Grupa “Vaidava” 20. gs. 80. gadu vidū bija populāra roka un popgrupa, dibināta kā kolhoza “Vaidava” vokāli instrumentālais ansamblis; tās repertuāru veidoja grupas dalībnieku sacerētas dziesmas.
Satura rādītājs
Profesionālā un radošā darbība
Pirmsākumi
Divi no grupas “Vaidava” dibinātājiem – Pēteris Šiliņš un Juris Bodnieks – bija skolasbiedri Rīgas 49. vidusskolā, kur pirmoreiz kopā uzspēlēja vietējā ansamblī. Turpinājums kopdarbam sekoja kultūras nama “Draudzība” grupā “Kentauri”, kur kopēja rietumu rokgrupas Nazareth, Deep Purple u. c. Grupā spēlēja arī “Vaidavas” bundzinieks Harijs Luškovs, tolaik sacerētas pirmās pašu dziesmas. Sekoja iesaukums padomju armijā – vispirms karavīru ansamblī “Zvaigznīte” nonāca P. Šiliņš, tad arī J. Bodnieks. Ansamblī jau darbojās Jānis Zandbergs, kā arī Imants Točs.
1981–1986
Pēc dienesta jauniešiem gribējās turpināt kopīgo muzicēšanu, sacerēt dziesmas. Tika atrasta mājvieta – Valmieras rajona kolhoza “Vaidava” klubā. Par grupas vadītāju kļuva J. Bodnieks. Mūziku sacerēja visi grupas dalībnieki, galvenā orientācija bija uz rokmūziku, pakāpeniski atbrīvojoties no ārzemju ietekmes, veidojot savu rokrakstu. Solistu ar piebalsīm atbalstīja pārējie grupas dalībnieki, vokālā daudzbalsība piedziedājumos raksturīga “Vaidavas” dziesmu lielākajai daļai.
Mūziķi darbojās pašdarbības sistēmā, t. i. dzīvoja Rīgā, kur strādāja, bet Vaidavā mēģināja un koncertēja no pamatdarba brīvajā laikā. Ar laiku, nostiprinoties materiāli tehniskajai bāzei un augot koncertienākumiem, mūzika kļuva par pamatnodarbošanos.
1982. gadā jaunais ansamblis kļuva par laureātiem Latvijas PSR lauksaimniecības darbinieku mākslinieciskās pašdarbības skatē; grupa piedalījās aģitācijas braucienos uz Rietumsibīriju, lai uzstātos turienes celtnieku vienībām.
1983. gadā oficiāli tika pieņemts nosaukums “Vaidava” – pirms tam mūziķi lietoja neoficiālo, pašu izraudzīto “Salmi”, kuru iestādes neakceptēja. Pavasarī “Vaidavai” pašdarbības kolektīvu skatē piešķīra 1. kategoriju, radās iespēja koncertēt visā Latvijā.
Sastāvam pievienojās taustiņinstrumentālists Tālis Strenga, H. Luškovu aizstāja Aldis Lezdiņš. Grupas skaņu režisors bija Juris Morics, notika pirmie skaņu ieraksti, priekšnesums Latvijas Televīzijas (LTV) mūzikas programmā “Varavīksne”.
1983. ansamblis piedalījās aģitācijas braucienos uz Rietumsibīriju, lai uzstātos turienes celtnieku vienībām, pirmoreiz sniedza koncertus Rīgā – Latvijas Valsts Univeristātes aulā, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. “Vaidava” lielāko popularitāti izpelnījās studentu vidē, klausītāju piekrišanu izpelnījās dziesmas “Kaķis”, “Kafijpupiņas”, “Rekviēms Sikspārnim”, “Tu būsi vēl” – 1983. gadā “Mikrofona” aptauja nenotika. Gadu vēlāk “Tu būsi vēl” ierindojās aptaujas 16. vietā. Koncertos tika atskaņota arī instrumentālā mūzika roka stilā, A. Lezdiņu aizstāja bundzinieks Roberts Štarks. Aktīvākajā grupas periodā notika apmēram 30 koncerti mēnesī.
Pakāpeniski iezīmējās repertuāra problēma – J. Zandbergs sacerēja veiksmīgus šlāgerus, virzīja “Vaidavu” komercpopmūzikas virzienā, kamēr J. Bodnieks un P. Šiliņš turējās pie rokmūzikas izteiksmes. 1986. gadā J. Zandbergs no ansambļa aizgāja, T. Strenga pievienojās rokgrupai “Vārme”, par muzikālo līderi pieaicināja kādreizējo grupas “Līvi” dalībnieku Modri Šternu. Ar viņa dziesmām roka stilā “Vaidava” neveiksmīgi startēja 1986. gada Latvijas pašdarbības kolektīvu skatē, ilgstoša sadarbība ar M. Šternu neizveidojās. Jūtot spēcīgo konkurenci smagā roka jomā (“Līvi”, “Opus Pro” u. c.), “Vaidava” atteicās no mērķa darboties šajā virzienā, pievērsās melodiskai roka un popmūzikai.
1987–1992
No grupas pirmā sastāva palika tikai J. Bodnieks un P. Šiliņš, viņiem pievienojās solists Ojārs Suvorovs, bundzinieks Juris Rubīns, taustiņinstrumentālists Edgars Naglis, kas arī komponēja (“Katru dienu tāpat”, “Pusnakts stundā”, “Uz ielas”, “Rīts” u. c. ar paša vārdiem). 1987. gada festivālā “Gaujas atbalss” grupa izcīnīja 2. vietu, solistam O. Suvorovam – 1. vieta. Par grupas otru taustiņinstrumentālistu un veiksmīgu komponistu kļuva grupas “Krasts” dalībnieks Einārs Kizjallo, skaņu režisors – Andrejs Ģērmanis. Ansamblis no kolhoza “Vaidava” pārcēlās uz Rīgas rajona kultūras namu. Notika regulāra koncertdarbība, tostarp braucieni uz Volgogradu, Astrahaņu un Naļčiku pie tur strādājošajiem Latvijas studentiem. 1987. gada oktobrī “Vaidava” ar labiem panākumiem startēja Minskas jauniešu rīkotajā festivālā “Rokrēvija” (Рокревю).
20. gs. 80. gadu nogalē “Vaidava” turpināja koncertēt, muzicēja kāzās, svinīgos sarīkojumos, privātās viesībās. O. Suvorova vietā dziedāt sāka Ģirts Pavlovs.
1989. gadā grupa devās koncertceļojumā uz Vjetnamu, kur notika Latvijas kultūras dienas, 14 dienās notika 11 koncerti. J. Rubīns pievienojās grupai “Linga”, viņa vietā bungas spēlēja grupas “Krasts” mūziķis Ivars Prekels, dziedāja šīs grupas solists Oskars Sopss.
Grupas dziesmu tematikā reti atspoguļojās dziesmotās Atmodas tematika, kas bija viens no iemesliem tās popularitātes kritumam. Nebija arī izteikta, harismātiska vokālā līdera. Par pēdējo virsotni kļuva 19. vieta “Mikrofona ‘91” aptaujā ar dziesmu “Pusnakts stundā”.
Pēdējos pastāvēšanas gadus “Vaidava” muzicēja Rīgas centra restorānā “Luna”.
21. gs.
2008. gadā pēc E. Nagļa ierosmes notika “Vaidavas” renesanse, ieskaņojot veco dziesmu jaunas versijas, kas izdotas albumā, sekoja vairāki koncerti. Grupā apvienojās J. Bodnieks, P. Šiliņš, J. Zandbergs, Ģ. Pavlovs, J. Rubīns, E. Naglis. Tālākos plānus pārtrauca solista J. Zandberga nāve (2010). 2019. gadā mūziķi ar panākumiem uzstājās mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”, kurā “Vaidavu” pārstāvēja P. Šiliņš, J. Bodnieks, O. Sopss, E. Naglis, J. Rubīns.
Novērtējums
Pretēji daudziem Latvijas popa un rokmūzikas kolektīviem, kuru repertuāra pamatu veidoja viena autora darbi, “Vaidava” atskaņoja tikai pašu dalībnieku sacerētās dziesmas, tādējādi īstenojot rietumos aprobēto kolektīvās daiļrades principu. Dziesmu autori bija gandrīz visi ansambļa dalībnieki, aranžējumi tapa kopējā darbā. Izmantota tika dažādu dzejnieku dzeja, kuru vidū laikabiedri Juris Helds, Māris Melgalvs, arī Ojārs Vācietis, Laimonis Vāczemnieks, Aleksandrs Čaks. Ražīgākais dziesmu (“Pa radio”, “Kinoceļotāju klubs”, “Sadeg magones un rozes”, “Kurp ej”, “Ķirškociņš”, “Studentu vasara” u. c.) autors bija grupas muzikālais vadītājs lielā laika posmā P. Šiliņš; daudz komponēja dziedātājs J. Zandbergs (“Kaķis, “Es tevi gaidīšu kā vienmēr”, Uz ko tu, meitenīt, ceri?” u. c.). Pakļaujoties pašdarbības mūziķiem noteiktajai sistēmai, tikai neliela grupas repertuāra daļa ir ieskaņota kvalitatīvi. Ir arī dziesmas, kuru ieraksta oriģinālu nav, toties tapušas jaunas versijas 2008. gada diskā “Tu būsi vēl”.
Veiksmīgu “Vaidavas” darbību kavēja biežās sastāva maiņas, repertuāra kokteilis, kurā lielāko atsaucību izpelnījās tādas dziesmas kā “Kafijpupiņas”, “Kaķis” u. c., nevis mūziķu lolotais nopietnais roks. Lielāko popularitāti izpelnījusies Latvijas studējošās jaunatnes vidū, “Vaidava” aktīvi koncertēja gan pašu mājās, gan ārpus Latvijas strādājošajām studentu-celtnieku vienībām Krievijā-Tjumeņas apgabalā, Gagarinā un citur, arī Ziemeļkaukāzā.
Dalībnieki
P. Šiliņš (bass, kopš 1981)
J. Bodnieks (ģitāra, kopš 1981)
J. Zandbergs (balss, 1981–1986)
H. Luškovs (bungas, 1981–1982)
I. Točs (taustiņi, 1981–1982)
T. Strenga (taustiņi, 1983–1986)
O. Suvorovs (balss, 1987–1989)
J. Rubīns (bungas, 1987–1989)
E. Naglis (taustiņi, balss, kopš 1987)
Ģ. Pavlovs (balss, 1989–1990)
I. Prekels (bungas, kopš 1990)
O. Sopss (balss, kopš 1990)
Grupā īslaicīgi muzicēja arī A. Lezdiņš, R. Štarks, M. Šterns, Ivars Makstnieks u. c.
Diskogrāfija
MC*, “Vaidava (80. gadu ierakstu izlase)”, Mapl, 1995.
CD**, “Tu būsi vēl”, MicRec, 2008.
* magnētiskā kasete
** kompaktdisks