Vēsturiski galvenais sudraba pielietojums ir bijis monētās un sudraba dārgmetālu rezervju veidā. Tomēr līdz 20. gs. 60. gadiem pieprasījums pēc sudraba rūpnieciskiem nolūkiem, jo īpaši fotografēšanas rūpniecībā, pārsniedza kopējo pasaules ražošanas apjomu gadā. 21. gs. sākumā digitālās kameras aizstāja tās, kurās tika izmantotas filmas, bet pieprasījums pēc sudraba citām jomām, piemēram, sudraba izstrādājumiem, rotājumiem, rotaslietām, monētu kalšanai, elektroniskiem komponentiem un fotoelementiem, bija svarīgs joprojām. Apmēram 10 % no ASV ražotā sudraba izmanto monētās, rotaslietās un mākslas darbos. Sudrabu izmanto sakausējumos ar zeltu. Zelts ir pārāk mīksts, lai to izmantotu tīrā veidā. Tomēr, pievienojot zeltam sudrabu, tiek iegūts sakausējums, kas ir daudz cietāks un kalpo ilgstoši. Lielākā daļa “zelta” priekšmetu mūsdienās patiesībā ir sakausējumi, bieži vien – sudraba un zelta sakausējumi. Sudrabs, ko izmanto juvelierizstrādājumiem un sudraba galda piederumiem, satur 92,5 % sudraba. Pārējais ir varš vai kāds cits metāls. Vēl viens nozīmīgs sudraba pielietojums ir elektriskās un elektroniskās iekārtas. Šim nolūkam tiek izmantoti aptuveni 20 % no visa saražotā sudraba. Elektrība caur sudrabu plūst vieglāk nekā caur jebkuru citu metālu. Tomēr vairumā gadījumu tiek izmantoti tādi metāli kā varš vai alumīnijs, jo tie ir lētāki. Sudrabs tiek izmantots spoguļu izgatavošanai, jo tas ir labākais zināmais redzamās gaismas atstarotājs. Tomēr ar laiku tas nosūbē. Sudrabu izmanto arī zobārstniecībā, lodēšanas sakausējumos, elektriskajos kontaktos un akumulatoros. Sudrabam piemīt antibakteriālas īpašības, un sudraba nanodaļiņas tiek izmantotas apģērbā, lai novērstu baktēriju sagremošanas procesu jeb metabolizēšanu sviedros un nepatīkamās smakas veidošanos. Cimdu pirkstu galos ir ieausti sudraba pavedieni, lai tos varētu izmantot skārienekrāna tālruņiem. Sudrabam ir visaugstākā zināmā elektriskā un siltumvadītspēja no visiem metāliem, un to izmanto drukāto elektrisko ķēžu izgatavošanā un kā elektronisko vadītāju pārklājumu ar tvaiku; tas ir arī leģēts ar tādiem elementiem kā niķelis vai pallādijs, lai izmantotu elektriskajos kontaktos. Sudrabs tiek pielietots arī kā katalizators, jo tam ir unikāla spēja pārvērst etilēnu etilēnoksīdā.