No mūsdienās zināmajiem dzīvajiem organismiem apmēram divas trešdaļas ir kukaiņi. Pēc dažādiem aprēķiniem kukaiņu sugu skaits pārsniedz vienu miljonu, bet prognozētais sugu skaits ir 5,5 miljoni. Ik gadu tiek atklāti un aprakstīti 6000–9000 jaunu kukaiņu sugu. Ņemot vērā, ka aprakstīšanas ātrums ir nemainīgs jau vairākas desmitgades, bet sugu izmiršanas ātrums ir 1–5 % gadā, ne visas sugas izdosies atklāt, pirms tās būs izzudušas.
Kukaiņu izpēte ļauj risināt praktiskus augu aizsardzības, cilvēka un dzīvnieku veselības, apdraudēto kukaiņu sugu aizsardzības jautājumus, cilvēka radītās sekas vidē. Kukaiņi (piemēram, augļu mušas drozofilas) ir piemēroti modeļorganismi ģenētikas, mikroevolūcijas, evolucionārās bioloģijas, ekoloģiskās imunoloģijas, ekosistēmu funkcionēšanas pētījumiem. Kukaiņi kalpo arī kā ekosistēmu bioloģiskās kvalitātes indikatori, piemēram, taisnspārņi indicē pelēko kāpu kvalitāti, trīsuļodu sugas – saldūdeņu kvalitāti. Entomoloģija pēta jautājumus, kas saistīti ar kukaiņu lomu vielu apritē, jo tie ir dzīvnieku un augu atlieku galvenie noārdītāji. Šie pētījumi saistīti ar simbiotisko mikroorganismu – sēņu un baktēriju – izpēti. Nozīmīgi ir pētījumi par apputeksnētājiem, kas nodrošina augu pastāvēšanu un pārtikas produktus, īpaši saistībā ar ģenētiski modificētu augu īpatsvara palielināšanos. Meža entomoloģija un lauksaimniecības entomoloģija pēta augu kaitēkļus un to regulācijas metodes. Medicīnā nozīmīgi ir pētījumi par kukaiņiem – vīrusu, baktēriju, parazītu pārnēsātājiem. 21. gs. sākumā izveidojusies jauna nozare – kukaiņu biotehnoloģija, kas izmanto kukaiņus (vai to orgānus, vielas, fizioloģiju) pārtikas ražošanā, medicīnā, augu aizsardzībā.
