Roberts Beikvels (Robert Bakewell) – viena no nozīmīgājām personām britu lauksaimniecības revolūcijā (British Agricultural Revolution); devis nozīmīgu ieguldījumu aitu, liellopu un zirgu selekcijā un audzēšanā, kā arī vispārējā izpratnē par mākslīgo izlasi. N. Borlaugs – amerikāņu biologs, humānists, Nobela prēmijas laureāts (1970), "zaļās revolūcijas" aizsācējs; 20. gs. 40. gados Meksikā izveidojis jaunas, augstražīgas, pret slimībām izturīgas puspundura kviešu šķirnes, kuras 20. gs. vidū introducējis Indijā un Pakistānā, dubultojot kviešu ražību un tādējādi stabili nodrošinot iedzīvotājus ar pārtiku; palīdzējis ieviest šīs metodes pārtikas apjomu palielināšanai arī citur Āzijā un Āfrikā. Luters Burbanks (Luther Burbank) – amerikāņu botāniķis, dārzkopis lauksaimniecības zinātnes pionieris; devis lielu ieguldījumu dažādu kultūraugu šķirņu veidošanā un attīstīšanā (plūmes, upenes, mellenes, augļu kaktuss, ķirši, zemenes, lopbarības zālaugi, dekoratīvie augi); īpaša nozīme bija izveidotajam kartupeļu genotipam ‘Bērbenka Rūsganais’ (Russet Burbank potato), kas vēlāk kļuva par vadošo kartupeļu šķirni pārstrādei. Šī šķirne, kas ir izturīga pret lakstu puvi, tika izveidota, lai palīdzētu Īrijai tik galā ar "kartupeļu bada” (Irish Potato Famine, 1845–1849) izraisītajām sekām. Alberts Hovards (Albert Howard) – angļu botāniķis, bioloģiskās lauksaimniecības (organic agriculture) pionieris; kopā ar Rūdolfu Steineru (Rudolf Steiner) un Evu Balfūru (Eve Balfour) tiek uzskatīts par modernās bioloģiskās lauksaimniecības pamatlicēju. J. Lībigs – vācu ķīmiķis; devis lielu ieguldījumu lauksaimniecības un bioloģiskās ķīmijas attīstībā; tiek uzskatīts par organiskās ķīmijas dibinātāju, modernās lauksaimniecības aizsācēju, kultūraugu “mēslošanas tēvu”; uzsvēra slāpekļa, fosfora, kālija u. c. barības elementu lomu augu augšanā; formulēja minimuma likumu (kultūraugu attīstību un ražas līmeni nosaka tas augu augšanas faktors, kas atrodas relatīvā minimumā). Amerikānis Džejs Lašs (Jay Laurence Lush) – dzīvnieku ģenētikas pionieris; devis lielu ieguldījumu mājdzīvnieku selekcijā; aizstāvējis dzīvnieku selekciju, kas balstījās nevis uz subjektīvi vērtējamu dzīvnieka izskatu, bet gan uz ģenētisko informāciju un kvantitatīvo statistiku. Dž. Lušs bija autors grāmatai “Dzīvnieku selekcijas plāni” (Animal Breeding Plans, 1937), kas ievērojami ietekmēja mājdzīvnieku selekciju visā pasaulē. G. Mendels – vāciski runājošs Morāvijas zinātnieks, augustīniešu mūks, kas iemantoja slavu tikai pēc nāves kā modernās ģenētikas iedibinātājs. G. Mendels formulēja iedzimstamības likumus, kas pazīstami kā Mendela likumi, veicot eksperimentus ar zirņiem (Pisum sativum); ieviesa terminus “dominants” un “recesīvs”; atziņas publicēja darbā “Eksperimenti augu hibridizācijā” (Versuche über Pflanzenhybriden). Luijs Pastērs (Louis Pasteur) – franču ķīmiķis un mikrobiologs; slavens ar atklājumiem vakcinācijā, pētījumiem par rūgšanas un pūšanas procesiem un izstrādāto pasterizācijas tehnoloģiju; viens no mikrobioloģijas zinātnes dibinātājiem; izstrādāja vairākas vakcīnas (ievērojamākā – vakcīna pret trakumsērgu). Dmitrijs Prjaņišņikovs (Дмитрий Николаевич Прянишников) – krievu agroķīmiķis, augu fiziologs; lielu mūža daļu veltījis augkopības zinātnes izveidošanai; sarakstījis vairākas mācību grāmatas, no kurām slavenākā “Speciālā zemkopība” (“Частное земледелие”, no 1898–1938 iznāca 8 izdevumi), arī 1931 izdotā “Agroķīmija” ("Агрохимия") pieredzēja vairākus izdevumus. Sevals Raits (Sewall Green Wright) – amerikāņu ģenētiķis, viens no populāciju ģenētikas iedibinātājiem; atklāja inbrīdinga koeficientu un metodi, kā to aprēķināt šķirnes dzīvniekiem; ģenētiskā drifta matemātiskās teorijas atklājējs; izstrādājis matemātiskās metodes, kas plaši tiek pielietotas dzīvnieku selekcijā. Mankombu Sambasivans Svaminatans (Mankombu Sambasivan Swaminathan) – indiešu ģenētiķis un starptautiska mēroga administrators; galvenie nopelni saistīti ar “zaļo revolūciju” Indijā, kuras laikā nabadzīgajiem zemniekiem piedāvājis lietot augstražīgas rīsa un kviešu šķirnes. M. S. Svaminatanu sauc par "indiešu zaļās revolūcijas tēvu”; viņš dibinājis un vada „MS Svaminatana pētniecības fondu” (MS Swaminathan Research Foundation) un izvirzījis mērķi atbrīvot pasauli no nabadzības un bada, tai pašā laikā iestājoties par ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatprincipiem. Kliments Timirjazevs (Климент Аркадьевич Тимирязев) – krievu biologs, botāniķis un augu fiziologs; sarakstījis pasaulslaveno darbu “Auga dzīve” (“Жизнь растения”, 1878). K. Timirjazeva galvenie pētījumi saistīti ar gaismas (galvenokārt zilo un sarkano staru) nozīmi augu dzīvības procesos, atklājis fotosintēzes būtību, formulējis daudzas likumsakarības augkopībā. K. Timirjazevs uzskatīja augu fizioloģiju un agroķīmiju par racionālas lauksaimniecības pamatu. K. Timirjazeva vārdā nosaukta pasaulslavenā Krievijas Valsts Lauksaimniecības universitāte. Dž. Talls – angļu lauksaimniecības zinātnes pionieris, kas veicināja britu lauksaimniecības revolūciju; izgudroja (1701) zirgvilkmes sējmašīnu, kas ekonomiski izsēja sēklas rindās, vienādos attālumos un dziļumā, un pārklāja tās ar augsni; izgudroja zirgvilkmes kapli; rosināja uz zinātnisku pieeju lauksaimniecībai; palīdzēja pārveidot lauksaimniecības praksi ar daudziem izgudrojumiem un uzlabojumiem. Nikolajs Vavilovs (Николай Иванович Вавилов) – krievu botāniķis, augkopis-selekcionārs, ģeogrāfs un ģenētiķis; daudzu darbu autors (nozīmīgākais darbs – teorija par kultūraugu izcelšanās centriem un iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums); lielu darbu ieguldījis pasaules augu daudzveidības pētījumos; savācis pasaulslavenā Viskrievijas Augkopības institūta (Всероссийский институт растениеводства имени Н. И. Вавилова) kultūraugu kolekciju, kas ir neaizstājama izejmateriālu krātuve selekcijas darbam. Arturi Ilmari Virtanens (Artturi Ilmari Virtanen) – somu ķīmiķis, bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (1945); pētījis fermentācijas procesus, slāpekļa saistītājas gumiņbaktērijas, augu ķīmisko sastāvu, dažādas aminoskābes; izolējis aminoskābes no daudzveidīga augu klāsta; pierādījis, ka sēru saturošās aminoskābes ir īpaši nozīmīgas gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem; izgudrojis lopbarības konservantus (AIV Forage or AIV method), kas pamatojās uz neorganisko skābju, galvenokārt sērskābes, pievienošanu skābbarībai, lai uzlabotu fermentāciju. E. Vitnejs – amerikāņu izgudrotājs; izgudroja kokvilnas tīrīšanas mašīnu, kas bija viens no industriālās revolūcijas pamatizgudrojumiem. E. Vitnijs izveidoja un attīstīja koncepciju par savstarpēji nomaināmu daļu (interchangeable parts) masveida ražošanu, kas lika pamatus rūpniecībai.