Sižets balstīts Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” (1888). Rokoperas iestudējums 1988. gadā izvērtās par vienu no būtiskākajiem Dziesmotās revolūcijas laika muzikālajiem notikumiem, piedzīvojot milzīgu publikas un kritiķu interesi, aktīvu polemiku presē un sabiedrībā. Arī atkārtotie rokoperas “Lāčplēsis” uzvedumi raisīja lielu klausītāju interesi, vairāki tā muzikālie fragmenti skan nacionālpatriotiskā kontekstā koncertos, radio un citur.
“Lāčplēsis”, rokopera
muzikāli skatuvisks darbs (divi cēlieni, 31 akts), kam pamatā rokmūzikas izteiksmes līdzekļi
Saistītie šķirkļi
Igo Fomins un Maija Lūsēna Zigmara Liepiņa rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrādē Rīgas Sporta manēžā. 23.08.1988.
Satura rādītājs
Autori. Operas radīšanas vēsture
Rokoperas “Lāčplēsis” mūzikas autors ir pianists, komponists, ansambļu (“Zvaigznīte”, “Modo”, “Opus”) vadītājs Zigmars Liepiņš, libreta autore – dzejniece, dramaturģe Māra Zālīte, darbs tapa kā veltījums A. Pumpura eposa “Lāčplēsis” 100. gadadienā.
Doma par muzikāli skatuvisko darbu, veltītu Lāčplēsim, Z. Liepiņam radās jau 20. gs. 80. gadu sākumā. Komponistam rokoperas radīšanai izdevās noslēgt līgumu ar toreizējo LPSR Kultūras ministriju. Aktīvs darbs pie rokoperas sākās 1987. gadā, pirmie fragmenti publikai atskaņoti 02.1988., M. Zālītes autorvakarā.
Muzikāli un tekstuāli par iedvesmas avotu abiem autoriem kalpoja Endrū Loida Vēbera (Andrew Lloyd Webber) un Tima Raisa (Tim Rice) rokopera “Jēzus Kristus Superzvaigzne” (Jesus Christ Superstar, 1970) kā rokoperas žanra pirmais fundamentālais paraugs, kas veidota kā ideju drāma. M. Zālīte pētīja arī ungāru komponistu rokoperas – Leventes Sērenji (Levente Szörényi; libreta autors Jānošs Brodijs, János Bródy) “Karalis Ištvāns” (István a Király, 1984) un Tibora Kočāka (Tibor Kocsák) “Hronists” (A krónikás, 1984), kur jūtams spēcīgs idejisks skanējums. Rokoperas “Lāčplēsis” libretā indivīdu liktenis savijas ar tautas drāmu, pieļaujot zināmu galvenā varoņa deheroizāciju, neuzsverot Lāčplēša mītisko izteiksmi, toties padarot viņu jutīgu un dzirdīgu pret netaisnību. Galvenais varonis dzird savu tēvzemi pagātnē, tagadnē un nākotnē, zaudējot ausis, viņš tiek atrauts no zemes, zaudē saikni ar tautu.
Galvenās iezīmes
Rokoperas žanrs Latvijā pēc Imanta Kalniņa darba “Ei, jūs, tur!” attīstību piedzīvoja tikai 80. gadu 2. pusē. 1988. gadā uzvesta Borisa Rezņika rokopera “Robinsons Kruzo” un Adriana Kukuvasa rokopera-balets “Nāriņa”. Z. Liepiņa daiļrade bija attīstījusies no dziesmas žanra līdz muzikālajam teātrim (“Iedomu spoguļi” u. c.), darbs pie rokoperas summēja iepriekšējo pieredzi, 1987. gadā ar M. Zālīti tika radīts mūzikls “Momo” (iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī).
Aiz rokoperas libreta ietvariem palika virkne A. Pumpura eposa sižetisko līniju – cīņa ar Kalapuisi, Kaupas motīvs, Vāczemes epizodes. M. Zālīte svītrojusi eposa tēlu Spīdalu. Kā atsauci uz Spīdalu – Lāčplēša tēla garīgo pusi – autore veidojusi koncepciju par dzirdēšanu, to izvēršot vairākos monologos. Oriģinālais eposa “Lāčplēsis” teksts izmantots Teicēja runātajā, libretā savijas M. Zālītes oriģinālteksts, tautasdziesmas, eposa stilizācijas fragmenti, teiku motīvi un citi.
Novatorisks bija Z. Liepiņa muzikālās ieceres mērogs – iesaistīt uzvedumā tā laika labākos roka un popdziedātājus, operas solistu, mūziķus, kā arī kori, etnogrāfiskos ansambļus, baletu, pantomīmu un citus. Galvenās vokālās partijas rakstītas konkrētiem solistiem, pats komponists muzicēja un vadīja instrumentālo grupu katrā izrādē.
Atskaņojumi
Rokoperas pirmā izrāde notika 24.06.1988. Burtniekos, Lāčplēša svētkos. Lāčplēsi atveidoja Ints Burāns, aktieri A. Pumpura eposa simtgades atcerei deklamēja tā epizodes. Vakarā pie Butrnieku ezera notika rokoperas koncertizrāde.
Plašākai publikai rokoperu “Lāčplēsis” pirmizrādīja 23.08.1988. Rīgas Sporta manēžā. Uzvedumā (režisors Valdis Lūriņš, scenogrāfs Gunārs Zemgals) bija iesaistītas apmēram 200 personas, to vidū koris “Daugaviņa” (diriģents Kārlis Beinerts), folkloras kopas “Skandinieki” un “Iļģi”. Uzvedumā apvienoti tā brīža roka un popmūzikas labākie spēki: Z. Liepiņa vadītā “Opus”, “Jumprava”, grupu “Sīpoli”, "Zodiaks”, “Līvi”, “Remix” vadošie solisti, kā arī instrumentālisti. Galvenās lomas atveidoja Igo (Lāčplēsis), Maija Lūsēna (Laimdota), Imants Vanzovičs (Kangars), Zigfrīds Muktupāvels (Līkcepure), Niks Matvejevs (Dīterihs), Aivars Brīze (Koknesis), kā arī LPSR Operas un baleta teātra solists Jānis Sproģis (Lielvārds) un citi. Otrā plāna lomas (Velni, jodi, ziņotāji) tēloja “Jumpravas” dalībnieki Aigars Grāvers, Aigars Grauba, Aigars Krēsla, Ainars Ašmanis, kā arī Žanete Ondzule (Ziemeļmeita) un Daiga Blaua (Staburadze). Darba prologā un epilogā skanēja Mirdzas Zīveres dziedājums ieraksta formā. Duālajā Līkcepures lomā bija arī baletdejotājs Viesturs Jansons. Ļoti būtiska loma uzvedumā bija tērpiem (Uģis Rūķītis), kas izcēlās ar spilgtu, nepārprotamu simboliku, baltās, melnās un sarkanās krāsas pretstatu. Izrādes tehnisko nodrošinājumu veica iepriekš nebijuša mēroga gaismotāju un skaņas inženieru brigāde.
1988. (23.08.–07.09.) un 1989. gadā (04.–15.05.) rokopera 43 izrādēs pulcēja vairāk nekā 160 000 (pēc citiem avotiem – 180 000) skatītāju.
Aina no Zigmara Liepiņa rokoperas "Lāčplēsis". Rīgas Sporta manēža, 23.08.1988.
1998. gads
1998. gadā par godu rokoperas 10. jubilejai, “Lāčplēsi” koncertvariantā uzveda Ķīpsalas izstāžu zāles telpās. Iecerēto deviņu koncertu vietā izdevās savākt klausītājus tikai piecām izrādēm. Galvenās lomas dziedāja tie paši solisti, kuri 1988. gada iestudējumā, šoreiz Laimdota – Jolanta Gulbe, Ziemeļmeita – Leonarda Ķestere. Kora “Daugaviņa” vietā dziedāja Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā.
2008. gads
2008. gadā rokoperas 20. jubilejā “Lāčplēša” atjaunotais koncertuzvedums notika tikai divas reizes – brīvdabas estrādē pie Burtnieku ezera 20.06. un 11.07. “Arēnā Rīga”, Vispārējo dziesmu un deju svētku nedēļā. Galveno lomu izpildītāji bija tie paši, kuri 1988. gadā, klāt pienākot Zanei Dombrovskai (Laimdota), Ievai Kerēvicai (Staburadze, Ziemeļmeita), dziedāja Gunāra Kalniņa GG Choir, grupa Lady’s Sweet.
2013. gads
2013. gadā rokoperas (režisore Inese Mičule) jauniestudējumu pavadīja dziedātāja Dona atteikšanās no sākotnēji paredzētās titullomas, to nododot Jura Jopes un Daumanta Kalniņa rokās, sākotnēji Laimdotas lomai apstiprinātās Samantas Tīnas vietā dziedāja Anna Krauja-Čena. Izrādē piedalījās Marts Kristiāns Kalniņš (Kangars), Jānis Kurševs (Lielvārds), Juris Vizbulis (Līkcepure), Ieva Sutugova (Staburadze), Paula Dukure (Ziemeļmeita), Koknesis (Miks Dukurs), Rīgas Zelta koris no televīzijas šova “Koru kari”.
2018. gads
08.11.2018. “Arēnā Rīga” rokoperas “Lāčplēsis” izrāde bija veltījums Latvijas simtgadei, atzīmējot darba 30 un eposa 130 jubileju (režisors Viktors Runtulis). Titullomā dziedātājs Dons, piedalījās pirmā iestudējuma dalībnieki Z. Muktupāvels, grupa “Jumprava”, Jānis Skanis, “Skandinieki”, mūziķu grupa Z. Liepiņa vadībā, kā arī iepriekšējo iestudējumu dalībnieki M. K. Kalniņš, I. Kerēvica, I. Sutugova. Izpildītāju vidū arī Ginta Krievkalna, Jānis Buķelis, Atis Ieviņš, Raimonds Bramanis, Nācijas kopkoris ar 1000 dziedātājiem. Pirmoreiz rokopera tika izpildīta kopā ar simfonisko orķestri.
Ietekme uz sava laikmeta mūziku un sabiedrību
1988. gadā rokopera “Lāčplēsis” kļuva par vienu no nozīmīgākajiem muzikālajiem notikumiem, tautas vienotības un pašlepnuma rosinātāju un Latvijas neatkarības atjaunošanas kustības daļu. Izrādes panākumu pamatā – latviešu tautas varonības tēmas aktualitāte, iespaidīgais uzveduma mērogs ar vēl nebijuša līmeņa scenogrāfiju, gaismām, kapitālieguldījumiem un dalībnieku sastāvu, kas pulcēja veselu zvaigžņu izlasi. Pirmoreiz rokmūzikas praksē uzvedumā Lielvārda lomai bija piesaistīts profesionāls akadēmiskā žanra solists (J. Sproģis). Liela nozīme Z. Liepiņa mūsdienīgajai skaņu valodai, spēcīgajiem aranžējumiem, visiem latviešiem labi pazīstamā A. Pumpura eposa interpretējumam M. Zālītes literārajā versijā. Visi iesaistītie darbojās ar maksimālu atdevi, panākot izcilu emocionālu iedarbību uz auditoriju, rezultātā katra “Lāčplēša” izrāde izvērtās par tautas manifestāciju.
Kaut arī kritika norādīja uz nepilnībām režijā, scenogrāfijā, horeogrāfijā, rokopera “Lāčplēsis” no muzikāli teatrāla darba izvērtās par nozīmīgu sociālpolitisku parādību, tautas sabiedriskās dzīves, kopības izjūtas katalizatoru. Z. Liepiņa un M. Zālītes darba veiksmi apliecināja arī nākamie iestudējumi, kurus pavadīja nemainīga publikas interese. Gan kopumā, gan atsevišķu fragmentu veidā “Lāčplēša” mūzika ieņēmusi būtisku vietu populārā žanra klasikas klāstā.
Diskogrāfija
3 LP*, “Lāčplēsis”. “Melodija”, Rīga, 1989.
CD**, “Lāčplēsis”, Radio SWH Ieraksti, Rīga, 1998.
CD, “Lāčplēsis” (1988), Radio SWH Ieraksti, Rīga, 1998.
DVD***, “Lāčplēsis”, Radio SWH Ieraksti, Rīga, 1998.
* vinilplate
** kompaktdisks
*** ciparu video disks
Multivide
Igo Fomins un Maija Lūsēna Zigmara Liepiņa rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrādē Rīgas Sporta manēžā. 23.08.1988.
Aina no Zigmara Liepiņa rokoperas "Lāčplēsis". Rīgas Sporta manēža, 23.08.1988.