Profesionālā darbība Pēc augstskolas beigšanas 1955. gadā I. Jakovļevs sāka strādāt Latvijas Televīzijā (LTV) par skaņu režisoru. Iedvesmojoties no Radiokomitejas instrumentālā estrādes seksteta (vadītāji Raimonds Pauls un Egils Švarcs), I. Jakovļevs televīzijā izveidoja savu estrādes ansambli, kurā muzicēja Ivars Mazurs (klavieres), Arnolds Pope (klarnete), Genādijs Sokolovs (akordeons), Georgs Slaveckis (ģitāra), Laimonis Roze (kontrabass) un Gunārs Gailītis (sitamie instrumenti). Kopā ar dažādiem solistiem ansamblis uzstājās LTV koncertos, I. Jakovļevs pats nespēlēja, bet veidoja repertuāru, arī komponēja, instrumentēja.
Līdz ar Rīgas estrādes orķestra izveidošanos radio sekstets ieplūda orķestra sastāvā. No 1958. gada līdz 60. gadu vidum I. Jakovļeva ansamblis aktīvi ieskaņoja instrumentālus skaņdarbus un pavadījumus radio studijā ierakstītajām estrādes dziesmām (solisti Vera Davidone, Margarita Pērkone-Kriķe (Šmeļkova), Edgars Zveja, Valentīna Butāne u. c.).
Kā skaņu režisors LTV studijā I. Jakovļevs strādāja pie muzikālām pārraidēm un uzvedumiem (Arvīda Žilinska “Zelta zirgs”; Pētera Čaikovska, Пётр Ильич Чайкoвский, “Jolanta”, Иоланта; Jāņa Ķepīša “Minhauzena precības”; fragmenti no P. Čaikovska baletiem u. c.). 1959. gadā I. Jakovļevs saņēma Latvijas Valsts radio un televīzijas komitejas diplomu par darbu LTV uzvedumā “Čaikovska daiļrades lappuse”. Bērnu redakcijā I. Jakovļevs veica Mihaila Kraseva (Михаил Иванович Красев) operas–pasakas “Maša un lācis” (Маша и медведь) instrumentāciju.
Amatu apvienošanas kārtībā I. Jakovļevs strādāja par muzikāli teorētisko priekšmetu pasniedzēju: Jāzepa Mediņa mūzikas skolā (1953–1955); Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1955–1957); Latvijas Valsts konservatorijā (1961–1962).
60. gados mūziķis aktīvi komponēja, sacerēta mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādēm: “Pelnrušķīte” (1961), “Trīsgrašu opera” (1962), “Māsiņa Aļonuška un brālītis Ivanuška” (1969) “Lācītis Rimcimcī” (1970) un citām; baleta uzvedumam Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī – horeogrāfiska aina “Tamburīns” (1962), kā arī estrādes dziesmas un skaņdarbi. 1962. gadā I. Jakovļevs aranžēja Elgas Igenbergas estrādes opereti “Annele” (pirmizrāde 1963. gadā). Skaņuplatēs izdoti instrumentālie skaņdarbi “Lēns valsis” (1957) un “Kubiešu samba” (1961).
1962. gadā I. Jakovļevs sāka strādāt par Rīgas Kinostudijas skaņu operatoru (līdz 1995. gadam). Viņš piedalījies 42 spēlfilmu, piemēram, “Purva bridējs” (režisors Leonīds Leimanis, 1966), “Elpojiet dziļi” (režisors Rolands Kalniņš, 1986), “Tauriņdeja” (režisors Oļģerts Dunkers, 1971), “Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972) un “Melnā vēža spīlēs” (abām režisors L. Leimanis, 1975), “Teātris” (režisors Jānis Streičs, 1978), “Agrā rūsa” (režisors Gunārs Cilinskis, 1979), “Puika” (režisors Aivars Freimanis, 1977), “Vajadzīga soliste” (režisors Genādijs Zemels, 1984), “Sprīdītis” (režisors Gunārs Piesis, 1985), “Cilvēka bērns” (režisors J. Streičs, 1991), vairāku dokumentālo filmu, leļļu (Arnolda Burova darbi), animācijas filmu veidošanā, spēlfilmu dublāžā, par savu darbu saņemot diplomus, goda rakstus, kā skaņu operators vairākkārt godināts ar balvu “Lielais Kristaps”.
I. Jakovļevs sacerējis mūziku Rīgas Kinostudijas dokumentālajām filmām, piemēram, “Cilvēks un viņa pilsēta” (režisore Doloresa Hmeļņicka, 1967), “Jaungada reportāža” (režisore Biruta Veldre, 1967), “Šoferi” (1971), animācijas filmām “Tīģeris Ņau Ņau” (1967) un “Bums un Piramidons” (abām režisors A. Burovs 1969), “Telefilma-Rīga” animācijas filmām “Līziņas untumi” (1960), “Santa Klauss Rīgā” (1966), “Ringlas ceļojums” (1973) un “Pasaka par Sisi Vijoļkāju” (abām režisore Roze Stiebra 1974) un citām.
Paralēli darbam Rīgas Kinostudijā I. Jakovļevs VEF Kultūras un Tehnikas pilī izveidoja un vadīja (1976–1988) skolēnu vokāli instrumentālo ansambli “Rondino”. Ansambļa repertuārā bija ap 200 dziesmām un instrumentāliem skaņdarbiem. Daudz komponēja pats I. Jakovļevs, sacerētas bērnu dziesmas: “Vectēva taure”, “Labrīt!”, dziesmas ar franču dzejnieku (Moriss Karēms, Maurice Carême, u. c.) vārdiem: “Varavīksne”, “Kravas auto dziesmiņa”, “Klusēšana zelts”, “Esmu vīrs”, “Maija laimes dziesma”, svīta “Skolas burtnīca” u. c. “Rondino” sastāvā muzicēja vēlāk ievērojami mūziķi Dita Krenberga un Ilze Urbāne (flauta), Marija Naumova (vokāls), Normunds Jakušonoks (taustiņinstrumenti), Edgars Saksons (sitamie instrumenti) u. c. “Rondino” piedalījās Centrālās televīzijas raidījumā “Jautrās notis” ("Vesjolije notki”; Веселые нотки), arī LTV raidījumos, konkursos “Ko tu proti” un citos, koncertēja Latvijā, Lietuvā, Gruzijā, Polijā.
Līdz ar Rīgas Kinostudijas reorganizāciju skaņu operatora gaitas beidzās. 1995.–2006. gadā I. Jakovļevs strādāja Rīgas pārtikas rūpniecības vidusskolā par vokāli instrumentālā ansambļa vadītāju, deju ansambļa koncertmeistaru un dienesta viesnīcas skolotāju. Bija skaņu režisors Latvijas Valsts leļļu teātrī (1999).
