Augstskolas nosaukums kopš tās dibināšanas mainījies vairākkārt. Augstskolu izveidojot, tā tika nosaukta par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (JLA). Pēc padomju otrreizējās okupācijas Latvijā, 17.11.1944., augstskola tika pārdēvēta par Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (LLA). Saskaņā ar PSRS Augstākās Padomes prezidija lēmumu 02.1971. augstskolai tika piešķirts pilnais nosaukums – Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. Saskaņā ar LLA Padomes lēmumu 27.03.1991. augstskola ieguva nosaukumu – Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kopš 01.09.2022. tās nosaukums ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU).

JLA tika dibināta, lai sniegtu augstāko izglītību lauksaimniecībā un mežniecībā, kā arī lai veicinātu šo nozaru zinātnisko pētniecību un zinātnes izplatīšanu sabiedrībā. Šie mērķi tika nostiprināti JLA satversmē, kas stājās spēkā 1.07.1939. Padomju okupācijas periodā augstskolas uzdevumus noteica tās statūti, kas tika veidoti pēc vienota Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) augstskolu parauga. LLA galvenie uzdevumi bija izglītotu un kvalificētu speciālistu sagatavošana tehniskajam, saimnieciskajam un izglītojošajam darbam, zinātnisko kadru sagatavošana un zinātnisko pētījumu īstenošana lauksaimniecības, mežkopības un ražošanas tehnoloģiju un citu zinātņu jomās. Pēc neatkarības atjaunošanas LLU darbības pamatmērķi tika definēti LLU satversmes jaunajās redakcijās, kas tika apstiprinātas 10.03.1992. un 16.02.1998. LBTU mērķi un uzdevumi ir augstākās akadēmiskās un profesionālās izglītības sniegšana biozinātņu un tehnoloģiju nozarēs, starptautiski atzīta pētniecība, kā arī kultūras izkopšana un Latvijas intelektuālā potenciāla attīstīšana. Viens no galvenajiem LLU stratēģiskajiem mērķiem ir arī universitātes attīstība, kļūstot par vienu no nozīmīgākajām Baltijas jūras reģiona zinātnes un tehnoloģiju augstskolām ar specializāciju dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanai.

Pēc Jelgavas pilsētas pārvaldes iniciatīvas, 20. gs. 30. gadu sākumā Latvijas Universitātes (LU) vadībai, Saeimai un Latvijas Republikas (LR) Ministru kabinetam tika iesniegti priekšlikumi par dažu LU fakultāšu pārcelšanu uz Jelgavu, lai apmierinātu Zemgales un Jelgavas pieprasījumu pēc augsti sagatavotiem speciālistiem. Lai veicinātu lauksaimniecības kā studiju programmas un zinātnes kvalitatīvāku attīstību, 26.06.1936. tika pieņemts lēmums par LU Lauksaimniecības fakultātes pārcelšanu uz Jelgavu, pārveidojot to par jaunu augstskolu. JLA organizēšanas procesā notika LU Lauksaimniecības fakultātes mācību līdzekļu (mācību laboratorijas, bibliotēka) un īpašumu pārņemšana, īstenota mācībspēku komplektēšana un organizēta studentu pāriešana uz jauno augstskolu. JLA svinīgā atklāšana notika 02.07.1939., bet mācības tika sāktas 16.09.1939.

Augstskolas vajadzībām tika nodota Jelgavas pils, kas 09.1937. tika pārdēvēta par Viestura piemiņas pili. 06.1944., kad Padomju armija sāka uzbrukumus Latvijas teritorijai un iekaroja Vidzemi un Latgali, JLA darbība tika apturēta un augstskolas vadībai Rīgā tika ierādītas pagaidu telpas. 07.–08.1944. Padomju armijas uzbrukuma un bombardēšanas rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa Jelgavas apbūve, savukārt vācu armijas artilērijas apšaudes rezultātā tika sagrauta Jelgavas pils. Padomju armijai tuvojoties Rīgai, 28.09.1944. JLA valde pieņēma lēmumu par augstskolas darbības pārtraukšanu.

Lai arī augstskola tika dibināta neatkarīgā Latvijā starpkaru periodā, tomēr tās izaugsme un attīstība visciešāk saistāma ar padomju okupētās Latvijas laiku. Pēc padomju otrreizējās okupācijas par LLA pārdēvētās augstskolas darbs tika atsākts 10.1944., bet mācības – 15.12.1944. LLA tika izvietota vairākās ēkās Rīgā – Ausekļa, Eduarda Veidenbauma un Pērnavas ielā un Kronvalda bulvārī. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Ministru padome 29.10.1956. pieņēma lēmumu par LLA pārcelšanu atpakaļ uz Jelgavu, jo augstskolai Rīgā trūka tās vajadzībām labiekārtotu telpu. LLA fakultāšu, zinātnisko laboratoriju un studentu izmitināšanai līdz pat 20. gs. 80. gadu vidum Jelgavā tika īstenota jaunu augstskolas mācību ēku kompleksu, zinātnisko pētījumu korpusu un studentu kopmītņu celtniecība, kā arī veikta Jelgavas pils atjaunošana un restaurācija (1957–1965).

Lai arī padomju okupācijas periodā LLA studiju sistēma un pētnieciskais darbs tika pārkārtots atbilstoši padomju augstākās izglītības modelim un pakļauts ideoloģiskajām prasībām un propagandai, turklāt augstskolas personāla sastāvu 50.–60. gados ietekmēja ideoloģiskās “tīrīšanas”, tomēr augstskola saglabāja augstu apmācības un pētniecības līmeni. 70.–80. gados LLA zinātniskos pētījumus veicināja arī pieaugošais pieprasījums no dažādiem ražošanas uzņēmumiem un resoriem.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atbilstoši Latvijas augstākās izglītības koncepcijai, LR Izglītības likuma pamatprincipiem (stājās spēkā 31.07.1991.) un Augstskolu likumam (stājās spēkā 01.12.1995.) tika īstenoti LLU akadēmiskā, zinātniskā un saimnieciskā darba pārkārtojumi un modernizācija, lai iekļautos demokrātiskas Latvijas un Eiropas izglītības sistēmā. Nozīmīga bija studiju sistēmas reorganizēšana un augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana, ieviešot profesionālās, bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas (19.06.1999. Boloņas deklarācija “Par Eiropas augstākās izglītības telpu”). Nozīmīgs LLU sasniegums bija starptautiski akreditētas augstskolas statusa iegūšana. Statusu 25.10.2001. apstiprināja Latvijas Augstākās izglītības padome. Akreditētas augstskolas statuss LLU deva tiesības īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu.

Lai varētu novērtēt LBTU sasniegumus atbilstoši starptautiski noteiktiem kritērijiem, salīdzināt to ar citām augstākās izglītības iestādēm Latvijā, augstskola piedalās vairākos starptautiska un nacionāla līmeņa reitingos un salīdzināšanas sistēmās. Vienas no pasaules ietekmīgākajām reitingu aģentūrām – Times Higher Education (THE) – veidotajā universitāšu reitingā THE World University Rankings 2022 LBTU ieguvusi vietu “1201+” grupā (visaugstāk novērtēta zinātne). Izvērtējot augstskolu darbības efektivitāti, ietekmi uz sabiedrību un panākumus Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, starptautiskajā augstskolu ietekmes reitingā THE Impact ranking 2021 universitāte ierindota 601.–800. vietā, visaugstāk novērtējot sniegumu tādos mērķos kā “Dzīvība uz zemes”, “Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas”, “Miers un taisnīgums”. Eiropas un Centrālāzijas reģionālo augstskolu reitingā QS Emerging Europe and Central Asia (EECA) 2021 starp 450 augstskolām LLU ieņēma 241.–250. vietu (iepriekšējā gadā LBTU ieguva 211.–220. vietu). Universitāte starptautiski novērtēta arī dažādu zinātņu jomā. Inženierzinātņu studiju starptautiskajā reitingā THE World University Rankings 2022 by subject: engineering ieguvusi vietu grupā “1001+”.

LBTU ir valsts dibināta, autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām un ir atvasināta publiska persona, ko garantē Latvijas Augstskolu likums. Atvasinātas publiskas personas statuss ļauj augstskolai pašai izvēlēties savu stratēģiju, prioritātes un noteikt budžeta sadalījumu. LBTU atrodas LR Zemkopības ministrijas pārziņā. Līdz 1940. gadam augstskola atradās LR Izglītības ministrijas pārziņā.

Padomju okupācijas periodā LLA bija pakļauta dažādām LPSR un PSRS valsts institūcijām, kas mainījās vairākkārt: LPSR Zemkopības tautas komisariātam (07.1940.–07.1941.; 11.1944.–04.1946.), PSRS Augstākās izglītības ministrijai (04.1944.–10.1953.; 03.1954.–06.1956.); PSRS Kultūras ministrijai (10.1953.–03.1954.); PSRS Lauksaimniecības ministrijai (06.1956.–08.1959.; 07.1963.–11.1985; 12.1988.–01.1991.); LPSR Ministru padomes Augstākās un vidējās specialās izglītības Valsts komitejai (08.1959.–04.1961.); LPSR Lauksaimniecības ministrijai (04.1961.–04.1962.), LPSR Lauksaimniecības produktu ražošanas un sagādes ministrijai (04.1962.–07.1963.), PSRS Valsts agrorūpnieciskai komitejai (11.1985.–12.1988.).

Augstskolas darbība padomju okupācijas periodā tāpat bija pakļauta komunistiskās partijas struktūrām dažādos hierarhijas līmeņos – LLA partijas komitejai, Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Rīgas pilsētas komitejai, LKP Jelgavas pilsētas komitejai, LKP Centrālajai komitejai, kā arī augstskolas komjaunatnes organizācijai.

Vācu okupācijas periodā augstskola bija pakļauta Latvijas ģenerālkomisariāta Jelgavas novada komisariātam un Zemes pašpārvaldes Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas Lauksaimniecības direkcijai.

Augstskolas struktūra tika organizēta uz LU Lauksaimniecības fakultātes bāzes, izveidojot divas patstāvīgas fakultātes – Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāti.

Padomju okupācijas periodā LLA darbība un studiju virzieni tika ievērojami pārkārtoti un paplašināti. 11.1944. LLA atjaunoja darbību ar piecām fakultātēm – Lauksaimniecības, Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības (likvidēta 1948. gadā), Lauksaimniecības mehanizācijas, Mežsaimniecības un Veterinārmedicīnas fakultāti, kura tika izdalīta no Latvijas Valsts universitātes. Turpmākajos gados tika izveidotas Zemes ierīcības (1947), Hidromeliorācijas (1948), Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas (1948), Mežtehnikas (1949), Lauksaimniecības ekonomikas (1968) un Lauksaimniecības celtniecības (1984) fakultātes. 1949. gadā uz Lauksaimniecības fakultātes bāzes tika izveidotas Agronomijas un Zootehnikas fakultātes. 1966. gadā tika izveidota arī Kolhozu un padomju saimniecību vadošo kadru un lauksaimiecības speciālistu kvalifikācijas celšanas fakultāte, kuras galvenais mērķis bija lauksaimniecības uzņēmumu speciālistu pieredzes papildināšana un zināšanu padziļināšana. 1963. gadā tika izveidota Sabiedrisko profesiju fakultāte, kurā studenti paralēli izvēlētajai specializācijai varēja apgūt prasmes un iemaņas dažādu kultūras un sporta pasākumu un kolektīvu organizēšanā un vadīšanā.

LLU tika izveidotas arī vispārējās un speciālās katedras, kas nebija pakļautas fakultātēm un bija atbildīgas par studentu ideoloģisko apmācību un sagatavošanu – Politiskās ekonomijas, Marksisma-ļeņinisma filozofijas, Zinātniskā komunisma, Padomju Savienības Komunistiskās partijas vēstures, Militārās apmācības un fiziskās audzināšanas, Valodu-pedagoģijas katedra. Mācību plāni un programmas kopumā tika pielāgotas PSRS noteiktajām prasībām.

Pēc 1991. gada LLU tika sākta mērķtiecīga un radikāla struktūras reorganizācija un modernizācija atbilstoši neatkarību atguvušās Latvijas augstākās izglītības un tautsaimniecības prioritātēm, vienlaicīgi iekļaujoties Eiropas augstākās izglītības telpā. 2022. gadā LBTU veido astoņas fakultātes – Lauksaimniecības, Meža, Veterinārmedicīnas, Tehniskā, Pārtikas tehnoloģijas, Vides un būvzinātņu, Informācijas tehnoloģiju, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte.

Jau kopš augstskolas izveides kā nozīmīga augstskolas darbības un studiju procesa sastāvdaļa tika nostiprināta studentu praktiskā apmācība un zinātniskās pētniecības īstenošana izmēģinājumu  un praktisko darbu saimniecībās. Augstskolas vajadzībām 06.1940. tika nodotas mācību saimniecības, kas iepriekš atradās LU Lauksaimniecības fakultātes īpašumā ‒ mācību ferma “Rāmava”, Vecauces mācību saimniecība, Lielauces mācību un izmēģinājuma saimniecība un Auces mācību un izmēģinājumu virsmežniecība. Padomju okupācijas periodā augstskolas pārvaldībā esošās mācību un pētījumu izmēģinājumu saimniecības tika paplašinātas, kā arī izveidotas jaunas (pētījumu un izmēģinājumu saimniecība Platonē, pētījumu mežsaimniecības Jelgavā un Šķēdē).

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību un pētniecības procesu, mācību saimniecību darbs turpinās arī pēc neatkarības atjaunošanas (pētījumu saimniecība “Pēterlauki”, Meža pētīšanas stacija, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs). Pētījumu projektu realizēšanai izveidoti arī zinātniskie institūti un laboratorijas, piemēram, Agroresursu un ekonomikas institūts, Dārzkopības institūts, Zemkopības institūts, Augu aizsardzības zinātniskais institūts. LBTU zinātniskie pētījumi un studiju programmu specializācija tiek īstenota atbilstoši LBTU prioritārajiem pētniecības virzieniem – biozinātnes (lauksaimniecība, mežasaimniecība un veterinārmedicīna), inženierzinātnes (pārtikas tehnoloģijas, enerģētika, viedās mašīnas un tehnoloģijas, ģeodēzija, kokapstrāde, ūdenssaimniecība u. c.) un sociālās zinātnes (ekonomika un uzņēmējdarbība, ainavu arhitektūra, zemes pārvaldība, socioloģija u. c.).

Pēc augstskolas atklāšanas mācības JLA 1939./1940. akad. gadā sāka 785 studenti, no tiem Lauksaimniecības fakultātē – 558, bet Mežsaimniecības – 227.

Nacistiskās Vācijas okupācijas periodā studentu skaitu JLA ietekmēja gan represijas pret ebreju tautības studentiem, gan padomju aktīvistiem, kā arī mobilizācija vācu okupācijas bruņotajos spēkos. Uzņemto studentu skaitu ietekmēja arī obligātā prasība pirms iestāšanās JLA nokalpot vienu gadu darba dienestā vai nostrādāt gadu kādā lauksaimniecības vai rūpniecības uzņēmumā, ko varēja aizstāt ar dienestu vienu gadu vērmahtā vai latviešu leģionā. 1942./1943. gadā akadēmijā mācījās 722 studenti.

Padomju okupācijas periodā kopējais studentu skaits LLA stabili pieauga. To veicināja gan LLA studiju virzienu paplašināšana, gan neklātienes nodaļas izveide, kas sniedza plašākas iespējas apvienot darbu ar studijām. Lai paaugstinātu studiju kvalitāti un uzlabotu studēt gribētāju atlases kritērijus, kopš 1959. gada tika rīkoti speciāli reflektantu sagatavošanas kursi, bet 1970. gadā atvērta Sagatavošanas nodaļa, kurā jaunieši atkārtoti varēja apgūt vidusskolas mācību priekšmetus ar praktisku ievirzi. Padomju okupācijas perioda beigās, 1990./1991. gadā, LLA mācījās 6190 studenti. Kopumā no 1945. līdz 1991. LLA bija beidzis 27 191 students. Visvairāk speciālistu tika sagatavots laukkopībā un dārzkopībā (5154), inženierceltniecībā (4219) un lauksaimniecības mehanizācijā (3757).

Arī pēc neatkarības atjaunošanas studentu skaits LLU pakāpeniski pieauga. 2001./2002. gadā LLU mācījās 8920 studenti. Tomēr, sākot ar 21. gs. pirmās desmitgades vidu, LLU studentu skaits pastāvīgi samazinājies, atspoguļojot vispārējo tendenci Latvijā. Studentu straujajam sarukumam par iemesliem tiek minēta gan demogrāfiskā situācija, cilvēku ekonomiskais stāvoklis, jauniešu aizbraukšana uz ārzemēm, gan valsts finansējuma samazinājums augstskolām. 2020./2021. gadā kopējais studentu skaits LLU bija 3810.

LBTU vadījuši 16 rektori: Pāvils Kvelde (līdz 05.1940. Pāvils Kreišmanis; 1939–1940, 1941–1944), Pauls Galenieks (1940–1941), Jānis Ostrovs (1941), Maksis Eglītis (1944), Jānis Peive (1944–1950), Amālija Cekuliņa (1950–1954), Jānis Vanags (1954–1961), Pāvils Zariņš (1961–1966), Oļģerts Ozols (1966–1976), Kazimirs Špoģis (1976–1980), Viktors Timofejevs (1980–1986), Imants Gronskis (1986–1992), Voldemārs Strīķis (1992–2002), Pēteris Bušmanis (2002–2004), Juris Skujāns (2004–2014). Kopš 2014. gada LLU rektore ir Irina Pilvere.