Kā ansambļa muzikālais vadītājs Z. Liepiņš centās saglabāt līdzšinējo R. Paula daiļrades cienītāju auditoriju, to papildinot ar jauniešiem, repertuārā izpaudās stilistiska dažādība, turpinājās virzība uz krāšņu šovu veidošanu, priekšnesuma teatralizāciju. 1979. gada “Modo” programmā tika iekļautas dziesmas no grupas The Bee Gees un itāļu dziedātāja Žanpjēro Anelli (labāk pazīstams kā Drupi, Giampiero Anelli) repertuāra, Z. Liepiņa jaundarbi ar J. Petera, Dagnijas Dreikas dzeju diskostilā, dziesmas no R. Paula mūzikla “Šerloks Holmss”, notika aktīva koncertdarbība, braucieni uz Krieviju, Moldovu, Čehoslovākiju, kur bija mēnesi gara turneja, priekšnesumi televīzijā. Gada beigās sastāvam pievienojās solists Imants Vanzovičs, kam izveidojās ļoti saskanīgs duets ar M. Zīveri. “Modo” ieskaņotās instrumentālās fonogrammas skanēja Z. Liepiņa muzikālajā izrādē “Iedomu spoguļi” Valsts Rīgas operetes teātrī, arī Latvijas teātru izrādēs. M. Beļicka vietā ģitāru spēlēja Igors Novikovs, tad Valerijs Beļinovs, kas arī dziedāja blūza stilā. Sākās Z. Liepiņa sadarbība ar dziesminieku, komponistu un dzejnieku Kasparu Dimiteru, tandēma radītās dziesmas (“Ledus zieds”, “Sentiments”, “Tāds mūžs” u. c.) cita pēc citas kļuva par hitiem.
1980. gadā sastāvam pievienojās basģitārists Jevgeņijs Ščapovs, bundzinieks Tālis Gžibovskis, taustiņinstrumentālists un komponists Jānis Griķis, ģitārists Aivars Hermanis. Lielu jaunatnes uzmanību grupas darbībai piesaistīja Z. Liepiņa diskodziesmas “Ceļojums”, “Rīta aicinājums”, “Atmiņu nams”, “Puķu nakts” (4. vieta “Mikrofona ‘80” aptaujā), “Dziesma par rozīti” (6. vieta “Mikrofona ‘81” aptaujā), “Mīļā magonīt” (5. vieta “Mikrofona ’82” aptaujā) u. c., rakstītas tieši M. Zīveres, I. Vanzoviča un V. Lapčenoka balsīm. Vairums šo dziesmu bija Latvijas diskotēku repertuārā, kas veicināja to popularitāti. 1980. gadā M. Zīvere ar dziesmu “Nakts lūgums” piedalījās populārajā Sopotas estrādes festivālā (skatītāju simpātiju balva). Turpinājās aktīva grupas “Modo” koncertdarbība Latvijā un ārpus tās. 80. gadu sākumā “Modo” arvien lielāku popularitāti ieguva PSRS, kur tās darbību lielā mērā saistīja ar tās pirmā vadītāja R. Paula vārdu.
1981. gada jūnijā “Modo” sniedza trīs koncertus Dzintaru koncertzālē 10.–12. jūnijā. Pēdējā no tiem dziesmas “Vēl ir laiks” priekšnesuma laikā klausītāji cēlās kājās, dziedāja līdzi piedziedājumam “Latvijā, Latvijā, Latvijā...”. Notikums izraidīja asu LPSR Kultūras ministrijas reakciju, Z. Liepiņu vainoja publikas huligāniskā uzvedībā un nekārtību izraisīšanā. Ansambļa vadītājam par dziesmu komentēšanu un programmas zemu idejisko līmeni tika piespriests disciplinārs sods, LPSR Valsts filharmonijas mākslinieciskajai vadītājai Diāna Albiņai izteica rājienu, direktorei Esfirai Rapiņai – brīdinājumu.
Pēc izmaiņām programmā “Modo” turpināja koncertēt līdz 1982. gada vasarai. M. Zīvere ģimenes pieauguma dēļ uz laiku pārtrauca uzstāties, viņas vietā pieņēma dziedātājas Iru Krauju un Aiju Cakuli. Vasarā notika veiksmīgi koncerti Daugavpilī, Liepājā, Ļeņingradā u. c., pēc tiem kolektīvs beidza darbību.