Bārijs ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Ba un atrodas 6. perioda 2. grupā (sārmzemju metāli). Bārija relatīvā atommasa ir 137,327, un tā atoms sastāv no 56 protoniem un 56 elektroniem (elektronu konfigurācija [Xe]6s²). Bārijs ir mīksts, sudrabains metāls, kas ātri oksidējas gaisā un strauji reaģē ar ūdeni. Bārijs, kas ir tikko sagriezts, ir sudrabaini balts un spīdīgs. Tas viegli oksidējas saskarē ar gaisu, tāpēc bārijs uzglabāšanas laikā ir jāaizsargā no skābekļa un mitruma.

Pirmie bārija savienojumu pieminējumi datējami ap 17. gs. sākumu. Agrīnie pieraksti min “Boloņas akmeni”, kas nosaukts par godu Boloņas pilsētai Itālijā. Boloņas akmeni mūsdienās sauc par barītu (BaSO₄, bārija sulfātu). Šo minerālu bieži dēvēja par “smago zemi” tā lielā blīvuma dēļ. Vairāk nekā simt gadu pētnieki centās noteikt akmenī esošos elementus, taču nesekmīgi. Zviedru zinātnieks Karls Vilhelms Šēle (Carl Wilhelm Scheele) 1774. gadā pamanīja, ka barīts atšķiras no citiem pazīstamiem minerāliem, bet viņam neizdevās iegūt tīru metālu. Angļu zinātnieks Hamfrijs Deivijs (Humphry Davy), pētot minerālus Lielbritānijas Karaliskajā iestādē (Royal Institution of Great Britain), izolēja vielu, kuru nosauca par bārija oksīdu (BaO). Viņš arī saprata, ka tajā ir jauns, vēl neatklāts metāls. H. Deivijs pirmo reizi veiksmīgi izolēja tīru bāriju 1808. gadā, izmantojot elektrolīzi. Viņš elektrolizēja izkausētu bārija sāļu maisījumu. Zinātnieks jauno elementu nosauca par bāriju. Nosaukums radies no grieķu valodas vārda βαρύς, barys ‘smags’. 

Bārijs dabā ir sastopams tikai savienojumu veidā, jo tas ir ļoti reaģētspējīgs un brīvā formā ātri oksidējas. Galvenie bārija minerāli ir barīts un viterīts (BaCO₃). Barīts ir visizplatītākais bārija minerāls, kas atrodams nogulumiežos un hidrotermālajās atradnēs. Viterīts ir retāks minerāls, sastopams kā nogulsnes siltajos avotos un karbonātiskajos iežos. Bārijs ir izplatīts Zemes garozā, bet tā saturs ir salīdzinoši neliels (aptuveni 0,04 %). Tas nonāk vidē ar iežu erozijas un dabisko procesu starpniecību, to var atrast arī jūras nogulumos. 

Bārijam ir septiņi dabā sastopami stabili izotopi: bārijs-130 (0,11 %), bārijs-132 (0,10 %), bārijs-134 (2,42 %), bārijs-135 (6,59 %), bārijs-136 (7,85 %), bārijs-137 (11,23 %) un bārijs-138 (71,70 % no visa dabiskā bārija). Līdztekus stabilajiem izotopiem bārijam ir vairāki radioaktīvie izotopi. Ir zināmi vairāk nekā 30 bārija radioaktīvie izotopi ar masas skaitļiem no 114 līdz 153. No tiem visilgāk pastāv bārijs-133, kura pussabrukšanas periods ir 10,5 gadi. Tas tiek izmantots kā gamma staru avots. Visi pārējie radioizotopi ir ar pussabrukšanas periodu, kas ir īsāks par divām nedēļām. 

Bārijs ir sudrabaini balts, mīksts metāls. Karsējot bārija savienojumus, tie izdala bāli dzeltenzaļu liesmu. Šī īpašība tiek izmantota bārija noteikšanai. Bārija viršanas temperatūra ir 1897 ºC, tā kušanas temperatūra ir 727 ºC. Bārija blīvums ir 3,62 g/cm³ (dati no “CRC Ķīmijas un fizikas rokasgrāmatas, 86. izdevuma” (CRC Handbook of Chemistry and Physics. 86th Edition) Deivida Lida (David R. Lide) redakcijā). Bārija atoma kovalentais rādiuss ir 206 pm, savukārt tā elektronegativitātes vērtība ir 0,89. 

Bārijs ir ļoti reaģētspējīgs metāls. Bārijs ātri oksidējas gaisā, veidojot bārija oksīdus. Tas viegli reaģē ar halogēniem (BaCl₂, BaF₂) un citiem nemetāliem (BaS). Bārijs reaģē arī ar ūdeni un lielāko daļu skābju. Tas ir tik reaģētspējīgs, ka tas ir jāuzglabā zem petrolejas, naftas vai cita eļļaina šķidruma, lai novērstu tā reakciju ar skābekli un mitrumu gaisā. Bārijs ir sastopams savienojumos ar oksidēšanās pakāpi +2. 

Bārijs un tā savienojumi tiek izmantoti dažādās nozarēs, galvenokārt rūpniecībā, medicīnā un pirotehnikā. Bārija sulfāts tiek izmantots rūpniecībā urbšanas šķidrumos, lai palielinātu to blīvumu un stabilizētu urbumu sienas. Bārija oksīdu pievieno stiklam, lai uzlabotu tā optiskās īpašības un izturību. Bārija sulfātu izmanto arī kā balto pigmentu krāsās, plastmasās un papīrā, jo tas ir ķīmiski inerts un nešķīst ūdenī. Bāriju pievieno alumīnija un magnija sakausējumiem, lai uzlabotu to mehāniskās īpašības. Bārija sulfāta suspensija tiek izmantota medicīniskajā radiogrāfijā kā kontrastviela kuņģa-zarnu trakta izmeklējumos. Tā palīdz vizualizēt gremošanas sistēmu rentgena attēlos, jo bārijs efektīvi bloķē rentgenstarus. Bārija nitrāts (Ba(NO₃)₂) tiek izmantots uguņošanā, lai iegūtu spilgti zaļu liesmu. Bārija titanāts (BaTiO₃) tiek izmantots kondensatoros un elektrisko signālu apstrādē. Tas ir svarīgs materiāls keramiskajos dielektriķos un piroelektriskajos sensoros. Bārija ferīts (BaFe₁₂O₁₉) tiek izmantots magnētiskajās lentēs un pastāvīgajos magnētos.