1961. gadā G. Freidenfelds kļuva par trompetistu Ivara Mazura vadītajā Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama džeza orķestrī “Armatūra”, kur tapa pirmie aranžējumi. Tos pamanīja toreizējais REO galvenais diriģents Egils Švarcs, kurš uzaicināja G. Freidenfeldu pievienoties REO (1963). Šajā orķestrī G. Freidenfelds pilnveidojās ne tikai kā instrumentālists, bet arī aranžētājs un komponists.
1965. gadā pēc konservatorijas beigšanas G. Freidenfelds uz gadu tika iesaukts dienestā, kuru kā celtnieks betonētājs aizvadīja karavīru ansambļa “Zvaigznīte” rindās, slīpējot džeza spēles iemaņas. Pēc atgriešanās līdz 1973. gadam mūziķis darbojās REO sastāvā, kādu laiku vadīdams arī REO sieviešu vokālo ansambli, kura dalībniece Margita Urķe kļuva par G. Freidenfelda dzīvesbiedri.
60. gadu nogalē sākās aktīvs skaņraža darbs, par pirmo spožo panākumu 70. gadu sākumā kļuva dziesmas “Zilos svārkos meitene” (izpildītājs Andrejs Lihtenbergs) un “Skopa vīra kāzas” (izpildītājs Viktors Lapčenoks). Tām sekoja Margaritas Vilcānes izpildītie hiti “Taču” un “Kaktuss”. Kompozīcijas tehniku G. Freidenfelds izkopa, otro reizi iestādamies konservatorijā, kur vairākus gadus (1973–1975) mācījās pie skaņraža Ģederta Ramana.
Pēc REO likvidēšanas (1975) par mūziķa nākamo darba vietu kļuva Emīla Melngaiļa tautas mākslas nams, kur G. Freidenfelds vairākus gadus pildīja metodiķa pienākumus, bija pedagogs Kultūras darbinieku tehnikumā. Tobrīd mūziķis kļuva par konsultantu Tramvaju un trolejbusu pārvaldes kultūras nama ansamblim “Prauli”, vēlāk konsultējis arī grupas “Meloss” un “Vaidava”.
1976. gadā G. Freidenfelds kļuva par estrādes ansambļa “Ceļavējš” vadītāju. Ar šo ansambli tika izcīnīta 1. vieta festivālā “Dzintara trompete” 1978. gadā Lietuvā. Nākamais viņa vadītais kolektīvs bija kolhoza “Ādaži” ansamblis (1978–1982), kur tāpat kā iepriekš tika iestudētas G. Freidenfelda sacerētas dziesmas. No 1983. līdz 2009. gadam mūziķis bija Ādažu bērnu ansambļa “Vējupīte” muzikālais vadītājs kopā ar dzīvesbiedri, dziedātāju Margitu Freidenfeldi.
1982. gads bija pagrieziena punkts G. Freidenfelda dzīvē. Viņš uzsāka darba gaitas Latvijas Radio – sākotnēji mūzikas redakcijas mūzikas redaktora amatā. Koncertu programmu sastādīšanai sekoja patstāvīgas autorprogrammas, 90. gados G. Freidenfelds kļuva par Latvijas Radio 2 programmas mūzikas dienesta vadītāju, bet 1995. gadā pievienojās jaundibinātā Latvijas Radio 2 kolektīvam.
1991. gadā kā uzplaiksnījums pazibēja G. Freidenfelda sadarbība ar aktieri Rolandu Zagorski ciklā ar Friča Bārdas dzeju. Arī turpmāk noritējis aktīvs skaņraža darbs, nodrošinot ar repertuāru paša vadītos kolektīvus. G. Freidenfelda dziesmu un instrumentālo skaņdarbu skaits pārsniedz 200, neskaitot aranžējumus.
2008. gadā mūziķis sarīkoja 50 darba gadu jubilejas koncertturneju “Mana dziesma” ar populāru dziedātāju piedalīšanos, koncerti notika Ventspilī, Tukumā, Gulbenē, Dobelē, Talsos, ar noslēgumu Dzintaru koncertzālē 2017. gada pavasarī.