No 18. gs. vērojama tendence tuvināt kontrabasa spēles tehniku citiem lociņinstrumentiem un veicināt arī komponistu jaunradi šim instrumentam.
Savās simfonijās kontrabasus meistarīgi izmantojuši jau Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart) un Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven), bet, sākot ar Hektora (Ektora) Berlioza (Hector Berlioz) darbiem, kontrabasiem ierādīta arvien nozīmīgāka vieta. Nereti kopā ar čella grupu tiem uzticētas skaņdarbu galvenās melodijas.
Kontrabasa solo repertuāru pārsvarā veidojuši paši tā izcilie spēlētāji: Domeniko Dragoneti (Domenico Dragonetti), Johanness Matiass Špergers (Johannes Matthias Sperger), Francs Šimandls (Franz Simandl), Džovanni Botezīni (Giovanni Bottesini), Sergejs Kusevickis (Сергей Александрович Кусевицкий), Konrāds Zībahs (Konrad Siebach), Klauss Štolls (Klaus Stoll), Gerds Reinke (Gerd Reinke), Jirži Hudecs (Jiří Hudec), Volfgangs Gitlers (Wolfgang Güttler), Božo Paradžiks (Božo Paradžik) un citi.
Izcili džeza kontrabasisti ir: Velmens Brouds (Wellman Braud), Eds Gārlends (Ed Garland), Džons Kērbijs (John Kirby), Džimmijs Blentons (Jimmy Blanton), Milts Hintons (Milt Hinton), Čabijs Džeksons (Chubby Jackson), Džošua Abramss (Joshua Abrams), Bens Elisons (Ben Allison) un daudzi citi. Pazīstami arī džeza kontrabasistu ansambļi: Los Angeles Bass Violin Choir; L’Orchestre de contrebasses; Superbass un citi.
Arī Latvijā darbojušies vairāki kontrabasisti komponisti: Arturs Grīnups, Pēteris Vasks, Kristaps Pētersons, kuri rakstījuši darbus arī kontrabasam. Šo instrumentu pārvaldījis arī diriģents Edgars Tons, kā arī tā veiksmīgākie spēlētāji Nikolajs Kreicbergs, Vilhelms Kumbergs, Oļģerts Liepiņš, Dzintars Sabļins, Egīls Švarcs, Einārs Upatnieks, Sergejs Brīnums un citi, kā arī mūsdienu spožākais Latvijas kontrabasists Gunārs Upatnieks.