Plaši izplatītas. Vairumā gadījumā simptomi vāji izteikti un ražas zudumi nelieli, tomēr ir vairākas ļoti nozīmīgas vīrusu ierosinātās slimības, piemēram, miežu dzeltenās pundurainības vīruss (BYDV), ābeļu hlorotiskais lapu plankumainības vīruss (ACLSV), gurķu mozaīkas vīruss (CV) un citi. Pastāv uzskats, ka vīrusi ir nozīmīgākie augu patogēni, kaut gan vislielākos zudumus rada sēņu slimības. Vīrusi būtiski atšķiras no citiem slimību ierosinātājiem. Tie sastāv no proteīna apvalka un nukleīnskābes: dezoksiribonukleīnskābes (DNS) vai ribonukleīnskābes (RNS). Visi vīrusi ir obligātie parazīti un spēj vairoties tikai dzīvās šūnās. Pastāv vēl sīkāki organismi – viroīdi. Viroīdi ir gredzenveida RNS molekulas, kas vairojas augu šūnās. Pirmais identificētais viroīds ir kartupeļu bumbuļu vārpstainības viroīds (PSTVd), kas pagaidām (dati 2021. gadam) atrasts tikai dienvidu zemēs. Biežāk sastopams ir krizantēmu pundurainības vīroīds (CSVd). Atšķirībā no citām dzīvām būtnēm, vīrusu nosaukumi neatbilst Kārļa Linneja (Carl von Linné) binārajai nomenklatūrai. Sākotnēji vīrusu nosaukumi tika veidoti, vadoties pēc saimniekauga, kurā tie pirmo reizi identificēti, un izraisītajiem simptomiem, piemēram, tabakas mozaīkas vīruss. Tomēr tik gari nosaukumi nebija ērti lietojami, un mūsdienās lieto akronīmus, kas atspoguļo simptomus un saimniekaugu angļu valodā, piemēram, miežu dzeltenās pundurainības vīrusa nosaukuma akronīms ir BYDW (barley yellow dwarf virus). Daudzos gadījumos vīrusslimību simptomi nav redzami, piemēram, kartupeļu S vīrusa simptomi izturīgām šķirnēm nav redzami. Tipiskākie saskatāmie vīrusslimību simptomi: auga daļu vai atsevišķu laukumu krāsas maiņa, nekrozes (auga daļu vai audu atmiršana), dzeltēšana, augšanas kavēšana, pundurainības, kroplības. Bieži sastopams simptoms ir mozaīka. Piemēram, tabakas mozaīkas vīrusa inficēšanās gadījumā uz lapām ir gaiši dzelteni un zaļi laukumi, kas izkliedēti pa visu lapu un veido rakstu, kas atgādina mozaīku. Pēc ārējām pazīmēm vīrusslimības grūti identificēt, jo vairāki vīrusi izraisa līdzīgus simptomus uz viena un tā paša auga, bez tam viens un tas pats vīruss var izraisīt atšķirīgus simptomus atšķirīgām augu sugām vai pat šķirnēm. Daudzos gadījumos vīrusu izraisītie simptomi ir līdzīgi neparazitārām slimībām, piemēram, barības vielu trūkumam vai pārbagātībai, kā arī bojājumiem, kas radušies nepareizas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas dēļ. Vīrusi saglabājas un tiek pārnēsāti ar stādāmo materiālu, piemēram, inficētiem kartupeļu bumbuļiem, potzariem, retāk ar sēklām. Vīrusi var tikt pārnēsāti tikai ar augu sulu, un tie iekļūst augā tikai caur rētām, piemēram, lapām saskaroties vai pārnesot ar darbarīkiem vai rokām, uz kurām ir ar vīrusu inficēta augu sula. Būtiski vīrusu pārnēsātāji ir vektori – laputis, lapu blusiņas, ērces, nematodes, sēnes un citi. Vīrusslimības var ierobežot tikai profilaktiski – nepieļaut inficēšanos un izvēlēties no vīrusiem brīvu stādāmo materiālu.