Pēc Milānas konservatorijas pabeigšanas Dž. Pučīni ar A. Ponkjelli atbalstu sakomponēja savu pirmo viencēliena operu “Vīlas” (Le Villi), ar kuru piedalījās viencēliena operu konkursā, taču balvas neieguva. Tomēr opera, pēc iestudēšanas Milānā 1884. gadā, guva panākumus, tādēļ vēlāk tika pārstrādāta kā divu cēlienu opera. Šajā laikā Dž. Pučīni sāka arī ilggadīgu sadarbību ar mūzikas izdevēju Džulio Rikordi (Giulio Ricordi), kura kompānija atbalstīja Dž. Pučīni un sadarbojās ar viņu turpmākās komponista karjeras laikā.
1884. gadā Dž. Pučīni pēc Dž. Rikordi pasūtījuma sāka komponēt savu otro operu “Edgars” (Edgar), kuras sacerēšana aizņēma vairākus gadus un pirmizrāde notika 1889. gadā Milānas operteātrī La Skala (Teatro alla Scala), taču izvērtās par neveiksmi. Neskatoties uz vairākkārtēju operas pārstrādāšanu ilgu gadu garumā, tā nekad neguva panākumus.
Neskatoties uz šo fiasko, Dž. Pučīni tajā pat gadā sāka komponēt nākamo operu, kuras librets bija balstīts uz franču garīdznieka un literāta Abata Prevo (Antoine-François, Abbé Prévost d’Exiles) “Stāstu par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko” (Histoire du Chevalier des Grieux, et de Manon Lescaut). Uzskatot, ka iepriekšējās operas neveiksmē vainojams nepiemērots librets, Dž. Pučīni vairākkārt mainīja operas libreta autorus (tostarp īslaicīgi pie šīs operas libreta strādāja arī itāļu komponists un libretists Ružēro Leonkavallo, Ruggero Leoncavallo, taču Dž. Pučīni no viņa pakalpojumiem atteicās), kādu laiku arī mēģināja libretu rakstīt patstāvīgi, taču drīz vien no tā atteicās. Kopumā pie šīs operas sižeta strādāja pieci dažādi libretisti, tostarp arī Džuzepe Džakoza (Giuseppe Giacosa) un Luidži Ilika (Luigi Illica), kurš vēlākajos gados izstrādāja libretus arī trim nākamajām Dž. Pučīni operām. Operas “Manona Lesko” (Manon Lescaut) pirmizrāde notika Turīnā 1893. gadā un guva lielus panākumus (tostarp arī finansiālus) un cildinošas atsauksmes. Tieši pēc šīs operas sākās Dž. Pučīni slava, atzinība un panākumi, sākumā Itālijas, pēc tam arī pasaules mērogā.