Viens no labākajiem un populārākajiem latviešu estrādes dziedoņiem 20. gs. 60.–80. gados, īsts meistars kā komiskās, tā liriskās dziesmās. O. Grinberga balsij padevās arī dramatiskas balādes un džeza stila skaņdarbi, lielu popularitāti guva arī viņa ilggadējais duets ar Margaritu Vilcāni. Īslaicīgi 20. gs. 60. gadu beigās viņš dziedājis arī duetā ar Noru Bumbieri.

Dzimis un audzis Grīziņkalnā. Ojāru audzināja māte Vera, VEF (Valsts elektrotehniskās fabrikas) strādniece, jo tēvs Ēriks Otrā pasaules karā tika iesaukts vācu darba dienestā, no kurienes izsūtīts uz Sibīriju, kur arī gāja bojā. Mācījās Rīgas 24. vidusskolā, aizrāvās ar sportu, trenējās basketbolā. Pēc pamatskolas beigšanas, 15 gadu vecumā, O. Grinbergs kļuva par virpotāja mācekli lauksaimniecības mašīnu remonta rūpnīcā “Stars”. Vidējo izglītību ieguva 7. strādnieku jaunatnes vakarskolā, kuras ansamblī Ojārs sāka dziedāt. Viņa pirmā uzstāšanās notika konditorejas fabrikas “17. jūnijs” klubā. Ansamblis uzstājās apkaimes skolu ballēs, līdz jaunekli ievēroja un uzaicināja dziedāt vispirms Valsts cepuru fabrikas “Rīgas filca” klubā, tad Tramvaju un trolejbusu pārvaldes estrādes ansamblī.

1962. gadā O. Grinbergs iestājās Rīgas 3. tehniskajā skolā, strādāja Rīgas Vagonu rūpnīcā, īslaicīgi arī rūpnīcā “Sarkanā zvaigzne”, mūzikai veltīdams brīvo laiku. Viņš regulāri uzstājās populārākajos Rīgas restorānos (“Tallina” u. c.) un klubos, tostarp arī prestižajā Skolotāju nama zālē.

1963. gadā O. Grinbergu iesauca karadienestā, un viņš saņēma piedāvājumu no jauniesauktajiem izveidot ansambli. 01.12.1963. tika dibināts karavīru ansamblis “Zvaigznīte”. O. Grinbergs kļuva par tā pirmo solistu. "Zvaigznīte" uzstājās Baltijas kara apgabala virsnieku namā un citur, 1966. gadā piedalījās festivālā “Liepājas dzintars”, kur “Zvaigznīte” izcīnīja 1. vietu un O. Grinbergs tika atzīts par labāko solistu. 

Tūlīt pēc demobilizācijas Raimonds Pauls uzaicināja O. Grinbergu kļūt par Rīgas estrādes orķestra (REO) solistu. Orķestrī O. Grinbergs dziedāja solo un duetā – vispirms ar N. Bumbieri (“Papu, saki mammai pats”, “Cik klusa nakts” u. c.), pēc tam ar M. Vilcāni. O. Grinberga balsij R. Pauls veltīja savus estrādes žanra pirmos paraugus – “Tev, mana labā”, “Sens ir tas stāsts”, “Mežābele” un citas dziesmas.

Kopā ar REO dziedātājs viesojies daudzās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) pilsētās, ārzemēs – Čehoslovākijā, kur dziedāja čehu valodā. Ieskaņotas dziesmas arī vācu valodā (“Hello, Rostock!” u. c.). 1971. gadā starptautiskajā šlāgermūzikas festivālā Rostokā O. Grinbergs izcīnīja 3. vietu un publikas simpātiju balvu.

Pēc R. Paula aiziešanas no REO vadības, 1972. gadā O. Grinbergs uz laiku pameta REO, strādāja restorānā “Lido”, tad kolhoza “Ādaži” ansamblī “Suvenīrs” (vadītājs Ivars Kraucis). 1973. gadā atgriezās REO, kur strādāja līdz orķestra likvidēšanai (1975).

1975. gada beigās pēc O. Grinberga un M. Vilcānes ierosmes pie Latvijas PSR Filharmonijas tika izveidots jauns vokāli instrumentāls ansamblis, par kura vadītāju kļuva U. Stabulnieks. Tika iestudētas Imanta Kalniņa, Ivara Vīgnera teātra dziesmu programmas, O. Grinberga balsij tapa cikls “Grīziņkalna zēni” un citi U. Stabulnieka skaņdarbi, notika plaša koncertdarbība. Kā duets Latvijas PSR kultūras dienu delegācijas sastāvā O. Grinbergs un M. Vilcāne viesojās arī Zviedrijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). 1979. gadā grupa ieguva nosaukumu “Tip Top”, par ansambļa vadītājiem kļuva Imants Paura, vēlāk Alfrēds Madžulis.

Pēc tam, kad 1978. gadā Maskavas Centrālā televīzija parādīja O. Grinberga un M. Vilcānes ieskaņoto R. Paula dziesmu “Par pēdējo lapu” krievu valodā (Песня о последнем листе), par viņiem ieinteresējās ne tikai visā PSRS, bet arī ārvalstīs. Turpmāk O. Grinbergs uzstājās Nepālā un Indijā (ar deju ansambli “Daile”), Mongolijā, Bulgārijā (ar “Tip Top”), Kubā (ar M. Vilcāni) utt. Notika kopīgas turnejas ar Gustava Broma (Gustav Brom) orķestri Čehoslovākijā un Vācijā, ar džeza orķestri “Melodija” – padomju karaspēka daļās Vācijā un Ungārijā.

Pēc aiziešanas no “Tip Top” 1989. gadā O. Grinbergs un M. Vilcāne iestudēja Alfrēda Vintera dziesmu programmu, kas tika atskaņota koncertos, ierakstīta un izdota skaņuplatē.

Mainoties Latvijas PSR Filharmonijas struktūrai, mainījās dziedātāju darba pienākumi – darba devējs nodrošināja vien 2–3 koncertus mēnesī. Dziedātājs kopā ar M. Vilcāni rīkoja koncertus, kuros uzstājās kopā ar populāriem aktieriem pianistu pavadījumā.

1992. gadā ar lieliem panākumiem tika sarīkoti O. Grinberga 50. jubilejas koncerti Rīgas Muzikālajā teātrī (iepriekš Valsts Rīgas operetes teātris). Koncertējot kopā ar Aigara Parma vadīto ansambli “Minipops,” radās ideja par īpašas mūzikas skolas izveidi Rezakā – O. Grinbergu iecēla par tās direktoru. A. Parms dziedātāju iepazīstināja ar topošās politiskās partijas “Latvijai” līdera Joahima Zīgerista (Joachim Siegerist) vietnieku Odiseju Kostandu, pēc kura ierosmes O. Grinbergs kļuva par 6. Saeimas deputāta kandidātu un tika ievēlēts. Pēc darba Saeimā (1995–1998) dziedātājs strādāja Rīgas pašvaldības Privatizācijas komisijā, kur nodarbojās ar namu apsaimniekošanu.

21. gs. sākumā O. Grinbergs retumis dziedāja dažos Rīgas krodziņos. 2005. gada vasarā koncertizrādes “Zelta graudi” ietvaros līdz ar citiem populāriem estrādes un rokmūzikas solistiem uzstājās vairākās Latvijas pilsētās. Dziedāja “Liepājas dzintara” 40. jubilejas koncertā (2006), U. Stabulnieka piemiņas koncertā (2012). 2013. gadā tika sarīkota apjomīga 70. jubilejas koncertturneja “Kad gadiem es pāri skatos ...”. Togad O. Grinbergs dziedāja arī karavīru ansambļa “Zvaigznīte” 50. jubilejas koncertā.

Mūža pēdējie gadi aizritēja, smagi slimojot (plaušu vēzis), tomēr dziedātājs spēja saglabāt optimismu, labprāt uzstājās.

Jau agrā jaunībā O. Grinbergs apguva visdažādāko repertuāru no vācu šlāgeriem līdz Elvisa Preslija (Elvis Presley) un Frenka Sinatras (Francis Albert Sinatra) repertuāra dziesmām, kopēja džeza klasiku, apguva mūzikas ābeci. Šī plašā pieredze padarīja O. Grinbergu par visplašākā diapazona skaņdarbu izcilu interpretu. Viņš arvien paplašināja savas balss izteiksmības iespējas, apguva jaunus izteiksmes līdzekļus, turklāt bija apveltīts ar lielu skatuvisku pievilcību un dabisku kustību atraisītību. Latvijā grūti atrast vietu, kur nebūtu uzstājies klausītāju allaž silti sagaidītais, ar azartu un patiesu, cilvēcisku sirsnību apveltītais O. Grinbergs. Viņš dziedājis arī tautiešiem viņpus okeānam – Amerikā un Kanādā.

O. Grinbergs saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā (2007). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2013).

Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” rīkotās aptaujas par gada populārāko dziesmu Latvijā rezultāti:

1969. gads – 1. vieta “Dziesma nenosalst” (R. Pauls)

2. vieta "Zilie lini" (ar M. Vilcāni; R. Pauls)

3 vieta “Sens ir tas stāsts” (R. Pauls)

4. vieta "Nepārmet man" (ar M. Vilcāni; R. Pauls)

1970. gads – 2. vieta "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu" (R. Pauls)

3. vieta “Aijas smaids” (J. Sildegs)

1971. gads – 4. vieta “Somu pirts” (R. Pauls)

No 60. gadu 2. puses dziedonis bija biežs viesis skaņu ierakstu studijā, kur ieskaņotas vairāk nekā 100 latviešu, padomju un ārzemju komponistu dziesmas un vismaz vēl tikpat – duetā ar M. Vilcāni. Savā radošajā mūžā O. Grinbergs atskaņojis daudzu redzamāko latviešu estrādes skaņražu darbus, taču lielāko atzinību guva tieši R. Paula dziesmas. 

Populārākās O. Grinberga izpildītās dziesmas: "Dziesma nenosalst”, "Gaujai”, "Sniegbaltītei” (I. Kalniņš), cikls “Grīziņkalna zēni”, “Cik klusa nakts” (ar N. Bumbieri), "Vectētiņš un vecmāmiņa”, “Neskaties tā” (Alnis Zaķis; ar M. Vilcāni). Duetam par veiksmi izvērtās arī dziesmu cikls no izrādes “Šveiks” (I. Vīgnera mūzika), U. Stabulnieka cikls “Bils un Mērija”, “Četras variācijas par retro tēmu”, A. Vintera dziesmu priekšnesumi. 1983. gadā duetā ar meitu Endiju ieskaņota dziesma “Mēnestiņa kamanās” (I. Vīgners).

O. Grinberga ieskaņojumi izdoti visās R. Paula autorskaņplatēs (1969–1972). Turpmāk dziedoņa ieskaņojumi izdoti lielākoties izlasēs vispirms skaņuplatēs, 21. gs. – CD.

MP*, Ojārs Grinbergs. Trīs Ulda Stabulnieka dziesmas. “Melodija”, Rīga, 1974.

CD**, "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu". Ojārs Grinbergs (70.–80. gadu dziesmu izlase). BRG, Rīga, 2002.

CD, Ojārs Grinbergs (dziesmu izlase sērijā “Leģendas”). MR, Rīga, 2012.

* mazā skaņuplate

** kompaktdisks