Spāres (Odonata) ir viena no kukaiņu (Insecta) klases kārtām. To ķermeņa uzbūve 360 miljonu gadu laikā nav daudz mainījusies. Kā plēsējiem, kas apdzīvo divas atšķirīgas vides – ūdeni un gaisu, dabā tām ir liela nozīme.
Spāres (Odonata) ir viena no kukaiņu (Insecta) klases kārtām. To ķermeņa uzbūve 360 miljonu gadu laikā nav daudz mainījusies. Kā plēsējiem, kas apdzīvo divas atšķirīgas vides – ūdeni un gaisu, dabā tām ir liela nozīme.
Spārēm ir raksturīga nepilnā metamorfoze – to dzīves cikls ietver olu, kāpuru un pieaugušu kukaiņu stadiju, bet nav kūniņas stadijas. Olas un kāpura stadiju spāres pavada ūdenī, bet pieaugušie kukaiņi dzīvo ārpus ūdens. Spāres ir nozīmīgs barības resurss citiem kukaiņiem, zivīm, abiniekiem, putniem, mazāk – zīdītājiem. Kā plēsīgi kukaiņi spāres ir nozīmīgi citu kukaiņu (piemēram, mušu, odu) skaita regulētāji. Spāru spārnu aerodinamisko īpašību izpēte ir bijusi pamatā helikoptera spārnu uzbūvei. Spāru acu uzbūve ir arī optometrijas pētniecības objekts. Spāres ir minētas folklorā un literatūrā, ģeogrāfiskos un cita veida nosaukumos, kā arī tās ir cilvēku vārdi un uzvārdi. Spāres tiek izmantotas kā simboli, greznumlietas, tās tiek attēlotas mākslas darbos.
Odonatoloģija ir entomoloģijas apakšnozare. Detalizējot pētījumu virzienus, var izdalīt faunistiskus, taksonomiskus, uzvedības, ekoloģiskus, morfoloģiskus, fizioloģiskus, molekulārās sistemātikas un populāciju ģenētikas pētījumus.
Galvenās odonatoloģijas teorijas saistītas ar populāciju ģenētiku, spāru izmantošanu sauszemes un ūdens ekosistēmu bioindikācijā, sugu daudzveidības samazināšanos un vājāk izpētīto pasaules reģionu izpēti.
Faunistiskajos pētījumos visbiežāk tiek izmantoti tiešie vizuālie novērojumi, kukaiņu ķeršana ar entomoloģiskajiem vai hidrobioloģiskajiem tīkliņiem un sugu sarakstu sagatavošana. Taksononomisko pētījumu pamatā ir spāru ārējo morfoloģisko pazīmju aprakstīšana un salīdzināšana, taču arvien biežāk tiek izmantota arī spāru izpēte ar dezoksiribonukleīnskābju (DNS) sekvencēšanu, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju, kas ļauj precīzi noteikt sugu un noskaidrot tās radniecību pēc DNS sekvenču līdzības. Ekoloģisko pētījumu pamatā ir sugu sabiedrību un/vai kvantitatīvo datu ievākšana (uzskaites) noteiktās laukuma vienībās un saistību ar atšķirīgiem vides vai citiem faktoriem analizēšana.
Lai gan ziņas par spārēm var atrast dažādu vēsturisko periodu avotos, tomēr par sākumu spāru pētniecībai mūsdienu izpratnē var pieņemt 18. gs., kad notika sugu aprakstīšana pēc zviedru pētnieka Karla fon Linneja (Carl von Linne; latīņu Carolus Linnaeus) ieviestās mūsdienu augu un dzīvnieku sistemātiskās jeb binārās nomenklatūras shēmas; tādēļ viņš tiek dēvēts par taksonomijas aizsācēju. K. Linneja izveidotā dzīvo organismu klasificēšanas sistēma ar izmaiņām tiek lietota arī mūsdienās.
Līdz ar sugu aprakstīšanu pakāpeniski veidojās zināšanas par dažādu teritoriju vai reģionu sugu sastāvu, kam pakāpeniski tika pievienota informācija par sugu bioloģiju un ekoloģiju. Relatīvi bieži (attiecībā pret nelielo publikāciju skaitu) aprakstītas atsevišķas spāru bioloģijas nianses, kā, piemēram, spāru masveida lidojumi. Tomēr biežāk tie ir bijuši tikai faktu konstatējumi bez plašāka izvērtējuma par aprakstīto faktu cēloņiem vai likumsakarībām.
Dažādu dabas aizsardzības projektu ietvaros notiek pasaules mazāk pētīto reģionu sugu sastāva un ekoloģijas pētījumi. Katru gadu tiek aprakstīti vairāki desmiti zinātnei jaunu spāru sugu, galvenokārt no Āzijas dienvidaustrumu daļas un Āfrikas, retāk – no Dienvidamerikas. Lai gan spāru lidošanas mehānismi ir pētīti jau sen, tomēr to pētījumi turpinās gan spārnu uzbūves struktūru (piemēram, dzīslojuma) līmenī, gan saistot lidošanu ar dažādiem abiotiskiem un biotiskiem faktoriem. Tāpat aktuālas ir pētījumu tēmas par starpsugu attiecībām spāru ģinšu vai kārtu līmenī, gan ar citu organismu grupu, piemēram, varžu, sugām. Atsevišķs pētījumu virziens ir spāru izpēte ar DNS sekvencēšanu. Šīs metodes tiek izmantotas populāciju ģenētiskās daudzveidības un stabilitātes novērtēšanai, līdzības un atšķirības sugu ģenētiskajā materiālā tiek izmantotas gan sistemātikas, gan evolucionāros pētījumos. Vairākās valstīs pēdējos gados veikti pētījumi par spārēm urbānās ainavās, tostarp pilsētās, kā arī par spāru nozīmi vides kvalitātes novērtēšanā (bioindikācijā).
Spāre Argiolestes zane (Latvijas zinātnieka Mārtiņa Kalniņa 2010. gadā atrasta un 2014. gadā aprakstīta kā zinātnei jauna spāru suga), Jaungvineja, 2010. gads.
Odonatoloģijas attīstība mūsdienās notiek galvenokārt muzejos vai zinātniskos institūtos, taču nozīmīgu devumu, galvenokārt spāru un to dzīvotņu aizsardzībā, sniedz dažādu projektu aktivitātes. Viens no nozīmīgākajiem muzejiem ir Dabas vēstures muzejs Londonā (Natural History Museum). Dabas vēstures muzejā ir lielākais posmkāju, tai skaitā spāru, sugu krājums pasaulē. Muzeja kolekcijā ir pārstāvēta vairāk nekā puse no visām pasaulē zināmajām kukaiņu sugām, t. i., aptuveni 500 tūkstoši sugu. Savukārt Nīderlandes Bioloģiskās daudzveidības centrs (Naturalis Biodiversity Center) Leidenē iekļauj muzeju, kā arī izpētes un izglītības aktivitāšu kopumu. Entomoloģisko krājumu veido vairāk nekā 18 miljoni vienību.
Nozīmīgākie starptautiskie periodiskie izdevumi par spārēm ir International Journal of Odonatology (kopš 1998. gada, Worldwide Dragonfly Association), Odonatologica (kopš 1972. gada, International Odonatological Foundation, Societas Internationalis Odonatologica) un Libellula (kopš 1981. gada, Gesellschaft deutschsprachiger Odonatologen).
Starptautiskā Odonatoloģijas kongresa (International Congress of Odonatology) dalībnieki apmeklē Wicken Fen dabas liegumu un apskata vienu no spārēm viedotajiem dīķiem. Kembridža, Lielbritānija, 2017. gads.
Kā Eiropas un arī pasaules mērogā nozīmīgi spāru pētnieki, kas ir aprakstījuši daudzas spāru sugas, ir minami Hermans Hagens (Hermann Hagen), Roberts Maklaklans (Robert Mac Lachlan), Viljams Kērbijs (William Kirby), Frīdrihs Riss (Friedrich Ris) un Mišels de Seliss Lonšons (Michel Edmond de Selys Longchamps). Entomologs Filips Korbets (Philip Steven Corbet) ir sarakstījis visapjomīgāko un plašāk izmantoto darbu par spāru uzvedību un ekoloģiju – “Spāres – Odonata spāru kārtas uzvedība un ekoloģija” (Dragonflies – Behaviour and Ecology of Odonata, 1999). Klāss Dauve Deikstra (Klaas-Douwe B. Dijkstra) ir vairāku rokasgrāmatu un noteicēju par Eiropas un Āfrikas spārēm autors un viens no galvenajiem spāru speciālistiem Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) Sugu izdzīvošanas komisijā (Species Survival Commission) Glandā, Šveicē. Tomēr katrā valstī, valstu grupās vai pētījumu tēmās pētnieku nozīmīgums ir atšķirīgs.