Kukaiņu faunu pārstāv galvenokārt boreālo un nemorālo bioģeogrāfisko rajonu sugas. Citu bioģeogrāfisko rajonu sugu skaits ir neliels, un tās parasti ir retas, piemēram, ģipseņu stublājgrauzis Phytoecia virgula vai skolija Scolia hirta. Līdz ar klimata pasiltināšanos Latvijas teritorijā dabiski ieceļo sugas no dienvidiem. Tās var izveidot pastāvīgas populācijas (piemēram, smirdīgā rožvabole Oxythyrea funesta vai garspārnu sienāzis Phaneroptera falcata). Visticamāk, ik gadu Latvijā ieceļo simtiem sugu no siltākiem apgabaliem, taču lielākā daļa nespēj aklimatizēties. Vienlaikus daudzas sugas kļūst retas vai pavisam izzūd no Latvijas teritorijas, piemēram, lielais purvraibenis Boloria frigga vai lielais silsamtenis Hipparchia alcione. Nozīmīgas ir cilvēka ievestās sugas, visbiežāk lauksaimniecības kaitēkļi, piemēram, siltumnīcu baltblusiņa Trialeurodes vaporariorum.
Precīzs kukaiņu sugu skaits Latvijā nav zināms, bet to aptuveni vērtē kā lielāku par 14 000 sugām (1. tabula).
Pārskats par kukaiņu kārtām.
Summējot tabulas datus, sugu kopskaits ir aptuveni 12 300. Tomēr dažas kārtas ir nepilnīgi izpētītas. Piemēram, no mušveidīgajiem divspārņiem Brachycera ir zināmas 1654 sugas, taču prognozētais sugu skaits ir 3500, t. i., vairāk nekā divas reizes lielāks. Kukaiņu kārtas ar mazāku sugu skaitu parasti ir labāk izpētītas, par ko liecina precīzs sugu skaits. Tāpat samērā labi zināma ekonomiski nozīmīgu sugu – augu kaitēkļu, cilvēka un dzīvnieku parazītu – fauna. Faunas sarakstu veido, balstoties uz zinātniskajām publikācijām. Publikācijas, it īpaši no iepriekšējiem gadsimtiem, ne vienmēr ir precīzas. Piemēram, taisnspārņu kārtā, spriežot pēc publikācijām, ir 50 sugas, taču, tās izvērtējot, faunai droši pieskaitāmas tikai 43 sugas. Kopumā Latvijas kukaiņu sugu saraksts ir dinamisks – vairākas sugas tiek atklātas no jauna, citas – izslēgtas no saraksta.
Lielākā problēma kukaiņu izpētē Latvijā ir saistīta ar sugu noteicēju trūkumu. Pirmais apkopotais bezmugurkaulnieku noteicējs izdots 1957. gadā. Tas šobrīd ir novecojis. Dažām kukaiņu grupām – skrejvabolēm un ūdensvabolēm – ir izdoti noteicēji. Spāres var noteikt pēc 2017. gadā izdotās grāmatas. Samērā labi zināma augu aizsardzībā nozīmīgo kukaiņu fauna. Dažu tauriņu grupu un spāru noteicēji atrodami portālā dabasdati.lv. Mūsdienās internetā ir daudz tiešsaistes noteicēju gan pēc pazīmēm, gan pēc attēliem. Piemēram, ir skrejvaboļu noteicējs un vaboļu noteicējs, un augu sūcēju noteicējs. Meklētājā jāievada kukaiņu taksona latīniskais nosaukums, jo tas ir identisks neatkarīgi no valsts valodas. Sugu noteikšanai ne mazāk svarīgas ir publikācijas no apkārtējām ziemeļu un centrālās Eiropas valstīm par to faunu.