Silīcijs ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Si un atrodas 3. perioda 14. grupā. Silīcija relatīvā atommasa ir 28,085, un tā atoms sastāv no 14 protoniem, 14 neitroniem un 14 elektroniem (elektronu konfigurācija [Ne] 3s23p2). Kristāliskais silīcijs ir ciets, metālam līdzīgs materiāls ar zili pelēku metāla spīdumu. Mūsdienās silīcijs tiek klasificēts kā nemetāls, bet dažreiz arī kā pusmetāls, jo tā īpašības ir līdzīgas gan metālu, gan nemetālu īpašībām. Silīciju rūpnieciski lielos apjomos ražo, reducējot kvarcu (silīcija dioksīda formu) ar koksu. Silīciju izmanto stikla, datortehnikas, elektroenerģijas ražošanā. Pateicoties silīcija plašai izmantošanai mūsdienās, tā vārdā nosaukts mūsdienu laikmets – silīcija laikmets (Silicon Age, arī – informācijas laikmets). Sekojot iepriekšējiem vēsturiskiem laikmetiem, tādiem kā dzelzs, bronzas vai akmens, par silīcija laikmetu dēvē periodu no 20. gs. beigām līdz 21. gs. sākumam, kad bija novērojams informāciju tehnoloģiju uzplaukums.