Niķelis ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Ni un atrodas 4. perioda 10. grupā (pārejas metāli). Niķeļa relatīvā atommasa ir 58,693, un tā atoms sastāv no 28 protoniem, 31 neitrona un 28 elektroniem (elektronu konfigurācija [Ar] 3d84s2). Niķelis ir sudrabaini balts metāls ar nelielu zeltainu nokrāsu. Tas ir viens no elementiem (citi – dzelzs, kobalts, gadolīnijs u. c.), kuri ir feromagnētiski istabas temperatūrā. Uz Zemes niķelis sastopams minerālos, kā arī meteorītos (sakausējumā ar dzelzi). Vislielākās niķeļa rezerves atrodas Indonēzijā un Austrālijā – 46 % no visām pasaules niķeļa rezervēm. Niķelis nepakļaujas korozijai, tāpēc tiek izmantots citu metālu pārklājumiem. Pārsvarā to izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā. 2019. gadā tika saražots 2,7 tonnas niķeļa (ASV Minerālu preču kopsavilkuma (US Mineral Commodity Summaries) dati).