Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā ir visi mūsdienās zināmie ķīmiskie elementi. Pirmo ķīmisko elementu periodisko izkārtojumu 1869. gadā ieviesa krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs (Дмитрий Иванович Менделеев), tāpēc dažreiz ķīmisko elementu periodisko tabulu mēdz dēvēt arī par Mendeļejeva tabulu. Lai arī Mendeļejeva tabulā tika iekļauti vien 19. gs. 70. gados zināmie elementi, krievu zinātnieks paredzēja vairāku neidentificētu ķīmisko elementu īpašības, balstoties pēc to periodiskuma, kas ļāva atklāt citus mūsdienās zināmos ķīmiskos elementus.
Mūsdienu ķīmisko elementu periodiskajā tabulā ir sakārtoti 118 ķīmiskie elementi, no kuriem 90 ir sastopami dabā pietiekamā daudzumā (citos avotos tiek minēti 94 vai 98 dabiskie elementi, bet šie četri vai astoņi elementi rodas radioaktīvās sabrukšanas rezultātā un ir sastopami niecīgos daudzumos). Pārējie ķīmiskie elementi ir mākslīgi iegūti laboratorijās vai atomreaktoros.