Spāres, līdzīgi kā abinieki (tritoni, vardes, krupji), ir viena no tām nedaudzajām dzīvnieku grupām, kas labāk nekā citas raksturo saldūdeņu kvalitāti un vienlaikus var dot arī nozīmīgu informāciju par sauszemes vides kvalitāti. Spāres apdzīvo gan saldūdeņus, gan sauszemi un ir plēsēji – tās ir atkarīgas no daudzu citu bezmugurkaulnieku klātbūtnes. Spāres regulē arī citu bezmugurkaulnieku (piemēram, odu, knišļu, mušu) skaitu. Spāres ir nozīmīga zivju barības sastāvdaļa; ar spārēm barojas citi kukaiņi, putni un zīdītāji.
Pasaulē ir dažādas pieejas spāru aizsardzībai. Piemēram, Eiropā – Austrijā, Beļģijā (Flandrija, Briseles reģions), Luksemburgā, Spānijā un Vācijā – ir aizsargājamas visas tur sastopamās spāru sugas un to apdzīvotie biotopi. Savukārt Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Maķedonijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Portugālē, Rumānijā, Somijā un Zviedrijā – tikai Eiropas Savienības (ES; European Union) Biotopu direktīvā iekļautās sugas. Beļģijā (Valonijā), Čehijā, Grieķijā, Īrijā, Krievijā, Latvijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Polijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē, Ukrainā un Ungārijā – attiecīgajā valstī normatīvajos aktos iekļautās sugas. Bet Bosnijā un Hercegovinā, Kiprā, Maltā, Melnkalnē un Moldovā spāres aizsargājamo dzīvnieku skaitā nav iekļautas.
Eiropā kā apdraudēta ir novērtēta 21 spāru suga (trīs sugas kritiski apdraudētas, piecas sugas apdraudētas, 13 sugas sarūkošas). Savukārt no visām Eiropā sastopamajām sugām 54 % populācijas ir novērtētas kā stabilas, 10 % – kā pieaugošas, 24 % – kā sarūkošas, bet 12 % sugu populāciju attīstības virziens ir nezināms. Tomēr katrai sugai apdraudējuma līmenis var atšķirties atkarībā no reģiona. Kritiski apdraudētās sugas parasti ir tās, kuru izplatības areāli ir ļoti mazi, – negatīvie faktori ietekmē lielu populācijas daļu vai pat visu populāciju.