Latvijas valsts simtgades svinības aptvēra laika posmu no 2017. gada maija, kad tika atzīmēta Latgales kongresa simtgade, līdz Latvijas diplomātiskās (de iure) atzīšanas simtgadei 2021. gada janvārī; kopumā – vairāk nekā 800 dažāda mēroga notikumu ar kulmināciju 2018. gadā. Šajā laikā tika aizsāktas arī vairākas ilgtermiņa iniciatīvas, kā “Latvijas skolas soma” un Nacionālā enciklopēdija.

Svinību mērķis bija izcelt galvenos ar valsts veidošanos un nostiprināšanos saistītos notikumus un nozīmīgas personības, uzsverot Latvijas valsts tapšanu kā ilgstošu procesu.

Simtgades programma paredzēja plašu sabiedrības iesaisti ar centrālo vēstījumu “Es esmu Latvija”, akcentējot iedzīvotāju iniciatīvu un līdzdalību. Būtisks rīkotāju mērķis bija radīt paliekošas vērtības, kas turpinātos arī pēc svinību noslēguma. Īpaši tika akcentēts, ka simtgades svinības nav tikai kultūras programma, bet dažādu nozaru iniciatīvu kopums, kas visaptveroši atspoguļo Latvijas valsts dzimšanu un attīstību simt gadu garumā.

Katram no svinību gadiem bija savs vadmotīvs:

• 2017. gads – “Griba”. 1917. gadā konkrētas aprises iegūst Latvijas valstsgriba;
• 2018. gads – “Dzimšana”. 1918. gads ir lielo pārmaiņu gads, kad uz bijušo impēriju drupām Centrāleiropā un Austrumeiropā rodas jaunas valstis;
• 2019. gads – “Varonība”. Latvijas Republika tiek veidota naidīgi noskaņotu karaspēku ielenkumā un 1919. gadā izcīna sava Neatkarības kara svarīgākās kaujas;
• 2020. gads – “Brīvība”. 1920. gadā Latvija ir atbrīvota no ienaidnieku karaspēka, apgūst parlamentārisma pieredzi, tajā pašā gadā ievēl Satversmes sapulci un pirmo tās prezidentu;
• 2021. gads – “Augšana”. 1921. gadā Latvijas Republika pastāv gan de iure, gan de facto un tiek uzņemta tā laika lielākajā starptautiskajā organizācijā – Tautu Savienībā.

Svinību ietvara veidošana sākās 2014. gadā. Iniciatīvu uzņēmās Kultūras ministrija, bet lielu skaitu pasākumu īstenoja arī citas valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskais un privātais sektors. Svētku rīkošanai tika izveidots plašs organizatoriskais ietvars:

• Latvijas valsts simtgades svētku radošā padome, kuras uzdevums bija nodrošināt svētku programmas satura izstrādi. Tās sastāvā bija kultūras ministra uzaicināti eksperti no dažādām nozarēm, tajā skaitā kultūras, zinātnes, uzņēmējdarbības, izglītības un citām (izveidota 15.12.2014.). Padomi vadīja kultūras ministrs (līdz 2019. gadam – Dace Melbārde, Nacionālā apvienība, no 2019. gada līdz 2021. gadam – Nauris Puntulis, Nacionālā apvienība);
• Latvijas Republikas simtgades rīcības komiteja, kurai tika uzdots izstrādāt savlaicīgu un saskaņotu svētku pasākumu plānu un finansējuma tāmi. Tajā darbojās ministriju, valsts pārvaldes iestāžu un sociālo partneru pārstāvji (izveidota 05.02.2015.). Komiteju vadīja kultūras ministrs;
• Jauniešu rīcības komiteja, kuras uzdevums bija veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un svinību rīkošanā. Tajā konkursa kārtībā tika izraudzīti studenti un jauniešu organizāciju pārstāvji (izveidota 16.02.2015.). Komiteju vadīja Elīna Baltskara, vēlāk – Juris Jonelis;
• Latvijas valsts simtgades birojs – Kultūras ministrijas struktūrvienība, kam bija jānodrošina svētku sagatavošanas darbi un to norise (izveidots 06.05.2015.). Par biroja vadītāju tika iecelta Linda Bērziņa (Pavļuta), vēlāk biroju vadīja Linda Pastare un Ilze Tormane-Kļaviņa. Kultūras ministrijas vadības līmenī simtgades jautājumus pārraudzīja valsts sekretāra vietniece Selga Laizāne. Plānots, ka birojs darbu beigs 30.12.2021.;
• Latvijas valsts simtgades vēstures darba grupa, kuras uzdevums bija apzināt un aktualizēt ar Latvijas valstiskuma ideju un valsts dzimšanu saistītās personības un notikumus (izveidota 06.05.2015.). Darba grupu vadīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns;
• Darba grupa Latgales kongresa simtgades pasākumu organizēšanai, kuras uzdevums bija izstrādāt pasākumu plānu ar Latgali saistītiem valsts veidošanās notikumiem, īpaši veidojot Latgales kongresa simtgades pasākumus 2017. gada maijā (izveidota 31.08.2015.). Darba grupu vadīja kultūras ministrs;
• Projektam “Latvijas skolas soma” veltīta starpinstitucionāla darba grupa ar sākotnējo nosaukumu “Kultūras skolas soma” (izveidota 13.10.2015.). Vadītāja – Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna;
• Simtgades padome, ko vadīja tā brīža Valsts prezidents un simtgades svinību patrons Raimonds Vējonis. Padomē bija arī bijušie atjaunotās valsts prezidenti, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents un kultūras ministrs (izveidota 09.11.2015.);
• Valsts simtgades pašvaldību koordinatoru tīkls, kas apvienoja 119 pašvaldības, lai veicinātu visas Latvijas iesaisti simtgades norisēs (izveidots 2015. gada maijā).
• “Baltā galdauta forums” kultūras darbiniekiem 23.11.2015., lai apkopotu idejas kultūras saturam svinībās;
• no 2014. gada tika rīkotas publiskas diskusijas dažādām auditorijām, raugot iesaistīt svinību plānošanā pēc iespējas plašāku sabiedrību un aptvert dažādu nozaru un mērķauditoriju iniciatīvas.

Latvijas simtgades grafisko zīmi veido uzraksts “Latvija”, valsts karogs un cipars “100” ar integrētu bezgalības simbolu – nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Svētku piederības zīmi izstrādāja dizaina studija “Asketic”, kas 2014. gadā uzvarēja konkursā par svinību vizuālās identitātes un koncepcijas ideju.

Latvijas valsts simtgadei veltītās norises saņēma finansējumu galvenokārt no valsts budžeta, bet daudzi pasākumi tika īstenoti arī par citiem līdzekļiem.

2016. gada valdības rīkojums paredzēja piecos gados piešķirt simtgades pasākumu īstenošanai 29,7 miljonus eiro no valsts budžeta. Lielākais finansējums – 22,3 miljoni eiro – tika atvēlēts Kultūras ministrijai, tai skaitā kultūras programmai, svinību lielnotikumiem, publicitātei, svinību atzīmēšanai diasporās un starptautiskajā arēnā.

Līdzās valsts finansējumam vēl vismaz 27 miljonus eiro simtgades svinību budžetā veidoja ministriju un valsts iestāžu līdzekļi, pašvaldību un Eiropas fondu finansējums, nauda no mecenātiem un citiem avotiem.

Aplēses par kopējo svētku budžetu 60 miljonu eiro apmērā raisīja ažiotāžu medijos, salīdzinot to ar šķietami mazākajiem kaimiņvalstu – Lietuvas, Igaunijas un Somijas – simtgades svinību budžetiem. Taču valstu dažādās pieejas izmaksu aprēķināšanai apgrūtina precīzu un korektu izmaksu salīdzinājumu. Kā programmas izvērtējumā norāda Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki, simtgades svinību atvērtās koncepcijas dēļ ir neiespējami noteikt absolūto ieguldījumu apjomu. 

Piecos svinību gados tika īstenotas vairāk nekā 800 iniciatīvu dažādās nozarēs. Turpmāk minētas dažas no tām ar lielāko iesaistīto cilvēku skaitu, finansējumu un ietekmi.

Starpdisciplināra kultūrizglītības programma, kas darbu sāka 2018. gada rudenī, lai nodrošinātu katram Latvijas skolēnam iespēju vismaz reizi mācību semestrī bez maksas apmeklēt kādu Latvijas mākslas un kultūras norisi, sasaistot gūto pieredzi ar mācību saturu; īstenotājs – Kultūras ministrija.

Ideja par “Latvijas skolas somu” radās jau vairāk nekā desmit gadus pirms svinībām, bet iekļaušana valsts simtgades programmā beidzot ļāva to īstenot. Četros gados programmai atvēlēti 10 miljoni eiro; līdzekļi tiek sadalīti izglītības iestāžu dibinātājiem proporcionāli skolēnu skaitam. 

Programma katru gadu aptver vairāk nekā 200 tūkstošus skolēnu pamata un vidējās izglītības posmā, t. sk. privātajās un profesionālajās mācību iestādēs. Gada laikā Latvijā ar programmas finansējumu notiek apmēram 14 000 kultūras norišu. Covid-19 pandēmijas ietekmē kopš 2020. gada rudens piedāvājumā iekļauti digitālie pasākumi, kas veido apmēram trešo daļu no kopējā piedāvājuma.

Lai paplašinātu kultūras norišu daudzveidību, izveidota Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Programmas “Latvijas skolas soma” satura radīšana”, kurā 2017.–2020. gadā atbalstīti 127 projekti par kopējo summu 707 667 eiro. Daudzi mākslinieki un kultūras iestādes veido norises ar saviem līdzekļiem.

Simtgades finansējumam beidzoties, programmu “Latvijas skolas soma” plānots iekļaut ikgadējā valsts budžetā. 

Nacionālais kino centrs iniciēja programmu, lai papildinātu Latvijas filmu klāstu ar augstvērtīgām, žanriski daudzveidīgām un sabiedriski nozīmīgām filmām, kas aktualizē Latvijas vēstures, valstiskuma un nacionālās identitātes tēmas. Programmas finansējums – 8 miljoni eiro, kas tika piešķirts 16 konkursā atlasītām pilnmetrāžas filmu idejām. 2017.–2019. gadā uz ekrāniem nonāca sešas spēlfilmas (“Homo Novus”, “1906”, “Bille”, “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, “Paradīze ‘89”, “Tēvs nakts”), astoņas dokumentālās filmas (“Turpinājums”, “Mērijas ceļojums”, “Laika tilti”, “Lustrum”, “Ievainotais jātnieks”, “Astoņas zvaigznes”, “Baltu ciltis”, “Kurts Fridrihsons”) un divas animācijas filmas (“Saule brauca debesīs”, “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”).

Lielākais skatītāju skaits simtgades programmā bija spēlfilmai “Homo novus” (rež. Anna Viduleja) – 97 247 apmeklētāji kinoteātros. Kopējais programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” apmeklētāju skaits kinoteātros 2017.–2019. gadā sasniedza 453 435 skatītājus. Summējot gan apmeklējumu skaitu Latvijas kinoteātros un filmu izrādīšanas vietās, gan skatījumus televīzijas ēterā, programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” filmas ir sasniegušas vairāk nekā 1,4 miljonus skatītāju.

Par simtgades finansējumu (770 tūkstoši eiro) tika uzņemts arī Latvijas Televīzijas seriāls “Sarkanais mežs”, ko pārraidīja 2019. gadā kanālā LTV1. Pēc “Kantar” datiem, tas sasniedza vairāk nekā 647 tūkstošus skatītāju.

Universāla enciklopēdija latviešu valodā, kas sniedz lasītājiem augsti ticamu informāciju par dažādām tēmām. Nacionālās enciklopēdijas projekts tika sākts 2014. gadā. Kopš 2018. gada decembra enciklopēdija pieejama elektroniskā versijā un pastāvīgi tiek papildināta. 2018. gada nogalē tika izdots arī 864 lappušu biezs drukātais sējums “Latvija”, kas vairākās grāmatnīcās kļuva par vispirktāko grāmatu.

Nacionālās enciklopēdijas redakciju vada Valters Ščerbinskis, un tā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) struktūrvienība. 2021. gada oktobrī enciklopēdijā bija 2737 šķirkļi, ko veidojuši vairāk nekā 600 autoru. 2021. gada nogalē Nacionālajai enciklopēdijai bija vairāk nekā 1,5 miljoni unikālo lietotāju.

Enciklopēdijas izveidei un darbībai valsts simtgades kontekstā no 2014. līdz 2021. gadam tika piešķirts apmēram 2,1 miljons eiro. Lai nodrošinātu Nacionālās enciklopēdijas ilgtermiņa attīstību un finansēšanu arī pēc simtgades programmas beigām, Saeima 2020. gadā pieņēma grozījumus likumā par LNB.

Pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ierosmes 2018. gada pavasarī prestižajā Orsē muzejā (Muse d’Orsay) Parīzē notika vērienīga Baltijas valstu kopizstāde, kas piedāvāja iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gs. 90. gadiem līdz 20. gs. 30. gadiem, apliecinot tās profesionāli augsto līmeni un līdzvērtību kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Izstādes koncepcijas autors bija simbolisma pētnieks Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti; Francija), un tajā bija vairāk nekā 160 eksponātu no LNMM, Igaunijas Mākslas muzeja (Eesti Kunstimuuseum), Tartu Mākslas muzeja (Tartu Kunstimuuseum), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Lietuvos nacionalinis dailės muziejus), M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja krājuma (Nacionalinis M. K. Čiurlionio dailės muziejus) un privātkolekcijām. Par projekta vizuālās identitātes zīmi tika izvēlēta latviešu vecmeistara Johana Valtera glezna “Zemnieku meitene” (ap 1904. gadu). Izstādi 82 dienās apmeklēja 236 tūkstoši skatītāju. Tā bija pirmā reize kopš 20. gs. 30. gadiem, kad Parīzē tādā mērogā tika izstādīta Baltijas valstu māksla. Vēlāk izstāde bija skatāma arī Viļņā, Tallinā un Rīgā, kopējam apmeklētāju skaitam Francijā un Baltijā pārsniedzot 300 tūkstošus.

Savā simtgadē trīs Baltijas valstis bija goda viesu statusā (Market Focus Countries) vienā no pasaules nozīmīgākajiem grāmatniecības nozares pasākumiem – Londonas grāmatu tirgū (The London Book Fair). Baltijas valstu literatūrai tika pievērsta īpaša uzmanība, kas palielināja ārvalstu izdevēju interesi arī par Latvijas rakstniekiem un viņu darbu tulkojumiem. Latviju 2018. gada Londonas grāmatu tirgū pārstāvēja rakstnieki Kārlis Vērdiņš, Luīze Pastore, Inga Ābele un Nora Ikstena, kura bija Londonas grāmatu tirgus “Dienas autore”. Viņas grāmatas “Mātes piens” tulkojumu angļu valodā laida klajā Lielbritānijas izdevniecība “Peirene Press”, veicinot lielu interesi par grāmatas tulkošanu arī citās valodās. LNB Londonas grāmatu tirgū ieguva Starptautisko izcilības balvu nominācijā “Library of the Year Award 2018” (Gada bibliotēka 2018).

Latvijas dalību Londonas grāmatu tirgū koordinēja Latvijas literatūras eksporta platforma “Latvian Literature”, kas mērķtiecīgi veidoja kontaktus ar ārvalstu izdevējiem. “Latvian Literature” izdevēju un tulkotāju grantu programmā 2016.–2020. gadā atbalstīti vairāk nekā 320 darbi. Londonas grāmatu tirgum veidotā kampaņa “#iamintrovert” (Es esmu introverts) 2018. gadā sekmēja vairāk nekā 300 Latvijas literatūrai veltītu publikāciju nonākšanu ārvalstu presē un 2019. gadā saņēma Latvijas Dizaina gada balvu.

Platformas “Latvian Literature” izveidei valsts piešķīra apmēram 2 miljonus eiro un vēlāk pēc aktīva nozares mudinājuma iekļāva ikgadējā valsts budžetā, lai tā turpinātu darbu arī pēc svinību programmas beigām.

Sagaidot Latvijas valsts simto gadadienu, īpaši tika akcentēta ne vien pati neatkarības proklamēšana, bet arī daudzi notikumi, kas izšķīra topošās un nesen nodibinātās valsts likteni. Viens no pirmajiem lielajiem simtgades programmas notikumiem bija Latgales kongresa simtgade 2017. gada maijā. 1917. gada kongresā latgaliešu pieņemtais lēmums apvienoties ar pārējiem latviešiem savas valsts izveidē kļuva par pagrieziena punktu neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts dibināšanā. 2017. gada rudenī tika atzīmēti simt gadi kopš Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanas, kas pasludināja Kurzemes, Vidzemes un Latgales nedalāmību. 2019. gada jūnijā apritēja simt gadu kopš Cēsu kaujām – pagrieziena punkta Latvijas Neatkarības karā, kad latviešu un igauņu karaspēks pie Cēsīm uzveica landesvēru un devās tālāk uz Rīgu.

Par Latvijas valsts garo nostiprināšanās ceļu atgādināja arī kuģa “Saratov” sagaidīšanas simtgadei veltīts pasākums Liepājā 06.2019., atceroties laiku, kad Liepāja bija kļuvusi par Latvijas Pagaidu valdības mītni. Tāpat tika atzīmēta Latvijas armijas simtgade 2019. gada jūlijā, bermontiādes simtgade 2019. gada novembrī un Latgales atbrīvošanas simtgade 2020. gada pirmajā pusē. Visi šie notikumi atgādināja, ka Latvijas valsts dibināšana nesākās un nebeidzās 18.11.1918. uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, bet bija daudzu tūkstošu cilvēku kopīgs darbs vairāku gadu garumā.

Latvijas muzeju nozares lielākais dāvinājums valsts simtgadē – 68 valsts, pašvaldības un privāto muzeju kopizstāde Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) telpās, kas caur unikālām materiālām liecībām stāstīja par notikumiem un personībām, kas ietekmējušas Latvijas simt gadu ceļu, un meklēja atbildi – kā mainījusies Latvijas idejas nozīme gadsimta garumā. Sākotnēji bija plānots, ka ar izstādi “Latvijas gadsimts” LNVM atgriezīsies renovētajā Rīgas pils Konventa daļā. Pils atjaunošana aizkavējās, un izstādi nācās iekārtot daudz šaurākajās muzeja pagaidu telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Izstādi no 2018. gada maija līdz 2021. gada maijam apmeklēja apmēram 77 tūkstoši cilvēku; no 2020. gada pavasara apmeklējumu skaitu būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija.

Piecas starptautiskas zinātniskās konferences LNB 2017.–2019. gadā, lai pievērstu uzmanību sarežģītām, vēstures literatūrā dažādi vērtētām norisēm un notikumiem, kas lika pamatus Latvijas valsts izveidei. Konferenču ciklā vēsturnieki analizēja dažādas tēmas Latvijas vēsturē: no politiskām un sociālām transformācijām Austrumbaltijā 12.–13. gs. līdz valsts dibināšanai 1918. gadā. Konferences papildināja izstāde “Valsts pirms valsts. Atbrīvošanās gadsimts 1817–1918”. Tā vēstīja par simt gadiem pirms Latvijas valsts dibināšanas, kas pārveidoja Latvijas sabiedrību un ļāva dzimt modernai un politiskai nācijai. Rīkotājs – LNB sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.

Svinības simboliski atklāja 04.05.2017., iestādot 100 ozolus visās Latvijas pierobežas pašvaldībās. Kokiem tika pievienota īpaša norāde “Simtgades ozols”. Iedzīvotāji tika aicināti stādīt ozolus arī individuāli un atzīmēt to atrašanās vietu interaktīvā kartē; akcijas rīkotājs – Iekšlietu ministrija.

Svinības kulmināciju piedzīvoja 2018. gadā, un vairāki lielnotikumi koncentrējās tieši ap 18. novembri. Simt dienas iepriekš dažādās Latvijas pašvaldībās vienlaikus notika Simtgades zaļumballes, bet 17., 18. un 19. novembrī “Arēnā Rīga” tika izrādīta multimediāla deju lielizrāde “Abas malas”, kas klātienē pulcēja apmēram 20 tūkstošus skatītāju un vēlāk saņēma Dejas balvu kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā”. Savukārt pie Brīvības pieminekļa 18. novembrī notika koncertuzvedums “18.11.”.

Sava mēroga, finansējuma un plašās iedzīvotāju iesaistes dēļ Latvijas valsts simtgades svinības uzskatāmas par vienu no nozīmīgākajiem kultūras un sabiedriskajiem notikumiem Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Lai gan svinību plānošanas laikā tika daudzkārt uzsvērts, ka tai nevajadzētu būt tikai kultūras programmai, vairums ietekmīgāko simtgades notikumu bija tieši kultūras nozarē. Dāsnais valsts finansējums deva būtisku ierosmi, piemēram, Latvijas literatūras eksportam un Latvijas filmu industrijai, kas uz brīdi sasniedza pat senos Rīgas Kinostudijas apjomus ar 7–8 spēlfilmu pirmizrādēm gadā. Papildu nauda ļāva stiprināt nozaru kapacitāti un apliecināja spēju strādāt augstā intensitātē, tomēr pēc tam finansējums atkal saruka, mazinot simtgadē sasniegtos tempus. Simtgades nauda pavēra durvis arī vairākām ilgtermiņa iniciatīvām, piemēram, programmai “Latvijas skolas soma”, platformai “Latvian Literature” un Nacionālajai enciklopēdijai, par kuru finansēšanu pēc simtgades beigām bija jāpacīnās. Tāpat simtgades nauda ļāva īstenot daudzus liela mēroga iestudējumus un jaundarbus, kas citkārt izmaksu dēļ nebūtu iespējami (piemēram, kora “Latvija” projekts “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” ar 70 jaunām mūsdienu komponistu kora dziesmām, Latvijas Radio kora cikls “Latvijas gredzens”, Jura Karlsona un Aivara Leimaņa oriģinālbalets “Antonija#Silmači”, Pētera Vaska "Koncerts obojai un orķestrim" Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" 30. gadadienas iestudējums u. c.). Simtgade iedvesmoja arī tādus liela mēroga projektus kā romānu sēriju “Mēs. Latvija. XX gadsimts”. Svinības deva iespēju ciešāk sadarboties trim Baltijas valstīm, kopā īstenojot lielus starptautiskus projektus (simbolisma izstāde Orsē muzejā, Londonas grāmatu tirgus, Baltijas mūzikas festivāls Berlīnē, nacionālo bibliotēku kopizstāde un citi). Vienlaikus svinību atvērtā koncepcija ļāva īstenot arī nelielus projektus vietējās kopienās un veicināja iesaisti individuālā līmenī, jo simtgades finansējumam ar savām idejām varēja pieteikties teju ikviens.

Svinību programma, tai atvēlētais publiskais finansējums un projektu atšķirīgā kvalitāte nereti raisīja diskusijas sabiedrībā par iztērēto līdzekļu lietderību un ilgtspēju. No LKA veiktā simtgades svinību izvērtējuma secināms, ka plašākas sabiedrības acīs ilgtermiņa ietekme ir salīdzinoši nedaudziem simtgadē īstenotajiem pasākumiem. 2019. gada aptaujā visvairāk iedzīvotāju par notikumu ar paliekošu nozīmi novērtēja Latvijas filmas Latvijas simtgadei (57,6 %), bet otrajā vietā ierindojās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki (51,6 %), kas nebija īpaši simtgadei radīts pasākums, bet notika 2018. gadā regulārā svētku piecu gadu cikla ietvaros. Vairāk nekā 40 % aptaujāto paliekošu nozīmi piešķīra citam vienreizējam pasākumam – pašām Latvijas valsts proklamēšanas simtgades svinībām 18.11.2018., bet 34 % kā paliekošu vērtību atzīmēja Nacionālo enciklopēdiju. Taču uz jautājumu, vai ir kāds Latvijas simtgadē aizsākts notikums, kam noteikti būtu jāturpinās, 57 % atbildēja “grūti pateikt”, bet 22 % norādīja, ka “tādu nav”. 

Lai gan ilgtspējas jēdziens nereti tiek saistīts ar “taustāmām” vērtībām un simtgades svinību kontekstā izskanēja arī pārmetumi par paliekošu liecību, piemēram, jaunas kultūras infrastruktūras trūkumu, tomēr par ilgtspējīgiem ieguvumiem uzskatāmi arī jauni nozares profesionāļu kontakti un pieredze, kā arī sabiedrības aktivizēšanās, iesaistoties svinību programmas veidošanā ar savām idejām un projektiem.

Viens no galvenajiem rīkotāju izvirzītajiem un vienlaikus visgrūtāk izmērāmajiem simtgades svinību mērķiem bija stiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijas valstij. LKA pētnieki norāda, ka šādu attieksmju dati jāvērtē ilgtermiņā, tomēr tendences liecina par pakāpenisku piederības sajūtas pieaugumu. Piemēram, 2009. gadā par Latvijas patriotiem sevi atzina 64 % iedzīvotāju, bet 2019. gadā – 71 %. Nosauktie skaitļi sniedz priekšstatu par svinību ietekmi sabiedrībā īstermiņā, taču ilgtermiņa ietekmes novērtējums būs iespējams tikai pēc vairākiem gadiem.