Īsa vēsture 1924. gada 28. martā Saeimas budžeta komisija nolēma piešķirt 140 tūkstošus latu radiofona stacijas izveidei. Raidstacijas būvdarbus uzņēmās franču firma Société française radio-électrique. Raidstaciju izvietoja Rīgā (Aspazijas bulvārī) Galvenā pasta ēkas trešajā stāvā, spārnā uz kanāla malu. Vēlāk šo ielu gar kanālu nosauca par Radio ielu (iepriekš šim posmam nebija īpaša nosaukuma).
1925. gada 1. novembrī notika pirmā radiopārraide: satiksmes ministra Jāņa Pauļuka uzruna, tad – valsts himna. Pēc tam notika pieslēgšanās Nacionālajai operai, no kurienes translēja Džakomo Pučīni (Giacomo Antonio Domenico Michele Secondo Maria Puccini) operu “Madama Butterfly”. Pirmo Latvijas Radio (Latvijas Pasta un telegrāfa departamenta Rīgas Radiofona) raidījumu noklausījās 331 abonents.
Lai aptvertu ne tikai Rīgu, bet arī plašāku Latvijas teritoriju, tika būvētas jaunas raidstacijas – Liepājā un Madonā (1932), Kuldīgā (1934). Tehniskās rekonstrukcijas darbi noslēdzās 1936. gadā, tad raidījumus simboliski sāka ar uzrunu “Hallo, Latvija ‒ Rīga, Madona, Kuldīga, Liepāja!”.
Pirmie raidījumi bija ziņas, biržas jaunumi, lekcijas un dzīvie koncerti. Radio raidīja divas stundas dienā. 1927. gada beigās radiofons raidīja septiņas stundas darbdienās un deviņas stundas svētdienās. 1938. gadā radiofons raidīja vidēji 11,5 stundas dienā, uz 1000 iedzīvotājiem bija 60 radioabonentu, 1940. gadā – 88, 1940. gada maijā bija 156 568 abonenti.
Padomju okupācijas un nacistiskās okupācijas apstākļos 1940. gadā Radio kļuva par nozīmīgu propagandas rīku. Pēc padomju okupācijas varas atjaunošanās (1945‒1990) radio tika integrēts PSRS radioraidījumu nodrošināšanas sistēmā un pakļauts Latvijas PSR Tautas komisāru padomei (vēlāk Ministru padomei). Apzinoties radio ideoloģisko nozīmīgumu un potenciālo ietekmi uz sabiedrību, radio tika īstenota konsekventa ideoloģizēta kadru politika. Piemēram, radio vadītāji vienmēr tika deleģēti no Komunistiskās partijas struktūrvienībām. 1957. gadā tika nodibināta Latvijas PSR Televīzijas un radioraidījumu komiteja, to vadīja priekšsēdētājs ar diviem vietniekiem, no kuriem viens atbildēja par radio, otrs – par televīziju.
Otrreizējās padomju okupācijas sākumposmā Radiokomitejā darbojās piecas redakcijas: Sabiedriski politiskā, Literārā, Pēdējo ziņu, Bērnu raidījumu un Mūzikas raidījumu redakcija.
Ar LPSR Ministru Padomes un Komunistiskās partijas centrālās komitejas 1946. gada 24. maija lēmumu bijušais Latvijas Kredītbankas nams tika nodots Radiofikācijas un radioraidījumu komitejai kā republikāniskais radionams.
Padomju okupācijas laikā radio tika stingri kontrolēts, darbojās priekšcenzūra, ko īstenoja Galvenā pārvalde valsts noslēpumu aizsardzībai presē (Главное управление по охране государственных тайн в печати, ГУОГТП ), vadoties pēc PSRS atklātajos iespieddarbos, radio un televīzijas raidījumos publicēšanai aizliegto datu saraksta.
Radio, līdzīgi kā citos informācijas resursos, bija daudz padomju propagandas raidījumu, taču vairāki raidījumi, kuros cenzūra atļāva lielāku saturisku brīvība, pārauga propagandas funkciju. Tāds bija, piemēram, raidījums jaunatnei “Dzirkstele”, bet it īpaši ‒ “Mikrofona” aptauja (1968–1994), kas tika dibināts kā pretpropagandas raidījums, jo skanēja tajā pašā laikā, kad “Amerikas balss” latviešu redakcijas raidījumi. “Mikrofona” aptauja bija pirmā latviešu mūzikas aptauja Latvijā ar milzīgu klausītāju līdzdalību vēstulēs un “Mikrofona” aptaujas koncertu kā gada notikumu latviešu populārajā mūzikā. 20. gs. 80. gados Latvijas Radio ēterā skanēja Arvīda Mūrnieka vadītais raidījums “Būsim pazīstami”, kas bija pirmais tāda rakstura ārzemju mūzikas jaunumu raidījums PSRS.
Svarīga nozīme bija literāri dramatiskajiem, bērnu un jaunatnes raidījumiem. 20. gs. 60., 70. un 80. gadu radio programmā bija tādi raidījumi kā “Jāņonkulis piktojas” (1987‒1992), “Atbildam, jums kāpēcīši” (1969‒2001). Viens no vecākajiem raidījumiem, kas skan arī mūsdienās, ir “Labu nakti pasakas” (kopš 1964. gada). Pasakas ierunājuši pazīstami latviešu aktieri, piemēram, Harijs Misiņš, Anta Klints, Pēteris Liepiņš.
Radio arī tapa pirmais seriāls Latvijā “Māras Silenieces dienasgrāmata” (26 raidījumi, kas izskanēja no 1963. līdz 1965. gadam). To veidoja Voldemārs Sauleskalns un Valentīna Freimane, bet galvenajās lomās bija aktieri Antra Liedskalniņa un Arnolds Liniņš.
Latvijas Radio darbībā būtiska loma ir bijusi ierakstu kolekcijai. Ieraksti, kas tika uzkrāti neatkarīgās Latvijas laikā līdz 1940. gadam, tika glabāti Melngalvju namā, bet bombardēšanas rezultātā tika sagrauta visa ēka un radio ieraksti sadega. 1945. gadā tika izveidota fonotēka, bet magnētisko lenšu krātuvi sāka veidot no 1947. gada. Fonotēkā mūsdienās ir ap 120 000 fizisko informācijas nesēju (magnētisko lenšu, skaņuplašu un kompaktdisku) vienību un ap 1 000 000 skaņas failu.
1948. gada 5. novembrī pabeigti būvdarbi 1. studijā, kas tika nodota Latvijas PSR Radiokomitejas simfoniskā orķestra (mūsdienās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris) rīcībā. 1949. gadā viss nams bija gatavs radio vajadzībām, tajā bija septiņas studijas ar sešām režijām.
Pēc PSRS Bruņoto spēku uzbrukuma Lietuvas televīzijas tornim Viļņā, 1991. gada 13. janvāra naktī ar uzrunu radio uzstājās Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Lai aizstāvētu valstiski svarīgos objektus, Rīgā tika celtas barikādes. Viens no svarīgākajiem objektiem barikāžu apstākļos bija Latvijas Radio ēka. Barikādes turpinājās līdz 27. janvārim. Latvijas Radio bija būtiska loma sabiedrības informēšanā par notiekošo. Tieši barikāžu laikā radio sāka raidīt visu diennakti.
1991. gada augusta puča laikā radio ēku ieņēma OMON (Īpašās nozīmes milicijas vienība, Отряд Милиции Особого Назначения) kaujinieki (21.‒22. augusts). Šajā laikā radio raidīja no pagrīdes studijas Salaspilī, Gaismas ielā (tolaik tur atradās “Latvenergo” sakaru centrs). Šī pagrīdes studija sāka raidīt 20. augusta naktī un turpināja darbu līdz 21. augusta vakaram, kad Latvijas Radio ēka tika atbrīvota un atsāka savu ierasto darbību. 2006. gadā pie šīs ēkas tika atklāta piemiņas plāksne.
1992. gadā sabiedriskajam radio tika atjaunots nosaukums Latvijas Radio. No 1993. gada 1. janvāra Latvijas Radio ir Eiropas Raidorganizāciju savienības (European Broadcasting Union, EBU) biedrs.