“Modo”, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts filharmonijas vokāli instrumentālā ansambļa, izveidotājs un pirmais vadītājs bija Raimonds Pauls, pēc viņa – Zigmars Liepiņš. Repertuāra pamatā bija estrādes mūzika, pops, arī džezroks, disko, šlāgeris.
“Modo”
viena no Latvijas populārākajām un spēcīgākajām grupām 20. gs. 70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā (1972–1982)
Saistītie šķirkļi
Grupa "Modo". 20. gs. 70. gadi.
Satura rādītājs
Profesionālā un radošā darbība
1972–1974
1971. gada rudenī komponists un pianists R. Pauls atstāja Rīgas estrādes orķestra (REO) vadību, lai vairāk pievērstos individuālajai daiļradei, filmu un teātra mūzikai, turklāt viens no viņa nolūkiem bija izveidot modernāku mazāka sastāva ansambli, ar kuru varētu izpildīt modernākas muzikālās valodas sacerējumus.
1972. gadā R. Pauls izveidoja instrumentālo grupu, kuras pirmie mēģinājumi notika pagrabtelpās Akas ielā, tad ansamblis pārcēlās uz Latvijas Radio. Savā komandā viņš iesaistīja rokgrupas “Katedrāle” dalībniekus – ģitāristu Gunāru Šimku un bundzinieku Vladimiru Smirnovu, basģitāru spēlēja Ivars Galenieks, pats R. Pauls – klavieres. Ansamblis ieskaņoja pavadījumus vairākos Andreja Lihtenberga ierakstos, R. Paula dziesmām filmai “Lielais dzintars”, ieguva neoficiālu nosaukumu “Studija”. Tika izsludināts arī solistu vokālistu konkurss, uz kuru pieteicās daudz dziedātāju, tomēr R. Pauls izvēlējās Noru Bumbieri un Viktoru Lapčenoku, ar kuriem iepriekš bija strādājis REO, I. Galenieku nomainīja Boriss Bannihs. Šādā sastāvā tapa vairāki ieraksti ar džezroka iezīmēm. Jaunā programma pirmoreiz atskaņota R. Paula autorkoncertā 1973. gada pavasarī, tajā skanēja ļoti plašs dziesmu spektrs – “Spēļu nakts Duntes krogā”, “Trīs seni Latvijas čigānu motīvi”, “Rudacīte”, “Vēju stundā”, “Varbūt”, “Dzied suitu sievas Alsungā”, kā arī dziesmu cikls ar Dainas Avotiņas dzeju džezroka manierē. Tā atskaņojumā, kā arī ierakstā skaņuplatē piedalījās Latvijas Radio mūziķi Kārlis Rūtentāls (taustiņi) un Ivars Birkāns (flauta, saksofons).
1973. gada rudenī R. Pauls ar savu autoransambli kļuva par LPSR Valsts filharmonijas štata mūziķiem. "Modo" katru gadu bija jāsagatavo jauna koncertprogramma, kas pēc administrācijas izveidotas komisijas akcepta tika atskaņota koncertos. Grupas repertuārā bija R. Paula dziesmas no mūzikas Rūdolfa Blaumaņa prozas dramatizējuma iestudējumam “Īsa pamācība mīlēšanā”, spēlfilmai “Dāvana vientuļai sievietei” un daudzas citas ar Jāņa Petera vārdiem – “Pāri dzelmei”, “Pa mēness tiltu”, “Lauku gurķis Rīgas tirgū” u. c., arī G. Šimkus (“Pa sapņiem”, “Dzeltenām laimītēm nobārstītas ceļmalas” u. c.), Viļņa Šmīdberga darbi (“Vēja dziesma”) un dziesmas, ko atskaņoja grupa “Katedrāle” – tās ieskaņotas un izdotas skaņuplatē “Nora un Viktors” (LP, Melodija, 1975). Jaunais kolektīvs ātri ieguva lielu popularitāti, līdztekus koncertdarbībai grupas repertuārs tika ieskaņots un raidīts radio un televīzijā.
1974–1978
1974. gadā mainījās sastāvs – pievienojās bundzinieks Vladimirs Boldirevs, basģitārists B. Bannihs, ģitārists Vjačeslavs Mitrohins, taustiņinstrumentālists Zigmars Liepiņš, kas arī komponēja (dziesmas “Ķiršu lietus”, “Hārona monologs” u. c.). Koncertprogrammās skanēja arī instrumentālā mūzika, kuras autori bija R. Pauls un Z. Liepiņš, priekšnesums izcēlās ar ritma grupas izcilu profesionālismu – B. Bannihs un V. Boldirevs bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) mērogā augstu novērtēti džezmeņi. Ansambļa skanējums, dziedātāju un mūziķu individuālā meistarība kļuva par etalonu 70. gadu latviešu populārajā mūzikā. Instrumentālisti kā “Modo” džeza ansamblis sniedza arī savus patstāvīgus koncertus. 1974. gadā par “Modo” dziedātāju kļuva Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkne Aija Kukule, kura debitēja R. Paula un Imanta Ziedoņa autorprogrammā. Neilgu laiku grupā piebalsis dziedāja N. Bumbieres māsa Māra.
1975. gadā sāka dziedāt Mirdza Zīvere un Vladislavs Juhņēvičs. Togad R. Paula vadītais ansamblis jau ar nosaukumu “Modo” ieguva laureāta nosaukumu Vissavienības estrādes mākslinieku konkursā Maskavā. Sekoja pirmā ārzemju koncertturneja – uz Bulgāriju. 1975. gadā grupas solisti N. Bumbiere un V. Lapčenoks piedalījās Rostokas estrādes dziesmu festivālu, kur ar R. Paula dziesmu “Šajā pasaulē” un “Inese” priekšnesumu izpelnījās 2. vietu.
1976. gada sākumā grupa “Modo”, atzīmējot sava dibinātāja R. Paula 40. jubileju, koncertēja ar programmu “1956.–1976. gada dziesmas”, kurā piedalījās vairāk nekā desmit solistu. Uzsākot obligāto dienestu padomju armijā, karavīru ansamblī “Zvaigznīte” sāka spēlēt Z. Liepiņš; viņa vietā “Modo” taustiņus koncertos spēlēja K. Rūtentāls. Vasarā “Modo” veiksmīgi uzstājās Latvijas kultūras dienās Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā ar programmu krievu valodā. N. Bumbiere piedalījās Sopotas (Polija) estrādes dziesmu konkursā ar R. Paula “Mēmo dziesmu”, kas kļuva par “Mikrofona ‘76” dziesmu aptaujas uzvarētāju. Gada beigās ieskaņotajā R. Paula autorplatē “Priekšnojauta” galvenā soliste bija M. Zīvere, kuras līderība radīja paaudžu plaisu “Modo” iekšienē. Pievienojoties dziedātājai Pārslai Gebhardei, izveidojās jauno solistu trio (Zīvere-Kukule-Gebharde, vēlāk Margarita Madrite), kas ieskaņoja dziesmas diskostilā R. Paula skaņuplatei “Naktsputni” (1978).
"Modo" dziedātāji: no kreisās – Aija Kukule, Mirdza Zīvere, Vladislavs Juhņēvičs, Pārsla Gebharde, Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere. 20. gs. 70. gadi.
1977. gadā “Modo” programmas 1. daļā skanēja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) populārā popmūziķa Stīvija Vondera (Stevie Wonder) repertuārs oriģinālvalodā M. Zīveres, A. Kukules, P. Gebhardes, V. Juhņēviča priekšnesumā, bet otrajā daļā R. Paula dziesmas ar J. Petera vārdiem dziedāja N. Bumbiere un V. Lapčenoks. Notika koncerti Maskavā (Krievijā), Ungārijā, grupa piedalījās festivālā “Zelta Orfejs” (Златният Орфей) Bulgārijā, uzstājās Lietuvas televīzijā. Rudenī “Modo” solisti N. Bumbiere, A. Kukule, V. Lapčenoks piedalījās starptautiskajā Drēzdenes popmūzikas festivālā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Oktobrī grupa ieguva 3. vietu Vissavienības konkursā par labāko padomju dziesmas izpildījumu, kam tika sagatavota krievu padomju komponistes Aleksandras Pahmutovas (Александра Николаевна Пахмутова) dziesmu programma. Rudenī grupu pameta soliste N. Bumbiere, neilgi pēc tam arī V. Lapčenoks, lai jau pēc gada atgrieztos “Modo”.
1978. gadā ansamblis iestudēja R. Paula mūzikla “Māsa Kerija” koncertvariantu, kurā galvenie solisti bija M. Zīvere, jaunpieņemtais tenors Žoržs Siksna, kā arī V. Juhņēviču aizstājušais Vladimirs Sisojevs, ģitāru spēlēja Māris Beļickis un Veso Bakradze. Koncerta 2. daļā skanēja S. Vondera, arī Eltona Džona (Elton John), R. Paula dziesmas. Rudenī komponists aizgāja no “Modo”, grupas vadību uzticot pianistam Z. Liepiņam, kurš jau bija atgriezies no dienesta; viņš komponēja, aranžēja, veidoja repertuāru. A. Kukule un Ž. Siksna kļuva par Latvijas Radio solistiem, vokālos spēkus “Modo” papildināja Sandra Ozolīte un M. Madrite (Grobiņa), V. Boldireva vietā sitaminstrumentus spēlēja Edgars Zvejnieks, vēlāk Valerijs Ivanovs, taustiņus – K. Rūtentāls. B. Bannihs cieta autokatastrofā, pēc viņa basu spēlēja Mihails Ļitvinovs.
1979–1982
Kā ansambļa muzikālais vadītājs Z. Liepiņš centās saglabāt līdzšinējo R. Paula daiļrades cienītāju auditoriju, to papildinot ar jauniešiem, repertuārā izpaudās stilistiska dažādība, turpinājās virzība uz krāšņu šovu veidošanu, priekšnesuma teatralizāciju. 1979. gada “Modo” programmā tika iekļautas dziesmas no grupas The Bee Gees un itāļu dziedātāja Žanpjēro Anelli (labāk pazīstams kā Drupi, Giampiero Anelli) repertuāra, Z. Liepiņa jaundarbi ar J. Petera, Dagnijas Dreikas dzeju diskostilā, dziesmas no R. Paula mūzikla “Šerloks Holmss”, notika aktīva koncertdarbība, braucieni uz Krieviju, Moldovu, Čehoslovākiju, kur bija mēnesi gara turneja, priekšnesumi televīzijā. Gada beigās sastāvam pievienojās solists Imants Vanzovičs, kam izveidojās ļoti saskanīgs duets ar M. Zīveri. “Modo” ieskaņotās instrumentālās fonogrammas skanēja Z. Liepiņa muzikālajā izrādē “Iedomu spoguļi” Valsts Rīgas operetes teātrī, arī Latvijas teātru izrādēs. M. Beļicka vietā ģitāru spēlēja Igors Novikovs, tad Valerijs Beļinovs, kas arī dziedāja blūza stilā. Sākās Z. Liepiņa sadarbība ar dziesminieku, komponistu un dzejnieku Kasparu Dimiteru, tandēma radītās dziesmas (“Ledus zieds”, “Sentiments”, “Tāds mūžs” u. c.) cita pēc citas kļuva par hitiem.
1980. gadā sastāvam pievienojās basģitārists Jevgeņijs Ščapovs, bundzinieks Tālis Gžibovskis, taustiņinstrumentālists un komponists Jānis Griķis, ģitārists Aivars Hermanis. Lielu jaunatnes uzmanību grupas darbībai piesaistīja Z. Liepiņa diskodziesmas “Ceļojums”, “Rīta aicinājums”, “Atmiņu nams”, “Puķu nakts” (4. vieta “Mikrofona ‘80” aptaujā), “Dziesma par rozīti” (6. vieta “Mikrofona ‘81” aptaujā), “Mīļā magonīt” (5. vieta “Mikrofona ’82” aptaujā) u. c., rakstītas tieši M. Zīveres, I. Vanzoviča un V. Lapčenoka balsīm. Vairums šo dziesmu bija Latvijas diskotēku repertuārā, kas veicināja to popularitāti. 1980. gadā M. Zīvere ar dziesmu “Nakts lūgums” piedalījās populārajā Sopotas estrādes festivālā (skatītāju simpātiju balva). Turpinājās aktīva grupas “Modo” koncertdarbība Latvijā un ārpus tās. 80. gadu sākumā “Modo” arvien lielāku popularitāti ieguva PSRS, kur tās darbību lielā mērā saistīja ar tās pirmā vadītāja R. Paula vārdu.
1981. gada jūnijā “Modo” sniedza trīs koncertus Dzintaru koncertzālē 10.–12. jūnijā. Pēdējā no tiem dziesmas “Vēl ir laiks” priekšnesuma laikā klausītāji cēlās kājās, dziedāja līdzi piedziedājumam “Latvijā, Latvijā, Latvijā...”. Notikums izraidīja asu LPSR Kultūras ministrijas reakciju, Z. Liepiņu vainoja publikas huligāniskā uzvedībā un nekārtību izraisīšanā. Ansambļa vadītājam par dziesmu komentēšanu un programmas zemu idejisko līmeni tika piespriests disciplinārs sods, LPSR Valsts filharmonijas mākslinieciskajai vadītājai Diāna Albiņai izteica rājienu, direktorei Esfirai Rapiņai – brīdinājumu.
Pēc izmaiņām programmā “Modo” turpināja koncertēt līdz 1982. gada vasarai. M. Zīvere ģimenes pieauguma dēļ uz laiku pārtrauca uzstāties, viņas vietā pieņēma dziedātājas Iru Krauju un Aiju Cakuli. Vasarā notika veiksmīgi koncerti Daugavpilī, Liepājā, Ļeņingradā u. c., pēc tiem kolektīvs beidza darbību.
Novērtējums
Kā R. Paula dibināts un vadīts kolektīvs, “Modo” savas darbības laikā allaž bija mūzikas mīļotāju uzmanības degpunktā, grupā darbojās izcili profesionāļi, kas pārvaldīja estrādes, džeza, roka žanrus, lieliski improvizēja. Ar retiem izņēmumiem tie pastāvīgi bijuši sava laika labākie instrumentālisti, dziedātāji. Ar atsevišķu džeza programmu 70. gadu vidū uzstājās “Modo” instrumentālā grupa (kafejnīcā “Allegro” Rīgā, Tbilisi un Rīgas džeza festivālos un citur).
Kā LPSR Valsts filharmonijas kolektīvs, t. s. profesionāļi, “Modo” nebija pakļauti tarifikācijas sistēmai, taču katru gadu bija jāsagatavo un direkcijai jānodod jauna programma, kas ar laiku jūtami ietekmēja repertuāra atlasi – tika dotas nodevas iekārtai ar padomju dziesmu atskaņojumiem. Vienlaikus “Modo” paplašināja estrādes žanra robežas, muzicēja džeza, džezroka stilā, atskaņoja ārzemju autoru, kā arī instrumentālu mūziku, iestudēja kostimētus teatrālus uzvedumus, piesaistot režisorus, horeogrāfus.
Ar R. Paula dziesmu priekšnesumiem dzejnieku J. Petera, I. Ziedoņa autorvakaros “Modo” darbība pārsniedza populārās mūzikas ietvarus, piesaistīja ļoti plašu auditoriju. Grupa 70. gados piedalījās vairāku R. Paula skaņuplašu ierakstos; “Modo” solistu (N. Bumbieres, V. Lapčenoka, A. Kukules, M. Zīveres) izpildītās dziesmas regulāri ieņēma augstas vietas “Mikrofona” aptaujā, 80. gados – laikraksta “Padomju Jaunatne” rīkotajā lasītāju aptaujā “Muzikālā parāde”.
Z. Liepiņa vadībā “Modo” no vidējās paaudzes klausītāju auditorijas pievērsās gados jaunākai publikai, savā noskaņu ziņā daudzveidīgajā repertuārā integrēja repertuārā pasaules popmūzikas tendences, atskaņoja diskostila mūziku.
“Modo” 70. gados bija vienīgā grupa ar tik aktīvu koncertdarbību aiz Latvijas robežām, tā vai atsevišķi solisti vairākkārt koncertēja ne tikai PSRS republikās, bet arī Austrumeiropas valstīs: Bulgārijā, VDR, Ungārijā, Čehoslovakijā un citur.
“Modo” repertuāram radītās R. Paula, Z. Liepiņa u. c. autoru dziesmas ir izdotas skaņuplatēs. Tās nonāca citu izpildītāju repertuārā, ir tulkotas, raidītas radio, televīzijā, atskaņotas koncertos; daudzas aizvien nav zaudējušas savu nozīmi un popularitāti.
Raimonds Pauls un vokāli instrumentālais ansamblis "Modo". Valmiera, 1976. gads.
Ansamblis "Modo". Rīga, 20. gs. 70. gadi.
Dalībnieki
R. Pauls (taustiņi, akordeons, 1972–1978)
G. Šimkus (ģitāra, 1972–1974)
V. Smirnovs (sitamie instrumenti, 1972–1974)
I. Galenieks (basģitāra, 1972–1974)
B. Bannihs (ģitāra, 1974–1978)
V. Boldirevs (sitamie instrumenti, 1974–1979)
V. Mitrohins (ģitāra, 1974–1978)
N. Bumbiere (balss, 1973–1977)
V. Lapčenoks (balss, 1973–1977, 1978–1982)
Z. Liepiņš (taustiņi, kopš 1974, ar pārtraukumu 1976–1977)
A. Kukule (balss, 1974–1978)
M. Zīvere (balss, kopš 1975)
V. Juhņēvičs (balss, 1975–1977)
P. Gebharde (balss, 1976–1978)
Ž. Siksna (balss, 1978)
V. Sisojevs (balss, 1978–1981)
M. Beļickis (ģitāra, 1978–1980)
S. Ozolīte (balss, 1978–1980)
M. Madrite (Grobiņa, balss 1978–1980)
I. Vanzovičs (balss, kopš 1980)
J. Ščapovs (bass, kopš 1980)
T. Gžibovskis (sitamie instrumenti, kopš 1980)
J. Griķis (taustiņinstrumenti, 1980–1982)
A. Hermanis (ģitāra, 1982)
I. Krauja (balss, 1982)
A. Cakule (balss, 1982)
Dažādos laika periodos – K. Rūtentāls, I. Birkāns, V. Bakradze, I. Novikovs, V. Beļinovs, E. Zvejnieks, V. Ivanovs.
Diskogrāfija
MP*, Raimonds Pauls, “Modo. Dresleriāna”, Melodija, 1977.
MP, “Devītais vilnis”, Melodija, 1977.
LP**, “Raimonds Pauls. Naktsputni”, Melodija, 1978; MicRec CD*** 2005.
MP, “Modo, Zigmars Liepiņš. Estrādes dziesmas”, Melodija, 1979.
MP, “Modo. Estrādes dziesmas”, Melodija, 1979.
LP, “Raimonds Pauls. Māsa Kerija”, Melodija, 1979; BRG CD 2005.
MP, “Modo. Zigmars Liepiņš”, Melodija, 1981.
LP, “Ceļojums”, Melodija, 1983.
* mazā skaņuplate
** vinilplate
*** kompaktdisks
Multivide
Grupa "Modo". 20. gs. 70. gadi.
Raimonds Pauls un vokāli instrumentālais ansamblis "Modo". Valmiera, 1976. gads.
Ansamblis "Modo". Rīga, 20. gs. 70. gadi.
"Modo" dziedātāji. 20. gs. 70. gadi.
"Modo" dziedātāji: no kreisās – Aija Kukule, Mirdza Zīvere, Vladislavs Juhņēvičs, Pārsla Gebharde, Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere. 20. gs. 70. gadi.