AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 26. martā
Anda Kuduma

Mirdza Ķempe

(Mirdza Austra Alma Ķempe, precējusies Ādamsone, vēlāk Naikovska; 09.02.1907. Liepājā–12.04.1974. Rīgā, apglabāta Rīgā Raiņa kapos)
latviešu dzejniece

Saistītie šķirkļi

  • Aspazija
  • Eriks Ādamsons
  • "Ērkšķuroze"
  • Imants Ziedonis
  • latviešu literatūra
  • literatūrzinātne Latvijā
  • “Mīlestība”
  • Olafs Gūtmanis
  • Rainis
Mirdza Ķempe. Rīga, 1970. gads.

Mirdza Ķempe. Rīga, 1970. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Personas profesionālā, radošā, politiskā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Gūto sasniegumu nozīme
  • 6.
    Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi
  • 7.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
  • Multivide 7
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Personas profesionālā, radošā, politiskā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Gūto sasniegumu nozīme
  • 6.
    Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi
  • 7.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā

M. Ķempe dzimusi nabadzīgā Liepājas Tosmares strādnieku Jāņa Ķempes un Līnas Ķempes (dzimusi Skutule) ģimenē. Bijusi divas reizes precējusies – 1931. gadā ar rakstnieku Eriku Ādamsonu un 1958. gadā ar Linardu Naikovski.

M. Ķempe ir spilgta un pretrunīgi vērtējama personība 20. gs. latviešu literatūras vēsturē. Pasaules kultūras un literatūras, daudzu svešvalodu – angļu, vācu, franču, krievu un spāņu – pārzinātāja, Latvijas kultūras un nacionālo vērtību uzturētāja, tradīciju turpinātāja un vienlaikus tuvredzīga padomju režīma apdziedātāja un ideoloģisko dogmu un klišeju respektētāja. Talantīga dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja un jauno autoru konsultante. M. Ķempes padziļinātā interese par Indiju, tās kultūru un vēsturi, 20. gs. politiskajām peripetijām, indiešu un baltu kultūras un valodas vienojošām saiknēm veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakarus ar Indiju.

Izglītība

Mācījusies Liepājas 1. pamatskolā (1915–1919), ģimnāzijas sagatavošanas klasē (1919–1920). Absolvējusi Liepājas 1. valsts vidusskolu (1925), studējusi Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē (1927–1928), studijas nepabeidza. Visa mūža garumā turpinājusi mērķtiecīgi pašizglītoties un pilnveidoties.

Personas profesionālā, radošā, politiskā un sabiedriskā darbība

Strādājusi Rīgas radiofonā par diktori, tulkotāju un korespondenti (1928–1941), bijusi Rīgas radiofona literāro raidījumu nodaļas vadītāja (1940–1941). Sākusi rakstīt dzeju, pirmā publikācija bija dzejolis “Ne jums!” Liepājas laikrakstā “Kurzemes Vārds” (1923). Galvenokārt darbojusies kā tulkotāja. Otrā pasaules kara gadus pavadījusi evakuācijā Padomju Savienībā, Krievijā (1941–1944), dzīvojusi Astrahaņā, Ivanovā un Maskavā. Strādājusi Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju (1942–1944). Kļuvusi par Latvijas Rakstnieku savienības biedri (1943). Pēc atgriešanās Rīgā strādājusi Latvijas PSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju (1944–1947). Uzsākusi aktīvu radošo un sabiedrisko darbību. Bijusi dzejas konsultante Latvijas Rakstnieku savienībā (1948–1972).

Mirdza Ķempe un Jānis Žīgurs mēģinājumā ar lellēm no izrādes "Laima pazemē". 20. gs. 40. gadi.

Mirdza Ķempe un Jānis Žīgurs mēģinājumā ar lellēm no izrādes "Laima pazemē". 20. gs. 40. gadi.

Avots: Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju krājums.

Mirdza Ķempe. Rīga, 1931. gads.

Mirdza Ķempe. Rīga, 1931. gads.

Fotogrāfs Eižens Finks. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Mirdza Ķempe un rakstnieks Eriks Ādamsons. Rīga, 1937. gads.

Mirdza Ķempe un rakstnieks Eriks Ādamsons. Rīga, 1937. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Mirdza Ķempe. Rīga, 20. gs. 40. gadi.

Mirdza Ķempe. Rīga, 20. gs. 40. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā biblitoēka.

Mirdza Ķempe ar rakstnieku un tulkotāju Jāni Žīguru. Rīga, 1947. gads.

Mirdza Ķempe ar rakstnieku un tulkotāju Jāni Žīguru. Rīga, 1947. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Mirdza Ķempe Aiviekstes krastā. Saikava, 24.06.1956.

Mirdza Ķempe Aiviekstes krastā. Saikava, 24.06.1956.

Fotogrāfe Elza Rudenāja. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Nozīmīgākie darbi

M. Ķempes personības polaritāte un pretrunīgums lielā mērā ietekmēja dzejnieces daiļrades psiholoģiju. M. Ķempes radošā dzīve iezīmē trīs nosacītus lokus: apmēram 15 gadu periodu neatkarīgās Latvijas laikā pirms Otrā pasaules kara (1923–1940), kad tapusī dzeja publicēta tikai periodiskajos izdevumos, un divus nosacītus daiļrades periodus pēckara padomju okupācijas laikā – 40./50.gadu dzeja un 60./70. gadu dzeja. Dzīves laikā izdoti astoņi dzejas krājumi – “Rīta vējš” (1946), “Drauga vārdi” (1950), “Mieram un dzīvībai” (1951), “Es nevaru klusēt” (1959), “Skaudrā liesma” (1961), “Gaisma akmenī” (1967), “Cilvēka ceļš” (1969), “Ērkšķuroze” (1973) – un vairākas dzejas izlases – “Dzejas” (1955), “Mīlestība” (1957), “Mirkļu mūžība” (1964) –, miniatūru krājums “Dzintara spogulis” (1968). Iznākuši Kopoti Raksti 3 sējumos (1981–1983), tajos apkopots M. Ķempes literārais, publicistiskais un epistolārais mantojums.

Pirmskara daiļrades periodā M. Ķempes dzejā jūtama personiskās izglītošanās, uzskatu briešanas impulsi, iezīmējas kā objektīvu, tā subjektīvu faktoru ietekmēts kreiso uzskatu, marksistiskās pārliecības formēts indivīda attīstības ceļš. Dzejā dominē iekšupvērsts individuāls pārdzīvojums, filozofisks apcerīgums. Iezīmējas publicistiskas atsauces uz aktuālajām sociāli politiskajām norisēm pasaulē. Aktīvi literārajā procesā M. Ķempe iesaistās pirmajos pēckara gados, kad iznāk pirmais dzejas krājums “Rīta vējš”. M. Ķempes pēckara daiļradē var runāt par autora koncepcijas pretrunīgo raksturu – autora ražotāja un autora radītāja sarežģītajām attiecībām, kas nosaka M. Ķempes dzejas ambivalento raksturu. To veido mākslinieciski spilgtas intīmi liriskās un meditatīvi filozofiskās dzejas zars, un tam līdzās pastāv formālisma noplicināta ideoloģiskā pasūtījuma dzeja. M. Ķempes pēckara radošā darbība atspoguļo latviešu literatūras stagnācijas periodam (1945–1955) raksturīgās tendences – apdziedot jauno padomju realitāti, operēt ar spēcīgi izteiktu padomju mitoloģismu, kas aktualizē kolektīvās domāšanas arhetipiskos priekšstatus. Spilgti dzejnieces kalpošana konjunktūrai atklājas daudzajos veltījumu dzejoļos valdošās varas pārstāvjiem.

M. Ķempes dzejas izlase “Mīlestība” iezīmē latviešu mīlas dzejas tradīcijas atjaunošanas, intimitātes un subjektīvākas pasaules atklāsmes renesansi pēckara latviešu mīlas lirikā. Līdzās meditatīvajai lirikai mīlestības dzeja atzīstama par labāko un nozīmīgāko M. Ķempes dzejas kopainā, par ko liecina arī postpadomju gados iznākušās vairākas mīlas dzejas izlases – “Mīlestības krāšņais koks” (1977), “Izlase” (1982), “Tevis dēļ” (1994), “Kas paliek? – vaicāju. Tu teici: – Mīla” (2007), “Savāda dvēsele (2008). M. Ķempes daiļrades vērtīgo šķautni raksturo patiesa liriskā es pārdzīvojuma atklāsme, kas aizsākusies jau pirmskara daiļradē spēcīgā Raiņa filozofisko ideju un Aspazijas romantiskās ekspresijas ietekmē. Nozīmīgākās dzejas tēmas un motīvi saistāmi ar cilvēka dzīves eksistenciālajiem lokiem – dzīvības un nāves, mīlestības, dvēseles dzīves dialektiskās attīstības aspektiem, mirkļa un mūžības, mākslas un mākslinieka mijattieksmju filozofisku apceri. M. Ķempes dzejai raksturīgs pārdzīvojuma duālisms un polaritāte – reizē laimīgums un izmisums, ticība un apsīkums, spēks un vājums, bailes un milzīga griba. M. Ķempes dzeja 60. gadu krājumos kļūst konkrētāka, piezemētāka, iekšupvērstāka un sirsnīgāka. Dzejas izlase “Mirkļu mūžība” daļēji izlīdzina pretrunīgi vērtējamo laika un telpas traktējumu dzejnieces daiļrades atšķirīgajos pēckara periodos. Vērojama vēlme novērsties no svešā un nesvarīgā, atsijāt īsto no neīstā un atgriezties pie mūžīgo vērtību apliecinājuma dvēseles dzīves apcerē. Dzejniece arvien kritiskāk izvērtē savas daiļrades nevērtīgo daļu, kas tapusi ideoloģiskas tuvredzības ietekmē, izkropļojot jaunības ideālus. M. Ķempes dzejā izmantots plašs kultūras kodu spektrs, alūziju un reminiscenču (tēlu, motīvu, asociāciju) veidā dzejā ieplūdusi dažādu laikmetu pasaules kultūras un mākslas pieredze. M. Ķempes dzejai raksturīga klasiska forma, dominē klasiskie pantmēri, stingrs un noteikts vārsmas metrs: soneti, klasiskie un saīsinātie, tankas, ritorneles un citi.

Gūto sasniegumu nozīme

Līdzās M. Ķempes daiļrades mākslinieciski vērtīgajam un paliekošajam mantojumam nozīmīgi ir pasaules literatūras klasikas tulkojumi, piemēram, Migela de Servantesa (Don Miguel de Cervantes Saavedra) "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots” (El ingenioso hidalgo don Quijote de la Mancha) 1956. gadā, Džonetena (Džonatana) Svifta (Jonathan Swift) "Lemjuela Gulivera ceļojumi pie dažām tālām pasaules tautām” (Travels into Several Remote Nations of the World) 1959. gadā, Ričarda Oldingtona (Richard Aldington) "Visi cilvēki ir ienaidnieki” (All Men Are Enemies) 1964. gadā, Daniela Defo (Daniel Defoe) "Robinsons Kruzo” (Robinson Crusoe) 1966. gadā, Marka Tvena (Mark Twain) "Toma Sojera piedzīvojumi” (The Adventures of Tom Sawyer) 1968. gadā un "Haklberija Fina piedzīvojumi” (Adventures of Huckleberry Finn) 1970. gadā, Roberta Luisa Stīvensona (Robert Louis Stevenson) "Bagātību sala” (Treasure Island) 1971. gadā u. c., kā arī atdzejojumi no dažādām valodām: Aleksandra Puškina (Александр Сергеевич Пушкин), Mihaila Ļermontova (Михаил Юрьевич Лермонтов), Luija Aragona (Louis Aragon), Federiko Garsijas Lorkas (Federico García Lorca), Salomējas Nēres (Salomėja Nėris), Volta Vitmena (Walt Whitman), Rabindranata Tagores (Rabindranath Tagore) un citi. Atzīstama un augstu vērtējama ir M. Ķempes loma un nozīme vairāku paaudžu talantīgu latviešu dzejnieku (Imanta Ziedoņa, Ojāra Vācieša, Māra Čaklā, Jāņa Petera, Ulda Bērziņa, Olafa Gūtmaņa u. c.) audzināšanā. Ar saviem konsultējamiem M. Ķempei bijušas gan profesionāla, gan personiska rakstura attiecības: klātienes tikšanās un konsultācijas, diskusijas, intensīva un rosinoša sarakste.

Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi

Padomju okupācijas laikā saņēmusi vairākus apbalvojumus un goda nosaukumus. Piešķirts LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums (1957) un LPSR Tautas rakstnieces goda nosaukums (1967). Pašai dzejniecei nozīmīgs ir Višvabharati Universitātes (Visva-Bharati University) Indijā Dešikotama literatūras goda doktores tituls (1972). Ievēlēta par LPSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli (1973).

Atspoguļojums mākslā un literatūrā

M. Ķempes mīlas lirika un epistolārais mantojums, īpaši sarakste ar dzejnieku Eriku Ādamsonu, daudzkārt rosinājusi režisorus, aktierus, mūziķus veidot iestudējumus un skatuviskas interpretācijas. Taču daudz lielāka rezonanse latviešu kultūrā ir pašas dzejnieces neordinārajai un spilgtajai personībai. Tapušas vairākas izrādes, kuras atklāj dzejnieces dzīves un radošās darbības traģiskos mezglpunktus, laikmeta noklusēto. 2011./2012. gada sezonā Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē iestudēta Viļņa Vēja luga “Īsie zibsnīgie mirkļi”. Minētā luga ar nosaukumu “Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība” Ģirta Šoļa režijā ar Edgara Mākena oriģinālmūziku iestudēta Benjamiņu namā, Krišjāņa Barona ielā 12. Izrādē ietverti fakti par M. Ķempes dzīvi, viņas dzejas motīvi, dokumentāli kino kadri. Dzejnieces Brindas Ceriņas monoizrāde “Roze bez ērkšķiem” iestudēta Liepājā Hikes zālē (2009) Haralda Ulmaņa režijā. Luga guvusi atzinību Nacionālajā lugu konkursā.

Multivide

Mirdza Ķempe. Rīga, 1970. gads.

Mirdza Ķempe. Rīga, 1970. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Mirdza Ķempe. Rīga, 1931. gads.

Mirdza Ķempe. Rīga, 1931. gads.

Fotogrāfs Eižens Finks. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Mirdza Ķempe un rakstnieks Eriks Ādamsons. Rīga, 1937. gads.

Mirdza Ķempe un rakstnieks Eriks Ādamsons. Rīga, 1937. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Mirdza Ķempe. Rīga, 20. gs. 40. gadi.

Mirdza Ķempe. Rīga, 20. gs. 40. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: LU Akadēmiskā biblitoēka.

Mirdza Ķempe un Jānis Žīgurs mēģinājumā ar lellēm no izrādes "Laima pazemē". 20. gs. 40. gadi.

Mirdza Ķempe un Jānis Žīgurs mēģinājumā ar lellēm no izrādes "Laima pazemē". 20. gs. 40. gadi.

Avots: Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju krājums.

Mirdza Ķempe ar rakstnieku un tulkotāju Jāni Žīguru. Rīga, 1947. gads.

Mirdza Ķempe ar rakstnieku un tulkotāju Jāni Žīguru. Rīga, 1947. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Mirdza Ķempe Aiviekstes krastā. Saikava, 24.06.1956.

Mirdza Ķempe Aiviekstes krastā. Saikava, 24.06.1956.

Fotogrāfe Elza Rudenāja. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Mirdza Ķempe. Rīga, 1970. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Aspazija
  • Eriks Ādamsons
  • "Ērkšķuroze"
  • Imants Ziedonis
  • latviešu literatūra
  • literatūrzinātne Latvijā
  • “Mīlestība”
  • Olafs Gūtmanis
  • Rainis

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Kļaviņa, A. un S. Kļaviņš, Mirdza Ķempe: atmiņu skices, Rīga, Nordik, 2008.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Peters, J., ‘Tautas dzejnieces mirdzošais vārds’, Peters, J., Kalējs kala debesīs, Rīga, Liesma, 1981, 121.–130. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kuduma, A., ‘Mirdza Ķempe: dubultportrets’, Kurzemes rakstnieku silueti, 3. sējums, Liepāja, LiePA, 2010, 8.–87. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Skujiņš, Z., Sarunas ar jāņtārpiņiem, Rīga, Preses Nams, 1992.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Žīgurs, J., Sadegušais portrets, Rīga, Liesma, 1988.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Anda Kuduma "Mirdza Ķempe". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 23.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4033 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana