Katram sārmzemju metālam ir vairāki izotopi ar dažādu neitronu skaitu. Daži izotopi ir stabili, savukārt citi ir radioaktīvi. Berilijam ir viens stabilais izotops, berilijs-9 (9Be), un daži radioaktīvi izotopi. Magnijam ir trīs stabilie izotopi: magnijs-24 (24Mg), kas ir sastopams visbiežāk un veido 79 % no kopējiem magnija izotopiem, magnijs-25 (25Mg) un magnijs-26 (26Mg). Magnijs-28 ir radioaktīvs, un to 20. gs. 50.–70. gados veidoja daži atomreaktori, lai veiktu eksperimentus. Kalcijam ir pieci stabilie izotopi: 40Ca, 42Ca, 43Ca, 44Ca, 46Ca. Lielāko daļu no sastopamajiem izotopiem veido kalcijs-40 un kalcijs-44, kas atrodami 96,9 % un 2,1 % no visiem kalcija izotopiem. Kalcijam arī ir radioaktīvi izotopi: 41Ca, 45Ca, 47Ca un 48Ca. Stroncijam ir četri stabilie izotopi: 84Sr, 86Sr, 87Sr un 88Sr. Stroncijs-88 veido 82,6 % no dabā sastopamā stroncija. Stroncijam ir vairāki radioaktīvi izotopi, no kuriem jāizceļ 89Sr un 90Sr. Kopumā bārijam ir 40 izdalīti izotopi, tomēr septiņi no tiem ir stabilie izotopi: 130Ba, 132Ba, 134Ba, 135Ba, 136Ba, 137Ba un 138Ba. No stabilo bārija izotopu kopējiem atomiem 71,7 % veido tieši bārijs-138. Rādijs ir radioaktīvs elements, un stabilākais izotops ir 226Ra, kura pussabrukšanas laiks ir 1600 gadi.