Ogleklis ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu C un atrodas 2. perioda 14. grupā. Oglekļa relatīvā atommasa ir 12,011, un tā atoms sastāv no sešiem protoniem, sešiem neitroniem un sešiem elektroniem (elektronu konfigurācija [He] 2s22p2). Ogleklis ir elements, kas var pastāvēt vairākās formās. Pazīstamākās no tām ir dimants un grafīts. Grafīts ir viens no mīkstākajiem zināmajiem materiāliem, savukārt dimants ir viscietākais zināmais materiāls. 1985. gadā atklāta jauna oglekļa forma – fullerēns (Nobela prēmija ķīmijā 1996. gadā: atklājēji Roberts Kerls (Robert Floyd Curl, Jr.), Harolds Kroto (Sir Harold Walter Kroto), Ričards Smollijs (Richard Errett Smalley)). Ogleklis ir 17. izplatītākais elements Zemes garozā un ceturtais izplatītākais elements Visumā. Ogleklim piemīt spēja savienoties ar citiem oglekļa atomiem, veidojot sarežģītas ķēdes un gredzenus. Šī īpašība radīja organisko ķīmiju ar gandrīz neierobežotu skaitu oglekļa savienojumu. Ogleklis atrodas daudzu planētu atmosfērā, parasti kā oglekļa dioksīds (CO2).