AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 16. februārī
Daiga Mazvērsīte

Nora Bumbiere

(13.03.1947. Augstkalnē–12.01.1994. Rīgā. Apglabāta Jelgavā, Baložu kapos)
populāra latviešu estrādes dziedātāja 20. gs. 70. un 80. gados

Saistītie šķirkļi

  • estrādes mūzika
  • kino Latvijā
  • populārā mūzika Latvijā
  • Raimonds Pauls
  • Rīgas estrādes orķestris
  • Viktors Lapčenoks
Nora Bumbiere. 1973.–1977. gads.

Nora Bumbiere. 1973.–1977. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Bērnība, jaunība, muzikālo gaitu sākums
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Dziedātājas piemiņas uzturēšana
  • 5.
    Daiļrades nozīme
  • 6.
    Atspoguļojums kino
  • 7.
    Diskogrāfija
  • Multivide 9
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Bērnība, jaunība, muzikālo gaitu sākums
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Dziedātājas piemiņas uzturēšana
  • 5.
    Daiļrades nozīme
  • 6.
    Atspoguļojums kino
  • 7.
    Diskogrāfija

N. Bumbiere bija Rīgas estrādes orķestra (REO), grupu “Modo”, “Sono”, “Tip Top”, “Sandra un Harijs” soliste, dziedājusi solo un duetā ar Viktoru Lapčenoku, Ojāru Grinbergu u. c. māksliniekiem.

N. Bumbieres samtainā, tembrāli ļoti krāsainā balss (alts, kontralts) un izcilais veikums koncertos un ieskaņojumos ir simbols latviešu estrādes mākslas zelta laikmetam, kas sākās 20. gs. 60. gadu 2. pusē, vienlaikus ar viņas parādīšanos uz lielās skatuves. Viņas daiļrade pirmos desmit gadus nesaraujami saistīta ar komponista Raimonda Paula vārdu, kad N. Bumbiere bija soliste viņa vadītajos kolektīvos – REO un grupā “Modo” – un guva starptautiskus panākumus.

N. Bumbieres repertuārā bija visu redzamāko tā brīža estrādes žanra skaņražu dziesmas, viņas priekšnesumam raksturīga izcila muzikālā un mākslinieciskā kvalitāte, izjustas tembrālās un tekstuālās nianses.

Bērnība, jaunība, muzikālo gaitu sākums

Dzimusi autovadītāja un medicīnas darbinieces ģimenē, Nora mūža pirmo daļu pavadīja Jelgavā. Mācījās Jelgavas 1. vidusskolā, piedalījās pašdarbībā, dziedāja korī, par otru aizraušanos kļuva vizuālā māksla. No astotās klases mācības turpināja vakarskolā, kuru nepabeigusi sāka strādāt par dekoratori apvienības “Latvijas keramika” Jelgavas fabrikā. 17 gadu vecumā Norai piedzima dēls Romualds (1964).

Līdztekus darbam N. Bumbiere dziedāja Jelgavas Kultūras nama ansamblī, gadu mācījās vokālo meistarību Jelgavas Mūzikas vidusskolā Valentīnas Butānes vadībā. Dziedāja arī Dzelzceļnieku klubā, ansamblī “Jaunība”, kam, piedaloties skatē Rīgā, jauno dziedātāju ievēroja R. Pauls, toreizējais REO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Profesionālā darbība
Nora Bumbiere, pie klavierēm Raimonds Pauls. 20. gs. 70. gadi.

Nora Bumbiere, pie klavierēm Raimonds Pauls. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.  

Nora Bumbiere. 1970. gads.

Nora Bumbiere. 1970. gads.

Fotogrāfs Jānis Valters Ezeriņš. Avots: F/64 Photo Agency.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 20. gs. 70. gadi.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 1973. gads.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 1973. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Raimonds Pauls un vokāli instrumentālais ansamblis "Modo". Valmiera, 1976. gads.

Raimonds Pauls un vokāli instrumentālais ansamblis "Modo". Valmiera, 1976. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks izpilda Raimonda Paula un Leona Brieža dziesmu "Smaidas". Rīga, 12.1982.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks izpilda Raimonda Paula un Leona Brieža
dziesmu "Smaidas". Rīga, 12.1982.

Fotogrāfs Valdis Semjonovs.

Sadarbība ar Raimondu Paulu

1968. gadā N. Bumbieri pieņēma darbā Latvijas PSR Valsts Filharmonijā; vispirms viņa bija sieviešu vokālā ansambļa dalībniece, bet drīz vien sāka dziedāt solo. Pēc R. Paula iniciatīvas N. Bumbiere sāka dziedāt duetā ar REO solistu O. Grinbergu; par pirmo kopdarbu kļuva dziesma “Papu, saki mammai pats”, kas guva lielus panākumus. Duets ne tikai uzstājās koncertos, bet arī ieskaņoja šo un vēl dažas dziesmas – “Cik klusa nakts” (R. Pauls), “Veltījums skolai” (Ģederts Ramans), “Zvaigzne tumsā” (Aivars Krūmiņš), “Labā dziesma” (Uldis Stabulnieks). Tapa virkne nozīmīgu N. Bumbieres solo ieskaņojumu (“Kāpēc”, “Atvadas vasarai”, “Zib mūža rats” u. c.), kas iekļauti R. Paula pirmajās autorskaņuplatēs “Tev, mana labā”, “Teic, kur zeme tā” un citās. Viņas dziedājums “Mūķene un neticīgā” skanēja arī ļoti populārajā spēlfilmā “Vella kalpi” (režisors Aleksandrs Leimanis, 1970) ar R. Paula mūziku.

1971. gadā N. Bumbiere ieskaņoja Imanta Kalniņa “Dziesmu par dūdieviņu” – komponists vēlējās, lai viņa kļūst par viņa ansambļa solisti, taču šis palika pirmais un pēdējais viņu kopdarbs.

04.1971. par REO solistu kļuva V. Lapčenoks. Drīz vien izveidojās viņa un N. Bumbieres duets, par kura debiju kļuva dziesma “Savāda vasara” (R. Pauls). Tā duetam nesa klausītāju nedalītu sajūsmu un mīlestību, kas abus pavadīja visu turpmāko muzikālo ceļu. Drīz abi mākslinieki salaulājās.

Pedagoga Leonīda Zahodņika vadībā N. Bumbiere un V. Lapčenoks turpināja slīpēt vokālo meistarību. Pateicoties tai, R. Pauls, pametis REO (1971), viņus uzaicināja par sava jaunā ansambļa solistiem. Sākotnējais nosaukums “Studija” tika aizstāts ar “Modo” (1974). N. Bumbiere iestudēja apjomīgu un sarežģītu, žanriski plaša spektra repertuāru – no džezroka līdz ziņģēm.

Paralēli aktīvajai koncertdarbībai dziedātāja daudz strādāja ierakstu studijā. N. Bumbieres ieskaņojumi izdoti R. Paula dziesmu skaņuplatēs, klajā nāca arī albums “Dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks” (1975) ar dažādu autoru (R. Pauls, Gunārs Šimkus, Vilnis Šmīdbergs) dziesmām, kam sekoja skaņuplate “Vēl nav par vēlu” (1978) ar R. Paula un Zigmara Liepiņa dziesmām. 70. gados N. Bumbiere ieskaņojusi arī Gunāra Freidenfelda (“Ūdensnesējs”), Jāņa Sildega (“Reiz manā bērnībā”), Z. Liepiņa (“Ķiršu lietus”, “Vēl nav par vēlu”) u. c. skaņražu sacerējumus.

Divreiz N. Bumbieres izpildītās R. Paula dziesmas uzvarēja Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” aptaujā par populārāko estrādes dziesmu Latvijā – “Mēmā dziesma” (duetā ar V. Lapčenoku, 1976) un “Par pēdējo lapu” (1977). Dziedātāja ar panākumiem piedalījās starptautiskajos popmūzikas dziedoņu konkursos Drēzdenē, Rostokā, Maskavā, Sopotā, koncertēja ārvalstīs, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības republikās, uzstājās radio un televīzijas (TV) pārraidēs, kā arī filmējās dziedātājas lomā spēlfilmā “Dāvana vientuļai sievietei” (režisors Ēriks Lācis, 1973).

“PēcPaula” periods

Paaudžu konflikts ansamblī “Modo” un citas problēmas rosināja N. Bumbierei aiziet no šī kolektīva. Viņa pievienojās kolhoza “Ādaži” grupai, tāpat rīkojās V. Lapčenoks; ar jaunu repertuāru notika virkne koncertu. 1978. gadā N. Bumbiere sāka strādāt Latvijas Radio par štata solisti, ieskaņoja solo priekšnesumus un duetus ar Žoržu Siksnu. Pēc laulības izjukšanas ar V. Lapčenoku par dziedātājas vīru kļuva ģitārists, komponists un aranžētājs Viktors Beļinovs (1980), piedzima dēls Georgs (1981).

1982. gada “Mikrofona” aptaujā 4. vietā iekļuva N. Bumbieres un V. Lapčenoka izpildītā R. Paula dziesma “Smaidas”, taču iepriekšējā sadarbība neatjaunojās. 20. gs. 80. gados N. Bumbiere bieži mainīja darba vietas, viņa dziedāja ansambļos “Tip Top”, “Sono”, restorānos “Lido” un “Latvija”, kantri grupā “Sandra un Harijs”, tā arī neatrazdama sev ne ideālo repertuāru, ne komponistu. Viņas repertuārā bija kā dzīvesbiedra V. Beļinova, tā Harija Užana, Aleksandra Kublinska un citu autoru skaņdarbi. 1988. gadā Lielajā Ģildē notika N. Bumbieres 20 darba gadu jubilejas koncerts, kuru daudzi nosauca par atvadām no lielās estrādes, kaut gan balss vēl skanēja.

Par dziedātājas trešo vīru kļuva ansambļa “Tip Top” skatuves strādnieks Arsens Suleimanovs, piedzima meita Beatrise (1990). 90. gados N. Bumbiere sadarbojās ar komponistu Grigoriju Zilberu, tapa dziesmas “Lietus lāses”, “To zini tu”, “Jaunā gadā”, “Parāds skolotājam”. Dziedātāja turpināja sniegt priekšnesumus, kaut bija smagi slima (hroniska C hepatīta izraisīta aknu ciroze).

Dziedātājas piemiņas uzturēšana

01.1995. tika sarīkots piemiņas koncerts, kurā piedalījās N. Bumbieres laikabiedri – dziedātāji un mūziķi. Par koncerta ienākumiem Mežaparka Lielajā estrādē decembrī tika uzstādīts tēlnieka Jāņa Bārdas veidots piemineklis. 10.2012. parkā pie Jelgavas Kultūras nama atklāja N. Bumbierei veltītu pieminekli (tēlnieks Kārlis Īle). 2007. gadā N. Bumbieres māsa Māra Zustrupa (agrāk Jasa) izveidoja Noras Bumbieres fondu, ar kura gādību katru gadu tiek rīkoti koncerti, atgādinot N. Bumbieres repertuāru, kā arī jauno vokālistu konkursi.

Daiļrades nozīme

N. Bumbiere ir izcilākās sieviešu balss īpašniece uz latviešu estrādes skatuves, to pierāda arī viņas žanriski apbrīnojami plašais repertuārs. Tajā ietilpa džezroka stila cikls ar Dainas Avotiņas vārdiem un balāde “Spēļu nakts Duntes krogā”, siltas sievišķības pilnas, liriskas dziesmas “Lūgums”, “Vīzija”, “Mans bērns”, humoristiskas ziņģes (“Precē mani, čigānzēns”), džeza stila melodijas (vokalīze “Lietus lāses”, visas – R. Pauls) un citas. Apbrīnojama muzikalitāte, lieliska dikcija apvienojumā ar triju oktāvu diapazonu ierindo N. Bumbieri visas Austrumeiropas 70. gadu redzamāko dziedātāju vidū. Viņa kļuva arī par lielisku partneri duetos ar O. Grinbergu un V. Lapčenoku, bija apveltīta ar skatuvisku šarmu un eleganci.

Atspoguļojums kino

N. Bumbierei veltīti: “Caur vakara miglām rēnām” (dziedātāja Kārļa Ārgaļa-Straumēna videoklipi N. Bumbieres dziesmām, intervijas ar dziedātāju; 1987–1988), dokumentālās filmas “Stāsts par zvaigzni – Nora Bumbiere” (režisore Agita Pančenko, 2007) un “Nora” (režisore Linda Olte, 2018). Filma nominēta 2019. gada Lielā Kristapa balvai kā “Labākā TV filma vai seriāls”.

Diskogrāfija

N. Bumbieres ieskaņojumi R. Paula autorskaņuplatēs 1969.–1977. gadā; J. Sildega un G. Freidefelda mazajā skaņuplatē (1971), estrādes dziesmu izlasēs LP*.

LP, Dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. “Melodija”, Rīga, 1975.

MP**, Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Sopota -76. “Melodija”, Rīga, 1976.

LP, Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Vēl nav par vēlu. “Melodija”, Rīga, 1978.

CC***, Nora Bumbiere. Cerība. K.Ā.S., Rīga, 1995.

CD****, Nora Bumbiere. Baltic Records Group, Rīga, 2003.

CD, Dueti 1 un 2 (ar V. Lapčenoku). Baltic Records Group, Rīga, 2003.

CD, Nora Bumbiere (sērijā “Leģendas”). MicRec, Rīga, 2010.

* vinilplate

** mazā skaņuplate

*** kompaktkasete

**** kompaktdisks

Multivide

Nora Bumbiere. 1973.–1977. gads.

Nora Bumbiere. 1973.–1977. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Nora Bumbiere, pie klavierēm Raimonds Pauls. 20. gs. 70. gadi.

Nora Bumbiere, pie klavierēm Raimonds Pauls. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.  

Nora Bumbiere. 1970. gads.

Nora Bumbiere. 1970. gads.

Fotogrāfs Jānis Valters Ezeriņš. Avots: F/64 Photo Agency.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Rīga, 20. gs. 70. gadi.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Rīga, 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 20. gs. 70. gadi.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 1973. gads.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 1973. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Raimonds Pauls un vokāli instrumentālais ansamblis "Modo". Valmiera, 1976. gads.

Raimonds Pauls un vokāli instrumentālais ansamblis "Modo". Valmiera, 1976. gads.

Fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks izpilda Raimonda Paula un Leona Brieža dziesmu "Smaidas". Rīga, 12.1982.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks izpilda Raimonda Paula un Leona Brieža
dziesmu "Smaidas". Rīga, 12.1982.

Fotogrāfs Valdis Semjonovs.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 20. gs. 80. gadu sākums.

Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. 20. gs. 80. gadu sākums.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Nora Bumbiere. 1973.–1977. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Saistītie šķirkļi:
  • Nora Bumbiere
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • estrādes mūzika
  • kino Latvijā
  • populārā mūzika Latvijā
  • Raimonds Pauls
  • Rīgas estrādes orķestris
  • Viktors Lapčenoks

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Toms Zariņš par filmu “Nora”
  • Ģirts Kasparāns, "Dvēselē kā laternā: unikālās balss īpašniecei Norai Bumbierei apritētu 70"
  • Dziesma “Mēmā dziesma” (“Tava balss”, duetā ar V. Lapčenoku)
  • Dziesma “Laternu stundā”
  • Dziesma “Ķiršu lietus”
  • Dziesma “Ūdensnesējs”

Ieteicamā literatūra

  • Meimane, I., Nepalikt vienai tumsā. Nora Bumbiere, Rīga, Atēna, 2003.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Meimane, I., Nora Bumbiere. Nepalikt vienai tumsā, Rīga, Mansards, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Daiga Mazvērsīte "Nora Bumbiere". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Nora-Bumbiere (skatīts 29.03.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Nora-Bumbiere

Šobrīd enciklopēdijā ir 5642 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana