Magnijs ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Mg un atrodas 3. perioda 2A. grupā (sārmzemju metāli). Magnija relatīvā atommasa ir 24,3050, un tā atoms sastāv no 12 protoniem, 12 neitroniem un 12 elektroniem (elektronu konfigurācija [Ne]3s2). Magnijs ietilpst vairāku minerālu sastāvā un ir astotais izplatītākais elements Zemes garozā; Visumā – devītais izplatītākais. Tas ir viegls un izturīgs metāls sudrabainā krāsā ar metāliem raksturīgu spīdumu. Magnijs ir ķīmiski aktīvs elements, tādēļ brīvā veidā dabā tas nav sastopams, turklāt gaisā tas pārklājas ar blīvu oksīda aizsargkārtu. Rūpnieciski magniju iegūst, izmantojot karbotermisko magnija oksīda reducēšanu ar silīciju vai ogli aptuveni 2300 oC temperatūrā. Alternatīvi magnija iegūšanai iespējams veikt arī magnija hlorīda vai karnalīta kausējuma elektrolīzi.