Boram ir zināmi divi stabili izotopi: bors-10 (10B) un bors-11 (11B). To procentuālais sastāvs dabā attiecīgi ir 19,9 % un 80,1 %. Kopumā ir zināmi 13 nestabili bora izotopi ar masas skaitļiem no 7 līdz 21. Visilgākais pussabrukšanas periods no nestabilajiem bora izotopiem ir boram-8 (8B). Silīcijs dabā ir atrodams trīs izotopu formā kā silīcijs-28 (28Si), silīcijs-29 (29Si) un silīcijs-30 (30Si). Procentuālais sadalījums šiem izotopiem ir 92,23 %, 4,67 % un 3,10 %. Papildus šiem stabilajiem silīcija izotopiem ir zināmi vēl 20 silīcija radioaktīvie izotopi ar masas skaitļiem no 22 līdz 44. Germānijam dabā ir sastopami pieci stabili izotopi. No visa dabā esošā germānija germānijs-74 (74Ge) veido 37 % no tā, germānijs-72 (72Ge) – 27 %, germānijs-70 (70Ge) – 21 %, germānijs-73 (73Ge) – 8 %, bet germānijs-76 (76Ge) – 7 %. Neskaitot šos izotopus, germānijam ir zināmi vairāk nekā 20 radioaktīvi izotopi. Arsēnam ir tikai viens stabils izotops, un tas ir arsēns-75 (75As), tomēr arsēnam ir zināmi vairāk nekā 30 radioaktīvie izotopi, no kuriem stabilākais ir arsēns-73 (73As). Tā pussabrukšanas periods ir 80,3 dienas. Antimonam ir divi stabilie izotopi: antimons-121 (121Sb), kas ir sastopams visbiežāk un veido 57,36 % no kopējiem antimona izotopiem, un antimons-123 (123Sb), kas veido atlikušos 42,64 %. Telūram ir seši stabili (telūrs-120, telūrs-122, telūrs-123, telūrs-124, telūrs-125 un telūrs-126), kas kopā veido 34,2 % no dabā sastopamā telūra, un divi daļēji stabili izotopi. Tas tāpēc, ka radioaktīvo izotopu telūra-128 (128Te) un telūra-130 (130Te), kas veido 31,7 % un 34,1 % no visa dabā sastopamā telūra, pussabrukšanas periodi ir ilgāki par Visuma pastāvēšanas laiku. Papildus šiem izotopiem ir atklāti vairāk nekā 30 radioaktīvi telūra izotopi.