AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 10. janvārī
Daiga Mazvērsīte

Ojārs Grinbergs

(Ojārs Grīnbergs; 19.11.1942. Rīgā–22.04.2016. Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos)
latviešu estrādes dziedātājs

Saistītie šķirkļi

  • Alfrēds Vinters
  • Alnis Zaķis
  • duets
  • džezs
  • džezs Latvijā
  • Elviss Preslijs
  • estrādes mūzika
  • Frenks Sinatra
  • Margarita Vilcāne
  • Nora Bumbiere
  • populārā mūzika
  • populārā mūzika Latvijā
  • Raimonds Pauls
  • Rīgas estrādes orķestris
  • rokenrols
  • rokmūzika
  • šlāgermūzika
  • teātris Latvijā
Ojārs Grinbergs. Rīga, 1976. gads.

Ojārs Grinbergs. Rīga, 1976. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Bērnība, muzikālo gaitu sākums
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Novērtējums, nozīme
  • 5.
    Ievērojamākie darbi
  • 6.
    Diskogrāfija
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Bērnība, muzikālo gaitu sākums
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Novērtējums, nozīme
  • 5.
    Ievērojamākie darbi
  • 6.
    Diskogrāfija

Viens no labākajiem un populārākajiem latviešu estrādes dziedoņiem 20. gs. 60.–80. gados, īsts meistars kā komiskās, tā liriskās dziesmās. O. Grinberga balsij padevās arī dramatiskas balādes un džeza stila skaņdarbi, lielu popularitāti guva arī viņa ilggadējais duets ar Margaritu Vilcāni. Īslaicīgi 20. gs. 60. gadu beigās viņš dziedājis arī duetā ar Noru Bumbieri.

Bērnība, muzikālo gaitu sākums

Dzimis un audzis Grīziņkalnā. Ojāru audzināja māte Vera, VEF (Valsts elektrotehniskās fabrikas) strādniece, jo tēvs Ēriks Otrā pasaules karā tika iesaukts vācu darba dienestā, no kurienes izsūtīts uz Sibīriju, kur arī gāja bojā. Mācījās Rīgas 24. vidusskolā, aizrāvās ar sportu, trenējās basketbolā. Pēc pamatskolas beigšanas, 15 gadu vecumā, O. Grinbergs kļuva par virpotāja mācekli lauksaimniecības mašīnu remonta rūpnīcā “Stars”. Vidējo izglītību ieguva 7. strādnieku jaunatnes vakarskolā, kuras ansamblī Ojārs sāka dziedāt. Viņa pirmā uzstāšanās notika konditorejas fabrikas “17. jūnijs” klubā. Ansamblis uzstājās apkaimes skolu ballēs, līdz jaunekli ievēroja un uzaicināja dziedāt vispirms Valsts cepuru fabrikas “Rīgas filca” klubā, tad Tramvaju un trolejbusu pārvaldes estrādes ansamblī.

1962. gadā O. Grinbergs iestājās Rīgas 3. tehniskajā skolā, strādāja Rīgas Vagonu rūpnīcā, īslaicīgi arī rūpnīcā “Sarkanā zvaigzne”, mūzikai veltīdams brīvo laiku. Viņš regulāri uzstājās populārākajos Rīgas restorānos (“Tallina” u. c.) un klubos, tostarp arī prestižajā Skolotāju nama zālē.

1963. gadā O. Grinbergu iesauca karadienestā, un viņš saņēma piedāvājumu no jauniesauktajiem izveidot ansambli. 01.12.1963. tika dibināts karavīru ansamblis “Zvaigznīte”. O. Grinbergs kļuva par tā pirmo solistu. "Zvaigznīte" uzstājās Baltijas kara apgabala virsnieku namā un citur, 1966. gadā piedalījās festivālā “Liepājas dzintars”, kur “Zvaigznīte” izcīnīja 1. vietu un O. Grinbergs tika atzīts par labāko solistu. 

Profesionālā darbība
Ojārs Grinbergs. 20. gs. 70. gadi.

Ojārs Grinbergs. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

REO

Tūlīt pēc demobilizācijas Raimonds Pauls uzaicināja O. Grinbergu kļūt par Rīgas estrādes orķestra (REO) solistu. Orķestrī O. Grinbergs dziedāja solo un duetā – vispirms ar N. Bumbieri (“Papu, saki mammai pats”, “Cik klusa nakts” u. c.), pēc tam ar M. Vilcāni. O. Grinberga balsij R. Pauls veltīja savus estrādes žanra pirmos paraugus – “Tev, mana labā”, “Sens ir tas stāsts”, “Mežābele” un citas dziesmas.

Ojārs Grinbergs uzstājas kopā ar Rīgas estrādes orķestri. Rīga, 20. gs. 60. gadi.

Ojārs Grinbergs uzstājas kopā ar Rīgas estrādes orķestri. Rīga, 20. gs. 60. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Kopā ar REO dziedātājs viesojies daudzās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) pilsētās, ārzemēs – Čehoslovākijā, kur dziedāja čehu valodā. Ieskaņotas dziesmas arī vācu valodā (“Hello, Rostock!” u. c.). 1971. gadā starptautiskajā šlāgermūzikas festivālā Rostokā O. Grinbergs izcīnīja 3. vietu un publikas simpātiju balvu.

Pēc R. Paula aiziešanas no REO vadības, 1972. gadā O. Grinbergs uz laiku pameta REO, strādāja restorānā “Lido”, tad kolhoza “Ādaži” ansamblī “Suvenīrs” (vadītājs Ivars Kraucis). 1973. gadā atgriezās REO, kur strādāja līdz orķestra likvidēšanai (1975).

Ulda Stabulnieka ansamblis (vēlāk "Tip Top")

1975. gada beigās pēc O. Grinberga un M. Vilcānes ierosmes pie Latvijas PSR Filharmonijas tika izveidots jauns vokāli instrumentāls ansamblis, par kura vadītāju kļuva U. Stabulnieks. Tika iestudētas Imanta Kalniņa, Ivara Vīgnera teātra dziesmu programmas, O. Grinberga balsij tapa cikls “Grīziņkalna zēni” un citi U. Stabulnieka skaņdarbi, notika plaša koncertdarbība. Kā duets Latvijas PSR kultūras dienu delegācijas sastāvā O. Grinbergs un M. Vilcāne viesojās arī Zviedrijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). 1979. gadā grupa ieguva nosaukumu “Tip Top”, par ansambļa vadītājiem kļuva Imants Paura, vēlāk Alfrēds Madžulis.

Pēc tam, kad 1978. gadā Maskavas Centrālā televīzija parādīja O. Grinberga un M. Vilcānes ieskaņoto R. Paula dziesmu “Par pēdējo lapu” krievu valodā (Песня о последнем листе), par viņiem ieinteresējās ne tikai visā PSRS, bet arī ārvalstīs. Turpmāk O. Grinbergs uzstājās Nepālā un Indijā (ar deju ansambli “Daile”), Mongolijā, Bulgārijā (ar “Tip Top”), Kubā (ar M. Vilcāni) utt. Notika kopīgas turnejas ar Gustava Broma (Gustav Brom) orķestri Čehoslovākijā un Vācijā, ar džeza orķestri “Melodija” – padomju karaspēka daļās Vācijā un Ungārijā.

Margarita Vilcāne un Ojārs Grinbergs. 20. gs. 70. gadi.

Margarita Vilcāne un Ojārs Grinbergs. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Pēc aiziešanas no “Tip Top” 1989. gadā O. Grinbergs un M. Vilcāne iestudēja Alfrēda Vintera dziesmu programmu, kas tika atskaņota koncertos, ierakstīta un izdota skaņuplatē.

Mainoties Latvijas PSR Filharmonijas struktūrai, mainījās dziedātāju darba pienākumi – darba devējs nodrošināja vien 2–3 koncertus mēnesī. Dziedātājs kopā ar M. Vilcāni rīkoja koncertus, kuros uzstājās kopā ar populāriem aktieriem pianistu pavadījumā.

20. gs. 90. gadi un turpmāk

1992. gadā ar lieliem panākumiem tika sarīkoti O. Grinberga 50. jubilejas koncerti Rīgas Muzikālajā teātrī (iepriekš Valsts Rīgas operetes teātris). Koncertējot kopā ar Aigara Parma vadīto ansambli “Minipops,” radās ideja par īpašas mūzikas skolas izveidi Rezakā – O. Grinbergu iecēla par tās direktoru. A. Parms dziedātāju iepazīstināja ar topošās politiskās partijas “Latvijai” līdera Joahima Zīgerista (Joachim Siegerist) vietnieku Odiseju Kostandu, pēc kura ierosmes O. Grinbergs kļuva par 6. Saeimas deputāta kandidātu un tika ievēlēts. Pēc darba Saeimā (1995–1998) dziedātājs strādāja Rīgas pašvaldības Privatizācijas komisijā, kur nodarbojās ar namu apsaimniekošanu.

21. gs. sākumā O. Grinbergs retumis dziedāja dažos Rīgas krodziņos. 2005. gada vasarā koncertizrādes “Zelta graudi” ietvaros līdz ar citiem populāriem estrādes un rokmūzikas solistiem uzstājās vairākās Latvijas pilsētās. Dziedāja “Liepājas dzintara” 40. jubilejas koncertā (2006), U. Stabulnieka piemiņas koncertā (2012). 2013. gadā tika sarīkota apjomīga 70. jubilejas koncertturneja “Kad gadiem es pāri skatos ...”. Togad O. Grinbergs dziedāja arī karavīru ansambļa “Zvaigznīte” 50. jubilejas koncertā.

Mūža pēdējie gadi aizritēja, smagi slimojot (plaušu vēzis), tomēr dziedātājs spēja saglabāt optimismu, labprāt uzstājās.

Novērtējums, nozīme

Jau agrā jaunībā O. Grinbergs apguva visdažādāko repertuāru no vācu šlāgeriem līdz Elvisa Preslija (Elvis Presley) un Frenka Sinatras (Francis Albert Sinatra) repertuāra dziesmām, kopēja džeza klasiku, apguva mūzikas ābeci. Šī plašā pieredze padarīja O. Grinbergu par visplašākā diapazona skaņdarbu izcilu interpretu. Viņš arvien paplašināja savas balss izteiksmības iespējas, apguva jaunus izteiksmes līdzekļus, turklāt bija apveltīts ar lielu skatuvisku pievilcību un dabisku kustību atraisītību. Latvijā grūti atrast vietu, kur nebūtu uzstājies klausītāju allaž silti sagaidītais, ar azartu un patiesu, cilvēcisku sirsnību apveltītais O. Grinbergs. Viņš dziedājis arī tautiešiem viņpus okeānam – Amerikā un Kanādā.

O. Grinbergs saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā (2007). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2013).

Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” rīkotās aptaujas par gada populārāko dziesmu Latvijā rezultāti:

1969. gads – 1. vieta “Dziesma nenosalst” (R. Pauls)

2. vieta "Zilie lini" (ar M. Vilcāni; R. Pauls)

3 vieta “Sens ir tas stāsts” (R. Pauls)

4. vieta "Nepārmet man" (ar M. Vilcāni; R. Pauls)

1970. gads – 2. vieta "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu" (R. Pauls)

3. vieta “Aijas smaids” (J. Sildegs)

1971. gads – 4. vieta “Somu pirts” (R. Pauls)

Ievērojamākie darbi

No 60. gadu 2. puses dziedonis bija biežs viesis skaņu ierakstu studijā, kur ieskaņotas vairāk nekā 100 latviešu, padomju un ārzemju komponistu dziesmas un vismaz vēl tikpat – duetā ar M. Vilcāni. Savā radošajā mūžā O. Grinbergs atskaņojis daudzu redzamāko latviešu estrādes skaņražu darbus, taču lielāko atzinību guva tieši R. Paula dziesmas. 

Populārākās O. Grinberga izpildītās dziesmas: "Dziesma nenosalst”, "Gaujai”, "Sniegbaltītei” (I. Kalniņš), cikls “Grīziņkalna zēni”, “Cik klusa nakts” (ar N. Bumbieri), "Vectētiņš un vecmāmiņa”, “Neskaties tā” (Alnis Zaķis; ar M. Vilcāni). Duetam par veiksmi izvērtās arī dziesmu cikls no izrādes “Šveiks” (I. Vīgnera mūzika), U. Stabulnieka cikls “Bils un Mērija”, “Četras variācijas par retro tēmu”, A. Vintera dziesmu priekšnesumi. 1983. gadā duetā ar meitu Endiju ieskaņota dziesma “Mēnestiņa kamanās” (I. Vīgners).

O. Grinberga ieskaņojumi izdoti visās R. Paula autorskaņplatēs (1969–1972). Turpmāk dziedoņa ieskaņojumi izdoti lielākoties izlasēs vispirms skaņuplatēs, 21. gs. – CD.

Diskogrāfija

MP*, Ojārs Grinbergs. Trīs Ulda Stabulnieka dziesmas. “Melodija”, Rīga, 1974.

CD**, "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu". Ojārs Grinbergs (70.–80. gadu dziesmu izlase). BRG, Rīga, 2002.

CD, Ojārs Grinbergs (dziesmu izlase sērijā “Leģendas”). MR, Rīga, 2012.

* mazā skaņuplate

** kompaktdisks

Multivide

Ojārs Grinbergs. Rīga, 1976. gads.

Ojārs Grinbergs. Rīga, 1976. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Ojārs Grinbergs uzstājas kopā ar Rīgas estrādes orķestri. Rīga, 20. gs. 60. gadi.

Ojārs Grinbergs uzstājas kopā ar Rīgas estrādes orķestri. Rīga, 20. gs. 60. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Ojārs Grinbergs. 20. gs. 70. gadi.

Ojārs Grinbergs. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Margarita Vilcāne un Ojārs Grinbergs. 20. gs. 70. gadi.

Margarita Vilcāne un Ojārs Grinbergs. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Ojārs Grinbergs. Rīga, 1976. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Alfrēds Vinters
  • Alnis Zaķis
  • duets
  • džezs
  • džezs Latvijā
  • Elviss Preslijs
  • estrādes mūzika
  • Frenks Sinatra
  • Margarita Vilcāne
  • Nora Bumbiere
  • populārā mūzika
  • populārā mūzika Latvijā
  • Raimonds Pauls
  • Rīgas estrādes orķestris
  • rokenrols
  • rokmūzika
  • šlāgermūzika
  • teātris Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • 70. jubilejas koncertturneja “Kad gadiem es pāri skatos ...”
  • Dziesma “Sens ir tas stāsts”
  • Dziesma “Aijas smaids”
  • Dziesma “Sniegbaltītei”
  • Fināla dziesma no izrādes “Šveiks”
  • "Dziesma par Pēteri" (no 50. jubilejas koncerta)
  • Dziesma “Vectētiņš un vecmāmiņa” (ar M. Vilcāni, no 50. jubilejas koncerta)
  • Dziesma “Par pēdējo lapu” (ar M. Vilcāni)
  • Dziesma “Mežrozīte”
  • Grīnbergs, O., Vairs nekur nav jāsteidzas, Sejas, 21.08.2006.
  • Bernāts, A., Patiesā dzīve, jauns.lv
  • Čirkste, S., Kad gadiem es pāris skatos, LA.LV, 09.11.2012.
  • Mazvērsīte, D., Sens ir tas stāsts. . . , Delfi, 22.04.2016.

Ieteicamā literatūra

  • Bernāts, A., 'Divu balsu kods (par duetu M. Vilcāne un O. Grinbergs)', Leģendas, 2014, nr. 5.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Grinbergs, O. un A. Jakubāns, Dzīvs – tātad dziedu, Rīga, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lukjanskis, E., 'Tu man, es tev', Liesma, 02.1971.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Mazvērsīte, D., Lai dziesma nenosalst!, Leģendas, 2016, nr. 6.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Mazvērsīte, D., 'Dzīve kā brīnišķa dziesma?', Ieva, 2002, nr. 47.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ojārs Grīnbergs, rubrika “Raimonds Pauls un viņa zvaigznes” (pierakstījusi G. Tabore), Vakara Ziņas, 11.11. 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Čirkste, D., “Kad gadiem es pāri skatos”, Mājas Viesis, 2012, nr. 21–22.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ojārs Grīnbergs starp dziesmu un politiku (pierakstījusi I. Lipša), Latvijas Avīze, 03.12.2006.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rudaks, U., Tur forša zacīte bija, Sestdiena, 05.04.2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Daiga Mazvērsīte "Ojārs Grinbergs". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 01.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4169 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana