Pasta ierēdņa un mājsaimnieces ģimenē dzimusī Valentīna auga muzikālā vidē – viņas tēvs spēlēja vijoli un citus stīgu instrumentus, darbojās par klavieru skaņotāju, bija apveltīts ar skaistu balsi. Māte spēlēja cītaru, muzikāli apdāvināts bija Valentīnas jaunākais brālis Pēteris Butāns. Uzsākusi skolas gaitas Daugavpils 1. pamatskolā, astoņu gadu vecumā Valentīna sāka mācīties klavierspēli, 1940. gadā iestājās Daugavpils Mūzikas skolas klavieru klasē, kur mācījās septiņus gadus. Pēc Otrā pasaules kara V. Butāne aktīvi iesaistījās pašdarbībā, Daugavpils vidusskolā noorganizēja meiteņu vokālo sekstetu, kam bija koncertmeistare. Pēc vidusskolas diploma saņemšanas V. Butāne izlēma savu mūžu saistīt ar dziedāšanu, mācījās Daugavpils Mūzikas vidusskolas vokālajā klasē pie Bertas Braunfeldes (1949–1952), kā arī strādāja par pianisti Daugavpils Valsts Krievu drāmas teātrī.
1952. gadā V. Butāne sāka studijas Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) vokālajā nodaļā (pedagoģe Dora Brutāne), paralēli strādādama kā vokālā pedagoģe (armijas daļas ansamblī, 1953), koncertmeistare (Rīgas Krievu teātrī, Jūras kara skolā, 1954). 1955. gadā jaunā dziedātāja pārstāvēja LPSR Vispasaules studentu festivālā, duetā ar Gaļinu Čumačenko piedalījās padomju dziesmu konkursā. V. Butāne dziedājusi arī Rīgas kinoteātros “Komjaunietis” un “Lāčplēsis” pirms seansiem, kā bija pieņemts 50. gados.