A. Zaķa skaņraža muzikālā valoda daļēji bāzēta 20. gs. 30./40. gadu salonmūzikā, to papildinot ar rietumu popmūzikas, kā arī džeza elementiem. Viņš sacerējis ap 60 dziesmu, kuru izpildītāju vidū bija visi 60.–80. gadu populārākie solisti, kā arī Latvijas Radio sieviešu vokālais ansamblis.
Viņa dziesmas ieskaņoja solisti Z. Račiņš (“Atvadas”, “Tev šie ziedi’), Ojārs Grinbergs (“Vecais zvans”, “Anita”), Margarita Vilcāne (“Mierinājums”, “Rīta aicinājums”, “Mūžs”, kā arī “Optimistu dziesmiņa”, “Neskaties tā” – duetā ar O. Grinbergu) un citi. Spožs A. Zaķa daiļrades paraugs bija izcilā tenora Jāņa Zābera ieskaņojums “Pie dzimtenes siliem” (1970). Par lielisku dziedātāju diriģents atzina A. Lihtenbergu, kurš ieskaņojis daudz A. Zaķa aranžētu skaņdarbu – “Gadi iet”, “Mūžs”, “Vasara”, “Ziedonī” un citus darbus.
80. gados A. Zaķis dziesmas veltīja jaunās paaudzes solistiem – Žoržam Siksnam (“Baltais valsis”, “Es dziedu” u. c.) un Ingum Pētersonam (“Gaidāmā dziesmiņa”, “Baltais melnais gads” u. c.), Aijai Kukulei (“Maijs miera nedod”, “Atvadu dziesma” u. c.) veltītas arī latgaliešu tautasdziesmu apdares (1987).
Savās dziesmās A. Zaķis izmantojis dažādu autoru dzeju (Jānis Peters, Jānis Sirmbārdis, Normunds Beļskis u. c.), gatavām melodijām vārdus rakstīja Ziedonis Purvs, Alfreds Krūklis, Juris Brežģis. A. Zaķa skaņdarbu ieskaņojusi trimdas latviešu soliste Ruta Šķoba (“Ko kādreiz atcerēties”) un ansamblis “Portlandes dzintars” (“Vasara”).
Sacerēts daudz instrumentālas mūzikas (vairāk nekā 100 skaņdarbu), kam pats autors veidoja aranžējumus, tostarp oriģinālas tēmas, kā arī paša dziesmu instrumentālās versijas. Apveltīts ar humora izjūtu un liels mednieks būdams, A. Zaķis saviem darbiem devis nosaukumus “Atgriežoties no medībām” (1973), “Kāpostus ar desu ēdot” (1993), “Humoreska” (1971) un citus.
Vijolnieks bieži savos koncertos atskaņoja paša tautiskos, vienlaikus virtuozos skaņdarbus “Dancis” (1983) un “Joks” (1987), kas spilgti apliecināja viņa meistarību. Vairāki A. Zaķa sacerējumi publicēti kā tematiskās skaņuplatēs (“Latviešu komponistu estrādes dziesmas”, 1971; “Skani dziesma darbam un mieram”, 1983), tā atsevišķu solistu skaņuplatēs, piemēram, CC* – 1995; CD** – 2005, A. Lihtenberga “Piemiņai” (“Mūžs”). LP***, M. Vilcānes Cher ami (“Kad gulbji kliedz”). “Melodija”, Rīga, 1977.
* kompaktkasete ** kompaktdisks
Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” rīkotās aptaujas par gada populārāko dziesmu Latvijā rezultāti:
1976. gads – 7. vieta “Kad gulbji kliedz” (M. Vilcāne).