V. Lapčenoka izcilajai balsij pa spēkam bijušas kā sarežģītas džezroka partitūras, tā vienkārši un sirsnīgi šlāgeri. Gūta atzinība starptautiskos konkursos. Liela daļa dziedoņa repertuāra iemūžināta ierakstos, kuru kopskaitā V. Lapčenoks ir viens no līderiem Latvijā.

V. Lapčenoks dzimis strādnieku ģimenē, uzauga Vidzemes priekšpilsētas Teikas rajonā. Muzikalitāte mantota no abiem vecākiem, tēvs spēlēja akordeonu, mamma dziedāja. Viktors mācījās Rīgas 36. vidusskolā, aizrāvās ar sportu, iegūta 1. sporta klase rokasbumbā, 3. sporta klase vieglatlētikā, 3. sporta klase volejbolā. V. Lapčenoks bija meistarkandidāts basketbolā, spēlēja Latvijas jaunatnes basketbola izlasē un savu nākotni cerēja saistīt ar Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu. Sporta dēļ jau 17 gadu vecumā sāka strādāt par frēzētāju Rīgas Vagonu rūpnīcā un mācības pabeidza vakarskolā (1965).

Sekoja armijas gadi Rīgas tirdzniecības ostā robežsardzē (1967–1969), pēc dienesta, vecākās māsas mudināts, jauneklis neatstāja novārtā savu balsi. V. Lapčenoka dziedātāja karjera aizsākās celtnieku kluba “Oktobris” un rūpnīcas “Alfa” ansambļos, viņš dziedājis arī Celtnieku kultūras nama orķestrī, pašmācības ceļā apguva ģitārspēli.

Pēc Raimonda Paula sarīkotas noklausīšanās V. Lapčenoks 01.04.1971. tika pieņemts darbā Latvijas PSR Valsts Filharmonijā par Rīgas estrādes orķestra (REO) solistu, viņa pirmā solodziesma bija “Skopa vīra kāzas” (komponists Gunārs Freidenfelds). Drīz vien pēc R. Paula iniciatīvas V. Lapčenoks sāka dziedāt duetā ar Noru Bumbieri, par pirmo kopīgo dziesmu kļuva “Savāda vasara”, kas izdota R. Paula skaņuplatē “Teic, kur zeme tā” (1971). Turpmāk V. Lapčenoks regulāri ieskaņoja R. Paula dziesmas, viņa ieraksti (arī duetā ar N. Bumbieri) 70. gados izdoti G. Freidenfelda mazajās skaņuplatēs, arī jauno estrādes autoru izlasēs.

Kopā ar REO V. Lapčenoks uzstājās koncertos arī ārpus Latvijas. Kad R. Pauls 1972. gada beigās izveidoja jaunu ansambli (“Studija”, vēlāk “Modo”), par solistiem tika uzaicināti N. Bumbiere un V. Lapčenoks. 1973. gada vasarā dziedātāji apprecējās, kā arī kļuva par kinoaktieriem, piedaloties spēlfilmā “Dāvana vientuļai sievietei” ar R. Paula mūziku (režisors Ēriks Lācis, 1973).

R. Paula ansamblī V. Lapčenoks izvērtās par nopietnu roka stila dziedātāju, repertuārā bija virkne džezroka skaņdarbu, sākot ar ciklu ar Dainas Avotiņas vārdiem (1973). Solista dinamiskas un psiholoģiskas izteiksmes iespējām bagātā balss rosināja R. Paulu sacerēt arvien lielākas sarežģītības dziesmas. Tapa tādi šedevri kā “Lapsenes nāve”, “Rigoleto motīvs” (R. Pauls), izcilu meistarību solists parādīja arī Zigmara Liepiņa dziesmā “Hārona monologs” (1974) un citās.

1975. gadā Rostokas populārās mūzikas festivālā V. Lapčenoks ar R. Paula dziesmu “Inese” ieguva 2. vietu. Togad izdota N. Bumbieres un V. Lapčenoka skaņuplate “Dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks” ar R. Paula, Viļņa Šmīdberga, Gunāra Šimkus dziesmām.

Jau ar nosaukumu “Modo” R. Paula ansamblis ar panākumiem uzstājās Padomju Savienības lielpilsētās, 1976. gadā notika desmit koncerti Maskavas estrādes teātrī. Tovasar duets Nora un Viktors piedalījās Sopotas estrādes solistu konkursā Polijā, kur ierindojās 4. vietā. Ar festivāla repertuāru (“Mēmā dziesma”, “Paliec sveika, Marianna”) izdota mazā skaņuplate. 09.1977. starptautiskajā sociālistisko valstu estrādes dziesmu festivālā Drēzdenē N. Bumbiere un V. Lapčenoks izcīnīja 2. vietu, rudenī grupa “Modo” ieguva laureāta nosaukumu Vissavienības estrādes izpildītāju konkursā Maskavā.

1978. izdota otrā dueta Nora un Viktors skaņuplate “Vēl nav par vēlu” (R. Paula, Z. Liepiņa, Jura Karlsona dziesmas). Paaudžu konflikta dēļ N. Bumbiere no grupas “Modo” aizgāja, viņai sekoja V. Lapčenoks, tomēr 1978. gada rudenī atgriezās un turpināja strādāt Z. Liepiņa vadībā. 1979. gadā “Modo” notika koncerti Čehoslovākijā, 20 koncerti Vācijas Demokrātiskajā Republikā. V. Lapčenoks iestudēja Z. Liepiņa dziesmu ciklu no Operetes teātra izrādes “Iedomu spoguļi”.

Dziedātājs turpināja sadarbību ar Z. Liepiņu arī 1982. gadā jaunizveidotajā grupā “Opus”, 80. gadu sākumā viņa repertuāru papildināja arī Jāņa Griķa dziesmas. 1983. gadā V. Lapčenoks pievienojās grupai “Inversija” (vadītājs J. Griķis), savam solistam jaunu dziesmu ciklu (“Vardīte”, “Pelnrušķīte” u. c.) sacerēja R. Pauls, ar Vizmas Belševicas dzeju tapa skaistā balāde “Čakārnītis”.

1984. gadā V. Lapčenoks kļuva par solistu (līdz 1990. gadam) LPSR Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestrī, kas tovasar daudz koncertēja. Izdota dziedātāja mazā skaņuplate “Dzied Viktors Lapčenoks” ar J. Griķa un Z. Liepiņa dziesmām. Gada nogalē dziedātājs piedalījās R. Paula koncertos Maskavā.

1985. gadā V. Lapčenoka daiļradei veltīta Latvijas Televīzijas videofilma “Satiksimies mēs no jauna”. 80. gados turpinājās aktīva koncertdarbība, tapa daudz ieskaņojumu radio studijā ar visdažādāko repertuāru. Par dueta partneri V. Lapčenokam kļuva Aija Kukule. 1988. gadā viņš bija viens no dalībniekiem Eduarda Rozenštrauha atgriešanās koncertos, piedalījās komponista skaņuplates ierakstā (“Kolumbīne”, “Kādai meičai Cesvainē” u. c. “Eduards Rozenštrauhs”. "Melodija", С60 27761 004 , 1989). 

1990. gadā darbību atjaunoja duets Nora un Viktors, pavadījumu atskaņoja grupa “Inversija”. Kopā ar populāriem dziedātājiem (Margarita Vilcāne, Ojārs Grinbergs, Žoržs Siksna u. c.) un Latvijas Radio bigbendu tika sarīkoti koncerti “Sens tik sens ir tas stāsts” Valsts Rīgas operetes teātrī un daudzviet Latvijā. Bija kopīgas uzstāšanās ar E. Rozenštrauhu u. c. kolēģiem, duets ieskaņoja dažas jaunas dziesmas.

Pēc N. Bumbieres aiziešanas mūžībā (1994) V. Lapčenoka koncertdarbība saruka. 1995. gadā kopā ar dziedošajiem aktieriem Gunti Skrastiņu un Rūdolfu Plēpi tapa retrokoncertizrāde “Dvēseļu krustceles”, vēlāk citas kopīgas programmas. 01.1996. V. Lapčenoks piedalījās R. Paula autorkoncertos Latvijas Nacionālajā operā, kur sarīkoja savu 50. jubilejas koncertu 08.02.1997. Tas kļuva par īstu atgriešanos uz lielās estrādes. 1998. gadā klajā nāca albums “Specpasūtījums”, kurā skanēja V. Lapčenoka dziedātie R. Paula grāvēji tolaik aktuālajā deju mūzikas stilā.

2001. gadā mūzikas ierakstu kompānija BRG izdeva divus CD ar V. Lapčenoka labākajām dziesmām, kā arī divu duetu CD ar N. Bumbieri, kas tomēr bija pavisam neliela daļa no dziedātāja ierakstu bagātīgā klāsta. 2003. gadā izdots pēdējais studijas ierakstu albums “Paldies, ka tu man esi” ar R. Paula un Edvīna Zariņa dziesmām. 19.02.2007. notika dziedātāja 60. jubilejas koncerts Latvijas Nacionālajā teātrī. 2010. gadā V. Lapčenoks viesojās pie tautiešiem Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). 01.2017. notika liels dziedātāja 70. jubilejas koncerts Dailes teātrī, kam sekoja vēl vairāki koncerti Latvijas pilsētās. Notikumam par godu izdots izlases CD un grāmata.

V. Lapčenoks joprojām ir iemīļots un pieprasīts dziedātājs, dziedājis duetus ar jaunās paaudzes dziedātājām Lieni Šomasi, Aiju Vītoliņu u. c. māksliniecēm.

V. Lapčenoks tiek dēvēts par skaistākās balss īpašnieku latviešu estrādē. Savā garajā skatuves mūžā dziedātājs strādājis bez pārtraukuma un iestudējis apmēram 400 dziesmu, kas izskanējušas gan solo, gan duetos u. c. ansambļos. V. Lapčenoks ir visražīgākais Latvijas estrādes dziedātājs ierakstu jomā, un nav iespējams saskaitīt visus koncertus, kuros viņš uzstājies, tie notikuši daudzās pasaules valstīs. Plūkti lauri starptautiskos konkursos, viņš piedalījies radio pārraidēs un televīzijas šovos Latvijā, Vācijā, Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS).

Tautas mīlētais dziedātājs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2008), saņemta Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par mūža ieguldījumu (2017).

Par V. Lapčenoka repertuāra stūrakmeni kļuva komponista R. Paula dziesmas, to vidū “Kurzeme”, “Spītība”, “Nekal mani gredzenā”, “Inese”, “Lana”, “Vārds” u. c. V. Lapčenoks dziedājis daudzu ievērojamu latviešu estrādes komponistu sacerējumus, kuru vidū nozīmīgākie bijuši Ulda Stabulnieka, G. Freidenfelda, Jāņa Sildega, Z. Liepiņa, J. Griķa, Harija Baša, Aleksandra Kublinska u. c. darbi.

1971. gads – 1. vieta “Teic, kur zeme tā” (R. Pauls; N. Bumbiere un V. Lapčenoks, M. Vilcāne un O. Grinbergs)

       2. vieta “Zilā” (R. Pauls; oriģinālā rakstīta Zdzislavam Romanovskim)

       3. vieta “Savāda vasara” (R. Pauls)

1976. gads – 1. vieta “Mēmā dziesma” (R. Pauls)

       2. vieta “Inese” (R. Pauls)

       5. vieta “Latviešu jūrniekiem” (R. Pauls)

1980. gads – 10. vieta “Kas esi tu?” (Z. Liepiņš)

 1981. gads –  8. vieta “Tāds mūžs” (Z. Liepiņš)

       10. vieta “Pērkonu vasara” (J. Sildegs)

 1982. gads – 4. vieta “Smaidas” (R. Pauls; duetā ar N. Bumbieri)

1985. gads – 16. vieta “Ceļa maize” (Vjačeslavs Mitrohins)

1987. gads – 15. vieta “Atvadas” (Harijs Bašs, duetā ar A. Kukuli)

V. Lapčenoka ieskaņojumi R. Paula autorskaņuplatēs, CD* 1971.–2005. gads; J. Sildega un G. Freidefelda MP** (1971), A. Kublinska MP (1973), "Mikrofona” aptaujas dziesmu izlasēs (1980–1982), E. Rozenštrauha dziesmu izlasē (1988), U. Stabulnieka dziesmu izlasē (2002) u. c. LP***, Dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. "Melodija”, Rīga, 1975.

MP, Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Sopota–76. "Melodija”, Rīga, 1976.

LP, Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Vēl nav par vēlu. "Melodija”, Rīga, 1978.

MP, Dzied Viktors Lapčenoks. "Melodija”, Rīga, 1984.

CC****, Viktora Lapčenoka jubilejas koncerts. Un sākas viss no gala. Latvijas Radio, Rīga, 1997.

CD,  Viktors Lapčenoks. Specpasūtījums (populāras dziesmas deju versijās). Platforma Music, Rīga, 1999.

CC, Viktors Lapčenoks. Vecais draugs. Atomiks, Rīga, 2001.

CD, Nora Bumbiere. Baltic Records Group, Rīga,  2003.

CD, Dueti 1 un 2 (ar N. Bumbieri). Baltic Records Group, Rīga, 2003.

CD, Viktors Lapčenoks. Paldies, ka tu man esi. Baltic Records Group, Rīga, 2005.

CD, Viktors Lapčenoks (izlase sērijā "Leģendas”). MicRec, Rīga,  2017.

* kompaktdisks

** mazā skaņuplate

*** vinilplate

**** kompaktkasete