Svinga posms aptver laiku no 1936. gada līdz Latvijas okupācijai 06.1940. Šā posma sākums sakrīt ar svinga ēras sākumu ASV (1935. gads), un arī Latvijā parādās jauni orķestri un mūziķi – jaunas mūziķu paaudzes darbības sākums. Publikācijās un sludinājumos saistībā ar džezu dominēja vārds “jautrais”, raksturojot to kā izklaidējošu parādību atšķirībā no iepriekšējā posma akadēmiski veidotajiem koncertiem. Orķestru sastāvs bieži bija 6−8 mūziķi, kuri spēlēja vairākus instrumentus – vijoli, saksofonu, trompeti, trombonu, akordeonu, klavieres un sitamos instrumentus. Bija arī lielāki orķestri, kuru instrumentārijs atbilst džeza orķestra − bigbenda sastāvam. Parādījās “refrēndziedoņi” – orķestrim piesaistīti vokālisti. Saglabājušies orķestru repertuāra saraksti rāda plašu mūzikas spektru, kurā blakus modernajam modes repertuāram redzams arī samērā liels salonmūzikas un akadēmiskās mūzikas īpatsvars. Orķestru sastāvu saraksti apliecina mūziķu daudzpusību − praktiski visi sastāva dalībnieki spēlēja divus vai vairāk instrumentus, tādējādi spējot atskaņot stilistiski dažādu repertuāru. Šajā posmā intensīvi darbojas skaņuplašu kompānija Bellaccord-Electro un tās orķestris, veicot ap 600 ieskaņojumu, kas attiecināmi uz izklaidējošo jeb populāro mūziku. Daudzos ieskaņojumos iespējams konstatēt džeza elementus, kas ļauj tos definēt kā džeza ierakstus. Posma beigās ieskaņojumus veica arī viens no profesionālākajiem Latvijas džeza sastāviem − “Bāra trio” pianista Dž. Mihaļicka (klavieres) vadībā (Oskars Saulespurēns – saksofons/klarnete, Verners Troics – sitamie instrumenti). Atšķirībā no iepriekšējā posma džezs galvenokārt skanēja ballēs un dažādos sarīkojumos, kā arī restorānos, kafejnīcās un deju zālēs, norādot uz tā izklaidējošo raksturu. Džeza pieaugošo popularitāti 30. gadu beigās apliecina arī kinoteātru repertuārs − tika demonstrētas filmas, kurās skan džezs.