); R. Zaļupe – “Palatīna svētki” (2014), “Meža atmosfēras” (2018), simfonija “Dievs. Mīlestība. Kalpošana” (2023); Edgars Mākens – “11.11” (2022).

2014. gadā sākās sadarbība ar Raimondu Paulu, kas rezultējās trīs jaunās koncertprogrammās, kurās tika atjaunoti tādi skaņdarbi kā svīta “Melnās krāsas”, “Rapsodija” klavierēm un orķestrim, cikls “Vecās Rīgas vitrāžas” un citas kompozīcijas.

Tika veidotas programmas ar latviešu filmu mūziku: “Rīgas sargi” (grupa “Jumprava”, V. Šmīdberga instrumentācija), “Baiga vasara” (Uģis Prauliņš, grupa “Jumprava”), “Sarkanais mežs” (Zigmars Liepiņš, V. Šmīdberga pārlikums), “Dvēseļu putenis” (Lolita Ritmane), “Nameja gredzens” (R. Zaļupe). Īpaši veltīti atskaņojumi Latvijas komponistiem viņu jubilejas gados, piemēram, G. Ordelovskim, Elgai Igenbergai un citiem.

OR darbības vērtējums nav viennozīmīgs, jo 50 gadu pastāvēšanas laikā ir bijuši gan spoži uzplaukuma gadi, gan samērā rutinēta, uz kvantitāti vērsta darbība. Īpaši jāatzīmē OR profesionāli augstie sasniegumi laikā pēc 2007. gada, kad OR daudzkārt saņēmis augstu vērtējumu un vairākus apbalvojumus Latvijā: 2017. gadā – Latvijas Lielā Mūzikas balva par izcilu sniegumu gada garumā, 2016. gadā – Latvijas Lielās mūzikas balvas Skatītāju simpātiju godalga par “Pavasara festivāla Windstream” atklāšanas koncertu “Merkūrijs uz Mēness”. 

LP*, Pūtēju orķestris “Rīga”, G. Ordelovskis, Мелодия, Rīga, 1976.

LP, Pūtēju orķestris “Rīga”, G. Ordelovskis, Мелодия, Rīga, 1980.

CD**, “Priecīgus Ziemassvētkus!”, diriģents A. Poga, 2007.

CD, Windstream, diriģents A. Poga, 2008.

CD, “Rīga. Eglīte. Ziemassvētki”, diriģents M. Ozoliņš, 2011.

CD, “Riga Jazz”, diriģents R. Ašmanis, solists R. Pauls, 2014.

CD, “Pašu auklētie”, diriģents V. Butāns, 2019.

*vinila skaņuplate

**kompaktdisks