Pēc barošanās tipa kukaiņi var būt augēdāji (zāģlapsenes), plēsoņas (skrejvaboles), parazīti (blusas, dzēlējodi) un parazitoīdi (jātnieciņi), trūdēdāji (garkājodi), filtrētāji ūdenī (knišļu kāpuri), nektarofāgi–apputeksnētāji (tūkstošiem sugu), mikofāgi–sēņu augļķermeņu ēdāji un citi. Augēdāji kukaiņi var būt kultūraugu kaitēkļi un nest ievērojamus ekonomiskos zaudējumus (pat 40 % no potenciālās ražas). Tajā pašā laikā tie ir primārie augu biomasas pārstrādātāji un piedalās tās iesaistē barības vielu apritē dabiskās ekosistēmās. Plēsonīgiem kukaiņiem ir svarīga funkcija dabā. Tie galvenokārt barojas ar citiem kukaiņiem un ierobežo to skaitu. Līdzīga ekoloģiskā funkcija ir parazitoīdiem (kāpurs nogalina citu kukaini, dzīvojot tā ķermenī). Plēsoņas un parazitoīdus plaši izmanto augu aizsardzībā. Parazītiskajiem kukaiņiem – blusām, utīm, dzēlējodiem, dunduriem, knišļiem, blaktīm – ir svarīga loma putnu un zīdītāju imunitātes nostiprināšanā. Izņēmums, protams, ir parazītu pārnestie slimību ierosinātāji cilvēkam, piemēram, malārijas, leišmaniozes, dzeltenā drudža ierosinātāji u. c. Malārijas plazmodijs ir lielākais slepkava pasaulē. Trūdēdāji veic neredzamo darbu; tie ir augsnē, trūdošās augu atliekās, dzīvnieku atliekās un piedalās to mineralizēšanā. Augu atlieku ēdāji, kā arī augēdāji gandrīz obligāti ir saistīti ar baktērijām un sēnēm, kas palīdz noārdīt augu celulozi. Par mikofāgiem: sēnes ir bagāts olbaltumvielu avots, un tūkstošiem sugu ir specializējušās sēņu ēšanai. Ūdeņus apdzīvo kukaiņi, kas pieder pie visām trofiskajām grupām. Filtrētāji – knišļi, trīsuļodi – filtrē ūdenī esošās suspendētās daļiņas un tās sedimentē caur saviem ekskrementiem, tādējādi nodrošinot ūdeņu tīrību. No apputeksnētājiem atkarīgi lielākā daļa pasaules augu, izņemot graudzāles, paparžaugus un sūnas. No tiem ir atkarīga 80 % kultūraugu raža. Ja spriež par “apputeksnētāju krīzi”, tad tā galvenokārt ir saistīta ar dabisko biotopu pārveidošanu par lauksaimniecības zemēm. Dabiskajās ekosistēmās krīze nepastāv. Kukaiņu ķermenis ir bagāts ar dzīvniekiem un cilvēkam nepieciešamajām barības vielām, piemēram, taisnspārņu ķermenī ir 20–60 % olbaltumvielu, 30–60 % tauku. Svarīgs ir arī hitīns, kas līdzvērtīgs šķiedrvielām. Tāpēc kukaiņi var būt nākotnes pārtika. Pastāv ne tikai bieži sastopama, ekonomiski un citādi nozīmīga kukaiņu grupa, bet arī liela kukaiņu grupa, kas ir specializēta konkrētam biotopam un nevar pielāgoties antropogēnām izmaiņām. Tās ir īpaši aizsargājamās sugas ikvienā pasaules reģionā, atkarībā no biotopu apsaimniekošanas veida.
Jo dabiskāka ekosistēma, jo lielāka kukaiņu daudzveidība un vairāk katras sugas populācijas regulējošo faktoru. Parasti nevienai sugai nav priekšrocību. Antropogēnos biotopos (lauksaimniecība, mežkopība, apdzīvotas vietas) viss ir pilnīgi pretēji.
